Kādas izmaiņas lauksaimniekus gaida jaunajā gadā pēc budžeta pieņemšanas? Kādas izmaiņas jau ir pieņemtas? Kādi ir atbalsta instrumenti? Uz šiem aktuālajiem jautājumiem Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze atbildēja pagājušajā nedēļā, apmeklējot semināru Krāslavā, kurā pulcējās Latgales lauksaimnieki.
Pēdējā laikā Saeima ir pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas skar lauksaimniecisko darbību. Turklāt Saeima drīzumā sāks izskatīt 2025. gada valsts budžeta projektu, kurā paredzētas arī vairākas būtiskas izmaiņas, kuras izstrādājuši Zemkopības ministrijas speciālisti. Ko sola nākamais gads? Kā šīs izmaiņas ietekmēs Latgales zemniekus? Šos jautājumus lauksaimniecības nozares pārstāvji varēja uzdot gan zemkopības ministram, gan Zemkopības ministrijas struktūru speciālistiem tikšanās laikā, kas pagājušajā nedēļā notika Krāslavā.
„Ņemot vērā, ka pie mums ir īpašs -- pierobežas -- reģions, ir ļoti svarīgi drošības kontekstā saprast, kā plānot attīstību nākotnē. Tas attiecas gan uz finansējuma pieejamību, gan tirgus nodrošinājumu. Pašlaik tas galvenokārt atrodas pie Rīgas. Bažas rada arī loģistika, tāpēc būs daudz jautājumu,” sacīja zemnieku saimniecības „Kurmīši” pārstāvis Ivars Geiba.
I. Geiba labi pārzina vietējo lauksaimnieku problēmas un zina, ar kādiem izaicinājumiem viņiem nākas saskarties ikdienā. Pašlaik “Kurmīši” ir viena no lielākajām zemnieku saimniecībām pierobežā. Tās produkcija ir iecienīta ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Kopā ar I. Geibu uz šo semināru ieradās arī citi šīs nozares pārstāvji ne tikai no Latgales, bet arī no Zemgales un Sēlijas.
Lai lauksaimniecības nozares pārstāvjiem būtu iespēja klātienē saņemt atbildes uz šiem jautājumiem, Zemkopības ministrija rīko reģionālos seminārus, kurus apmeklē ministrs Armands Krauze. Šajos pasākumos ministrs un Zemkopības ministrijas speciālisti informē lauksaimniekus par aktuāliem grozījumiem Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.--2027. gadam, kā arī citiem būtiskiem notikumiem nozarē. Tika iztirzāti jautājumi par budžeta kompromisiem, birokrātijas mazināšanu un valsts atbalstu lauksaimniekiem aizdevumu un apdrošināšanas jautājumos.
„Mūsu mērķis ir pastāstīt par lauksaimniekiem piedāvātajām iespējām, kā var saņemt investīcijas vai reģistrēties citiem pasākumiem, kā arī to, kā mēs plānojam savu attīstību nākotnē. Tagad jau arī Briselē ir sākusies diskusija par jauno plānošanas periodu, pašreizējais jau ir pusē, tāpēc aktīvi gatavojamies nākamajam. Pirmā tikšanās Briselē ar nozares pārstāvjiem jau ir notikusi, drīzumā sāksies ļoti intensīva diskusija par šo tēmu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tāpēc mums ir ļoti svarīgi zināt mūsu zemnieku viedokli gan par nākotni, gan pašreizējo situāciju. Tāpēc galvenais mērķis ir pastāstīt, uzklausīt, apspriest, lai mēs varētu veidot politiku ne tikai Rīgā, bet cieši sadarbojoties ar zemniekiem visā Latvijā,” sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze.
Otrdien, 15. oktobrī, izskatīšanai Saeimā tika iesniegts Latvijas 2025. gada budžeta projekts. Deputāti sāk to izskatīt. Tajā ieplānotas arī izmaiņas lauksaimniecības sektorā.
„Lauksaimniecībā esam saglabājuši tādu pašu atbalsta līmeni kā pagājušajā gadā. Ir jomas, kurās šogad tiek prasīts lielāks atbalsts nākamajam gadam, jo ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojas. Dažos reģionos šogad raža bija liela, bet es zinu, ka vairākos Latgales novados tā bija sliktāka nekā pērn. Tāpēc valdība saglabājusi atbalstu lauksaimniecībai agrākajā apjomā. Faktiski netika mainīts bezakcīzes degvielas apjoms, tika nolemts saglabāt tajā pašā līmenī subsīdijas, samazinātos nodokļus vietējiem dārzeņiem un augļiem,” teica A. Krauze.
Pašreizējais Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns, kas stājās spēkā 2023. gadā, būs spēkā līdz 2027. gadam. Tomēr, neskatoties uz to, jau notiek darbs pie jauna plāna, kas sāks darboties 2028. gadā. Tāpēc ministram ir ļoti svarīgi uzklausīt zemniekus, viņu viedokļus, noskaidrot, kādus risinājumus viņi var piedāvāt. Armands Krauze ir pārliecināts, ka problēmas var atrisināt tikai strādājot kopā.
Komentāri