Jolanta Bāra
23. oktobrī Daugavpilī, Saules skolā, notika seminārs “Aprites ekonomika un efektīva atkritumu apsaimniekošana. Iespējas un izaicinājumi”, kura tēma – kā uzlabot bioloģisko atkritumu šķirošanu. Semināra dalībnieki bija pašvaldību un valsts institūciju, nevalstisko vides aizsardzības organizāciju pārstāvji – atkritumu apsaimniekošanas nozares speciālisti.
Semināra mērķis – dot iespēju pašvaldību, atkritumu apsaimniekošanas, namu apsaimniekošanas, vides organizāciju speciālistiem dalīties pieredzē par efektīvu atkritumu apsaimniekošanu, veicināt diskusiju par aprites ekonomikas principu ieviešanu pašvaldībās un strādāt pie risinājumiem aktuālajiem aprites ekonomikas principu ieviešanas un atkritumu apsaimniekošanas izaicinājumiem.
Galvenais uzsvars seminārā bija bioloģisko atkritumu rašanās samazināšana, to izmantošana rašanās vietā -- kompostēšana, kā arī atsevišķa savākšanas sistēma un pārstrāde. Dalībnieki iepazinās ar daudziem labās prakses piemēriem atkritumu apjomu samazināšanā – lietu apmaiņas vietne www.lietovelreiz.lv, būvniecības atkritumu apmaiņas un šķirošanas punkts «Nomales», elektrotehnikas remontdarbnīca LAB!, tekstila, virtuves priekšmetu un pārtikas apmaiņas punkti. Seminārā sniedza daudz praktisku piemēru, ko var darīt ikdienā katrs pārtikas izšķērdēšanas mazināšanā – plānot ēdienkarti, pirms iepirkšanās sagatavot sarakstu, pagatavot tik daudz ēdienu, cik var apēst, uzglabāt pārtiku pareizi un pāri palikušo ēdienu sasaldēt nākamajām maltītēm, izmantot pārtikas pārpalikumus citu ēdienu gatavošanai, piedalīties vietējās kopienas iniciatīvās, lai novērstu pārtikas atkritumu veidošanos, ziedot vai iesaistīties ar savu darbu labdarības organizācijās, kas palīdz samazināt pārtikas izšķērdēšanu.
Pašvaldībās šobrīd izaicinājums ir bioloģisko atkritumu dalītās savākšanas organizēšana, tādēļ īpašu interesi izraisīja prezentācija “Bioloģisko atkritumu dalīta vākšana – praktiski ieteikumi pašvaldībām” (Rūta Bendere, Dace Āriņa, Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija). Bioloģiskie atkritumi tiek iedalīti virtuves atkritumos – dārzeņu, augļu mizas, ēdiena atliekas, olu čaumalas. tējas un kafijas biezumi, papīra tējas maisiņi un kafijas filtri, citi līdzīgi pārtikas atkritumi, un dārzu un parku atkritumos – veci augi, puķes un to saknes, pļauta zāle, kritušās lapas, nezāles, nelieli zariņi un stiebri, citi līdzīgi zaļie dārza atkritumi. Dārzu un parku atkritumus ir vēlams un ieteicams kompostēt, bet virtuves atkritumi jāsavāc un jānogādā atkritumu poligonā. Virtuves atkritumus drīkst kompostēt tikai vienģimenes privātmājās, savā īpašumā.
Savukārt pašvaldība var ieviest centralizētu un decentralizētu kompostēšanu:
• individuāla dārza un virtuves atkritumu mājkompostēšanu vienģimeņu privātmājās;
• kopienas zaļo (dārzu un parku) atkritumu kompostēšanu;
• centralizētu zaļo atkritumu kompostēšanu pašvaldības kompostēšanas vietā.
Rūta Bendere tēlaini saka: “Komposta galvenais darbinieks ir baktērija, kam vajag slāpekli no zaļās masas, oglekli no brūnās, nokaltušās masas, mikroelementus un mitrumu, tādēļ kompostu nevajag likt karstā saulē, to klāj kārtām – brūno un zaļo masu, un pēc vajadzības salaista”.
Semināra dalībniekiem bija iespēja piedalīties arī ekskursijā – iepazīties ar labu vietējās kopienas piemēru – Daugavpils Ķīmijas apkaimes pirmsskolas izglītības iestādes ekoskolas pieredzi pārtikas atkritumu apsaimniekošanā. Šeit ir organizēta kompostēšana, izveidots dārziņš un siltumnīca, notiek nodarbības pārtikas izšķērdēšanas mazināšanā.
Atkritumu apsaimniekošanas organizēšana visā pasaulē ir nopietns vides aizsardzības izaicinājums, jo resursu un nepiesārņotu vietu kļūst arvien mazāk, bet atkritumu – arvien vairāk. Eiropas Savienībā katru gadu tiek radīti vairāk nekā 2,2 miljardi tonnu atkritumu. Vairāk nekā ceturto daļu (27%) no tiem veido sadzīves atkritumi – pārsvarā mājsaimniecībās radīti atkritumi, ko savāc un apsaimnieko pašvaldības. Lai samazinātu atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi, Eiropas Savienības mērķis ir veicināt atkritumu pārstrādi un samazināt to apglabāšanu poligonos, veicinot pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomikas modeli - aprites ekonomiku. Latvijā atkritumu apsaimniekošanas nozare ir viena no svarīgākajām vides aizsardzības nozarēm. Aprites ekonomika ir viens no stūrakmeņiem atkritumu rašanās novēršanā.
Semināru organizēja Eiropas Savienības LIFE programmas integrētais projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju”.
Daudz vērtīgas informācijas arī šeit – APRITES EKONOMIKAS CEĻA KARTE wastetoresources.kem.gov.lv
Komentāri