Ituo goda oktobrī palīk 160 godi, kai jis pīdzyma. Cylvāks, kurs pīdzeivuoja miļzeigu popularitati i dziļus kritīņus. Juo dzeive ir peripeteju pylna. Jam ir veļteits muzejs, jam ir pīmineklis i pīminis pluoksnis Reigā i Rēzeknē. Cylvāks, kuram ir cīši leli nūpalni, ka Latgola i puorejuo Latveja ir vīnā vaļstī.
Ari literaturys, kulturys i izgleiteibys lauceņā jis daudz dareja. Taišni par itū juo personeibys dimenseju itymā rokstā.
Puika pīdzyma boguota zemnīka daudzbārnu saimē Sakstagolā. Vuicējēs vītejā školā, tod gimnazejā Jelgavā1, piečuok Picerī pabeidze katuoļu gareigū seminaru i akademeju2.
Beja na tikai katuoļu prīsters, bet ari publicists, gazetu i gruomotu izdeviejs, politikis.
„Trasuns sovu literarū darbeibu startēja ar goreigim rokstim latgaliski. Vēļ, byudams seminarists, jys pōrtulkōja Antoneviča „Skaiteišonas dīveigas dēļ katōļu ļaužu svātdīnas”. Šū 230 lp. bīzū grōmateņu jam izdeve kaids Dagdas ebrejs Zeliks.”3
Francis Trasuns sovuos atmiņuos roksta: „Tulkōšona maņ gōja ļūti gausi un gryuši. Maņ tryuka vōrdu, tryuka formu. Kod beju tū pōrtulkōjis pyrmū reizi un sōku laseit, pats atzynu, ka vōrdi ir latvyski, bet vysa konstrukceja pūliska. Tod jau nu sova pat tulkōjuma es tulkōju nu jauna vēļ trejs reizes. Vālōk žeids Zeliks, pa smīklam saukts bazneickungu dekans, tū īspīde – voi nu paslāpu kaidā Daugavpiļs žeidu tipografijā ar namērsteigō cenzora Kukoļnika štempeli, voi izdeve Prusijā un kontrabandas ceļā pōrvede par rūbežu”4.
Tautā zynomuokī5 Franča Trasuna daiļdorbi beja dzejūļs „Tu manis navaicoj” i fabula „Rozba suņs”.
Francis Trasuns ir sarakstiejs apmāram 30 dzejūļus. Dzejūļs „Tu manis navaicoj” suocās ar taidu pošu rindeņu kai pyrms godim desmit agruok publiceitais, cīši popularais Naaizmērstulis dzejūļs. Voi Francim Trasunam tei beja apzynuota nūruode iz Naaizmērstulis tekstu, nazynu, bet dūmoju, ka 20. g. s. pyrmajuos desmitgadēs tys teikums „Tu manis navaicoj” beja vyspuoreigi populars.
Franča Trasuna zynomuokais dzejūļs ir četru četrrinžu garš, suocās tai:
„Tu manis navaicoj, kaids asu,
Voi breivs nu klaidom, voi bolts?
Voi Dīvam tik tykumu nasu,
Voi cīts, kai nu tārauda kolts?”6.
„Trasuna dzejā spēcīgi ienāk pārdoma par sava personīgā un tautas likteņa saistību”7, roksta literaturzynuotnīks Vitolds Valeinis.
Francis Trasuns ir sarakstiejs apmāram 60 fabulys.
Popularajā fabulā pastuosteits8, ka Rozba suņs beja izcyls vysūs dažaidūs sovūs dorbūs, bet cylvāki vysleidza kūrnēja, saiminīks cytu reiz jū pat spuordeja. Kod suņs nūmyra, suoka vysi jū slaveit, gribēja pat pīminekli pastateit.
Kū nūzeimej Rozba, da golam nav skaidrys.
Francis Trasuns ir sarakstiejs vīnu lugu – „Nūgrimušō pile”. Tei ir daudzsluoņaina – te i sadzeiviskais, i simboliskais, aktualais sasalīk kūpā ar teiksmainū.
Luga tyka publiceita 1928. godā, jau piec autora nuovis. Francis Trasuns par lugu roksta: „Saturu dēļ šōs dramas man devia gon boļševiku laika tipi un Latvijas atbreivōšanas kars, gon vacu vacō vēsturyskō legenda par nūgrimušū pili Rēzeknis apriņkī Viļānu pogostā Piliskolna cīmā”9.
Francis Trasuns ilgi i daudz dūmuoja par latgalīšu volūdys eipatneibom, volūdys lykumim. Tys rezuļtējēs juo sastuodeitajā „Latvīšu volūdas gramatikā deļ latgalīšim”10, kura izguoja 1921. godā.
Gruomotys prīškvuordā Francis Trasuns pīmiņ, ka jau 1890. godā beja sarakstejs latgalīšu gramatiku, bet rūkroksts, staiguodams pa rūkom, propūla. Francis Trasuns seminara laikā privatā kuortā vuicēja interesentim latgalīšu volūdu11, tymā sakareibā ari tyka saraksteits pūļu volūdā tys rūkroksts, saturiski lelā mārā īsaspaidojūt nu Augusta Bīlenšteina „Elemente der lettischen Sprache”12.
Franča Trasuna 1921. goda gramatikā daudz kas pajimts nu Juoņa Endzelina i Kārļa Mīlenbaha „Latviešu valodas mācības”, tyka izlītuoti ari Juoņa Endzelina konkreti īteikumi. Gramatika beja dūmuota kai muoceibu gruomota školom. Tei ir 78. puslopys bīza, teksts izkuortuots 297 paragrafūs.
Teik lītuoti burti ł, ś, t', pareizi ir juoir, a ni juobyut, nav rokstūs pīļaunamys darbeibys vuordu formys svīžļu, rūkļu, īdļu. Nuokūtnis divdabi ir pabeiguos ar k – neškūt, redzēškūt, rakškūt. Ir genetiva i akuzativa diferenciaceja, kod runojam par dali nu vysa voi pylnu vasalumu, piec darbeibys vuordim, kuri izsoka kusteibu, lītojams supins, y ir ari vuordu beiguos.
Ir taidys vītys juo gramatikā, kurys sapas ar myusu dīnu normiejumu, ir ari taidys, kurys atsaškir.
Franča Trasuna muokslys teksti tyka izdūti gruomotuos, iz itū tekstu pamata veiduotys teatra izruodis i poetiski vokori.
I na tikai juo tekstim beja i ir rezonanse, ari pats Francis Trasuns ir personažs cytu autoru dorbūs.
Vīns nu pyrmajim i ar lelu muokslinīcisku degsmi tū īsuoce Juoņs Klīdzējs. Jū dzymtuos vītys tiuli vīna nu ūtrys, ari idejiski jī ir, var saceit, dūmubīdri.
Lelu popularitati pīdzeivuoja Ingys Ābelis romans „Klūgu mūks”, kur vīns nu golvonajim varūnim ir kai ba Francis Trasuns.
2024. goda oktobrī–novembrī pyrmizruodi pīdzeivuos komponistis Laurys Jēkabsonis folk paseja „Francis Trasuns”.
„Komponiste stuosta, ka idejis par folk paseju autors ir Reigys projektu kora dirigents Kristofers Volšs-Sinka. “Jis mani uzrunuoja nailgi piec muna skaņdorba “Lilith” pyrmatskaņojuma ar Vaļsts Akademiskū kori “Latvija”, kurā jis tymā laikā dzīduoja. Jū beja īinteresējuse munys muzykys dramaturgeja i rūsynuojuse iz itū drūsmeigū ideju par folk paseju juo vadeitajam Reigys projektu koram. Juoatsazeist, ka mani iz reizis cīši īintrigēja dūma par latvīšu tautys muzyku, īlyktu tradicionaluos pasejis formys ramūs. Muns aizdavums beja atrast kaidu folklorys legendu voi stuostu nu viesturis, kas byutu atbylstūšs pasejis idejai. Īspiejams, ka, pasasokūt Ingys Ābelis romanam “Klūgu mūks”, es dīzgon dreiži īsadūmuoju par Fraņci Trasunu i tū, cik juo dzeive ir bejuse sarežgeita, tok Latgolai i Latvejai tik cīši nūzeimeiga. Dūmojūt par libretu, sasazynuoju ar pošu Ingu Ābeli, kura maņ īsaceja, ka itys projekts juorealizej kūpā ar Annu Rancāni. Paļdis jai par tū, kam tys eistyn beja taišni tys, kas itam dorbam beja vajadzeigs, kab tys dabuotu vajadzeigū dimenseju,” tai Laura Jēkabsone.”13
1 Jelgavā vuicuos nu 1875. goda.
2 Seminarā i akademejā vuicējēs nu 1883. leidz 1891. godam. Pyrmuo dorba vīta ir Daugovpilī.
3 Bukšs M. Franča Trasuna literarō darbeiba // „Dzeive”, 1964., Nr. 65.
4 Apeļs M. Latgalīšu literaturas vēsture – Rēzekne: LKC izdevnīceiba, 2007., 67.–68. lpp.
5 Lukaševičs V. Fraņcs Trasuns // Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca. I (galv. red. I. Šuplinska) – Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2012., 205.–207. lpp.
6 Trasuns F. Tu manis navaicoj! // „Padomju Jaunatne”, 14.10.1989.
7 Valeinis V. Francis Trasuns un viņa literāra darbība // „Karogs”, 1989., Nr. 10.
8 Sacarāta 1924. godā.
9 Salceviča I. Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā: 1904–2004 – Rīga: Zinātne, 2005., 174. lpp.
10 Łatvišu vołudas gramatika del łatgališim (sast. F. Trasuns) – Reiga: Vałters un Rapa, 1921.
11 Tū dareja ari seminara audzēknis, atašīnīts Juoņs Višnevskis (1862–1914).
12 Apeļs M. Latgalīšu literaturas vēsture – Rēzekne: LKC izdevnīceiba, 2007., 67. lpp.
13 https://www.lakuga.lv/2024/09/20/reiga-i-rezekne-izskanes-folk-pasejis-francis-trasuns-pyrmatskanuojums/ (skat. 21.09.2024)
Komentāri