Augšdaugavas novada Demenes pagastā atrodas atkritumu šķirošanas poligons “Cinīši”. Tajā strādā galvenokārt vietējie iedzīvotāji, pat veselas ģimenes. Darbiniekiem nodrošināta virtuve, dušas telpas, veļasmašīnas formu mazgāšanai. Ciemā ir grūti atrast darbu, tāpēc uz vakancēm uzņēmumā veidojas rinda. SIA „Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” valdes loceklis Aivars Pudāns iepazīstināja laikrakstu “Latgales Laiks” ar poligona darbu un ikdienu.
SIA „Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija” darbojas no
2002. gada. Uzņēmuma lielā komanda apsaimnieko ienākošos atkritumus, reģenerē materiālus, kompostē, šķiro un dara citus nozīmīgus darbus, kas palīdz saglabāt līdzsvaru vidē.
Atkritumus poligonā nogādā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kā arī privātpersonas. Katrs auto tiek nosvērts uz specializētiem svariem, pēc tam viss tiek sašķirots. Uzņēmuma vadītājs atgādināja -- esiet atbildīgi un šķirojiet atkritumus, tādā veidā apjoms, kas būs jānoglabā, būs daudz mazāks.
A.P. Pieņemam atkritumus no visa Latgales reģiona, Dienvidlatgales reģiona, pareizāk būtu tā. Pirmām kārtām, vislielākais daudzums jeb smaguma centrs ir Daugavpils pilsēta, tālāk Augšdaugavas novads, tad Krāslavas novads, Preiļu un Līvānu novads. Piecas pašvaldības ved uz šejieni visus atkritumus.
Gadā vidēji tie ir 45 tūkstoši tonnu, sadzīves atkritumi ir aptuveni 35–36 tūkstoši tonnu. Visi sadzīves atkritumi nonāk šķirošanas cehā, kas uzbūvēts 2015. gadā.
Līdz ar to mēs pildām tādu misiju, ka vairs nenoglabājam lielāko daļu materiālu, kurus var otrreizēji izmantot. Viss tiek šķirots -- skārda, alumīnija bundžiņas, visas iespējamās plastmasas, kartons, plēves un viss, kas saistīts ar PET.
Kad ieviesa depozīta sistēmu, ļoti strauji samazinājās mūsu ienākumi, kuri bija no PET un no skārdenēm, alumīnija bundžiņām. Tomēr to visu, kas nonāk sadzīves atkritumos, atšķirojam. Tas nav pārāk liels procents, bet tik un tā noglabāšanai netiek nosūtīts.
Atkritumu poligonā “Cinīši” tiek īstenoti arī jauni un moderni projekti, viens no tiem -- bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtu uzstādīšana. 2024. gadā rūpnīca tika nodota ekspluatācijā, pagaidām tā strādā testa režīmā.
A.P. Pārstādes rūpnīcā ir uzbūvēti 10 tuneļi. Katra tuneļa tilpums ir 300 kubikmetri, tās ir aptuveni 120--150 tonnas. Atkritumi, kas ir smalkāki par 8 centimetriem, izbirst un nonāk līdz punktam, kur tiek sapildīti tuneļos.
Tajos notiek divi procesi. Pirmais ir anaerobais, kur veselu mēnesi saturs tiek laistīts ar perfolatu.
Šie atkritumi nonāk metantentos. Metantentos notiek process, kur strādā baktērijas un izdalās metāns. Metāns tālākajā procesā tiek izmantots metantentu, telpu un tuneļu apsildīšanai. Tad sākas otrs process. Mēs visu programmā redzam, kad beidzas pirmais posms, kad izdalās gāze, tad jau tas beidzas, tad notiek aerobais process.
Aerobajā procesā notiek nevis laistīšana, bet gaisa pūšana. Veselu mēnesi pūš gaisu, lai tur nobriestu tā saucamais tehniskais komposts. Tad mēs atveram tuneli un tehnisko kompostu vedam sijāšanai. Tad izsijājam materiālu, kas ir noderīgs tālāk tautsaimniecībā. Tas ir domāts apzaļumošanai. Un tāds rupjāks materiāls pārsegumam. Tātad par šo materiālu mums nav jāmaksā dabas resursa nodoklis un, attiecīgi, tas vairs poligonā nenoglabājas. Līdz ar to mēs samazinām poligonā noglabājumā materiāla daudzumu un pildām direktīvas, saskaņā ar kurām katru gadu jāsamazina noglabājamais daudzums.
Tādas rūpnīcas kā “Cinīšos” ir sešas, piecās no tām ir vienādas jaudas, un viena -- Getliņos -- ir lielāka kā visas piecas. Pēc visiem procesiem, pēc bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes, gala produktu var izmantot labiekārtošanas darbos, piemēram, apzaļumošanā, ainavu veidošanā.
Komentāri