Vēlēšanās vienmēr ir izvēle

Šī gada 7. jūnijā Latvijā, tostarp arī Daugavpilī un Augšdaugavas novadā, notiks pašvaldību vēlēšanas, kuru rezultātos jābūt ieinteresētam ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav balsstiesības. Jo turpmākos četrus gadus mums visiem – Latvijas pilsoņiem un personām ar citu statusu – būs jādzīvo kopā un līdz ar to kopā ar vietvaras pārstāvjiem, par kuriem vēlētāji būs atdevuši savas balsis, jārisina aktuālākie jautājumi un problēmas.

To der zināt

Gatavošanās vēlēšanām jau ir sākusies. Daugavpils valstspilsētas vēlēšanu komisija aicina iedzīvotājus līdz 27. martam pieteikties darbam pašvaldību vēlēšanu iecirkņu komisijās. Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā izveidoti 29 vēlēšanu iecirkņi.

Par vēlēšanu iecirkņa komisijas locekli var pieteikties Latvijas Republikas pilsonis, kuram ir vismaz vispārējā vidējā izglītība, kura latviešu valodas zināšanas ir vismaz C1 līmenī, kurš vēlēšanās nav pieteikts par deputāta kandidātu vai nav pilnvarotā persona kandidātu saraksta iesniegšanai u.c. Informācija par to pieejama internetā.

Kandidāta pieteikumu līdz 27. marta pl. 17.00 jāiesniedz personīgi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, Daugavpils valstspilsētas pašvaldības centrālajā pārvaldē (Kr. Valdemāra ielā 1, 209. kabinetā) centrālās pārvaldes darba laikā

Sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija ieviesa jaunas vēlēšanu zīmes. Ir mainīts gan to vizuālais izskats, gan arī aizpildīšanas nosacījumi. Galvenās izmaiņas skars tos vēlētājus, kuri gribēs kādu no kandidātiem īpaši izcelt vai arī pret kādu no kandidātiem izvēlētajā sarakstā paust negatīvu attieksmi. Līdz šim kandidātus, kurus vēlētājs atbalstīja, varēja atzīmēt ar “+” zīmi, savukārt tos, pret kuriem viņš iebilda, izsvītrot.

Balsošanas instrukcija jauno biļetenu aizpildīšanai būs pieejama katrā vēlēšanu iecirknī. Šīs izmaiņas biļetenā nepieciešamas, lai nodrošinātu automātisku balsu skaitīšanu. Tādas pašas vēlēšanu zīmes tiks izmantotas arī 2026. gada Saeimas vēlēšanās un 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Pašvaldībām būs iespēja organizēt izbraukuma vēlēšanu iecirkņus, lai tādējādi nonāktu iespējami tuvāk vēlētājiem, kā arī organizēt iecirkņu dalīšanu, respektīvi, viena vēlēšanu iecirkņa darbu nodrošinot divās dažādās vienas pašvaldības adresēs.

Gan vēlēs, gan nevēlēs. Kāpēc?

Ivans Maļavka (80 gadi), Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta viensētas „Jugaņina” iedzīvotājs: „Es nepiedalīšos vēlēšanās. Iepriekšējos gados es kā politiski apzinīgs un atbildīgs cilvēks vēlēšanas vienmēr uztvēru kā augstāko tautas gribas izpausmes veidu. Un es redzēju rezultātu. Jo, ja cilvēks, par kuru es balsoju, nonāca pie varas, viņš mainīja manu dzīvi uz labo pusi. Ar laiku sapratu, ka no vēlēšanām nav jēgas, jo, balso vai nebalso, nekas nemainās! Turklāt es un mana sieva Lidija jau esam cienījamā vecumā un mums nekas īpašs nav vajadzīgs, arī pensija ir pietiekama. Taču runa ir par ko citu. Kā dzīvos nākamās paaudzes – ko mēs tām atstāsim? Un kāda jēga balsot? Un, galvenais, par ko? Es neredzu nevienu cienīgu kandidātu.”

Glorija, 11. klases skolniece, Daugavpils iedzīvotāja: „Vēlēšanu laikā man jau būs 18 gadi, tas ir, pirmo reizi man būs tiesības atdot balsi par kandidātu, kuru uzskatu par cienīgāko. Tas man ir ļoti svarīgi, un tāpēc es, protams, piedalīšos vēlēšanās. Es ne īpaši labi orientējos politikā, man nav arī pieaugušo pieredzes, taču gribētos, lai nākamie tautas priekšstāvji vairāk pievērstu uzmanību sociālo jautājumu un iedzīvotāju problēmu risināšanai. Nav noslēpums, ka daudzi no viņiem ir mazturīgi vai dzīvo nabadzībā. Tas ir redzams ar neapbruņotu aci. Savukārt ar pilsētas labiekārtošanu viss ir kārtībā, arī atpūtas un kultūras iespēju ir pietiekami. Manai ģimenei ir vidēji ienākumi, vecāki ir parasti cilvēki bez īpašām prasībām, tāpēc labi zinu, kā viņi dzīvo. Mācos vācu un angļu valodu, pabeidzu mūzikas skolu -- apguvu klavierspēli. Profesijas izvēlē pašlaik pievēršos divām: mūziķe vai juriste. Taču es vēl neesmu izlēmusi, iespējams, došos strādāt uz kādu Eiropas valsti, lai gan Daugavpils man ir ļoti mīļa un nav vēlēšanās to pamest. Arī tas ir atkarīgs no pilsētas domes nākamā sastāva.”

Boriss Jakovļevs, Daugavpils iedzīvotājs, pensionārs: „Pašreizējai varai bija ļoti jāpacenšas, lai manī -- apzinīgā valsts pilsonī, kādreizējā cilvēkā ar uzplečiem, jo esmu dienējis, nogalinātu vēlmi piedalīties vēlēšanās. Lai gan man nebūt nav vienaldzīgs pilsētas un tās iedzīvotāju liktenis. Varturi mainās, bet rezultāts ir viens un tas pats – labāk nekļūst. Vieni vienīgi solījumi... Saprotams, ka daudzas problēmas ir atkarīgas no valsts līmeņa lēmumiem, un pašvaldība dažkārt tās nespēj atrisināt. Bet mēs dzīvojam nevis uz vientuļas salas, bet gan Daugavpilī – otrajā lielākajā Latvijas pilsētā.”

Iraida Timofejeva (bez foto), Daugavpils iedzīvotāja, pensionāre, 88 gadi: „Cik sevi atceros, vienmēr esmu piedalījusies vēlēšanās. Kā gan citādi? Tas ir mans pilsoņa pienākums, kas man uzliek pienākumu piedalīties pilsētas dzīvē. Es nesaprotu tos cilvēkus, kuri ignorē šo tik svarīgo notikumu. Man nekādas īpašas privilēģijas nevajag, manā vecumā visa kā pietiek, galvenais, lai ir veselība. Varu kritizēt ir viegli, taču jāsaprot, ka nauda nerodas no zila gaisa un, skaties no kuras puses gribi, viss ir atkarīgs no finansēm. Taču vietvara varētu ieviest dažus atvieglojumus. Kopš pagājušā gada janvāra mazgāšanās pilsētas pirtī maksā 10 eiro 50 centus -- kurš pensionārs pašlaik var atļauties tērēt tādu naudu? Varētu samazināt cenu vismaz uz pusi, īpaši tiem, kas vecāki par 80 gadiem.”

Gļebs, mācās Saules skolā, mākslinieks, daugavpilietis: „Mūsdienu jaunatne par politiku interesējas virspusēji un īsti tajā neorientējas. Mūs par to var vainot, bet var arī attaisnot. Kur lai iegūst šādas zināšanas? Tikai internetā. Tāpēc ir maz jauniešu, kuri saprot, cik svarīgi ir piedalīties vēlēšanās un ka dalība tajās ir reāla iespēja ietekmēt ikviena mūsu pilsētas iedzīvotāja dzīvi un ikdienu. Es piedalīšos vēlēšanās un aicinu visus to darīt. Labāk ir mēģināt rīkoties, nevis sēdēt klēpī saliktām rokām un pēc tam nožēlot savu pasivitāti. Man ir daudz draugu un paziņu, kuriem ir līdzīga nostāja. Pasaulē un Latvijā ir daudz problēmu, kuras jaunieši ar savu aktīvu līdzdalību var atrisināt. Visvairāk mani satrauc mūsu sabiedrības sašķeltība, un tā ir ļoti jūtama. Es ļoti mīlu Daugavpili, jo esmu šeit piedzimis un uzaudzis. Nesen biju Masļeņicas svētkos un redzēju, kā cilvēki, neatkarīgi no tautības, reliģijas un vecuma, kopā izklaidējās un svinēja. Mana sirds priecājās un dziedāja līdzi. Tas nozīmē, ka viss, kas mūsos tika ieaudzināts agrāk – daudznacionāla kultūra, draudzība, saliedētība un mīlestība vienam pret otru – nekur nav pazudusi, tā joprojām ir dzīva. Tas ir virziens, kurā jāturpina strādāt pilsētas domes jaunajam sastāvam.”

Aļona Fedotova, Daugavpils iedzīvotāja, mājsaimniece, Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja: „Man nav tiesību balsot pašvaldību vēlēšanās, lai gan kaimiņvalstī Igaunijā iedzīvotāji ar līdzīgu statusu var vēlēt vietvaru. Esmu dzimusi Kalkūnos un visu laiku dzīvoju Daugavpilī. Manam dēlam ir 31 gads, no tēva -- mana bijušā vīra puses, kurš jau aizgājis mūžībā, dēls ir Latvijas pilsonis un neignorē vēlēšanas. Sākumā nespēja atdot savu balsi par to vai citu kandidātu mani sāpināja un sarūgtināja, bet ar laiku šī sajūta izgaisa. Bet, ja man būtu Latvijas pilsones statuss, es neizlaistu nevienas vēlēšanas. Vai tās ir godīgas vai arī vēlēšanu rezultāti tiek viltoti, kā daudzi uzskata, ir cits jautājums, kas prasa pierādījumus. Mūsu pilsēta ir labiekārtota, tās vadība cenšas, atšķirībā no dažām apdzīvotām vietām Anglijā, kur esmu bijusi. Gribētos, lai pensionāriem tiktu nodrošināti atvieglojumi braukšanai ar autobusiem, kas kursē rajona maršrutos. Dažreiz viņiem pat nav naudas, lai atbrauktu uz Daugavpili.”

Raisa Ērgle (bez foto), Daugavpils iedzīvotāja, pensionāre: „Šajās vēlēšanās nepiedalīšos, lai gan nekad agrāk tās neizlaidu. Bet tad sapratu, ka piedalīties tajās nav jēgas, jo rezultāts ir zināms jau iepriekš: pie varas nāks tie, kurus nevēlies tajā redzēt. Es spēju savilkt galus un arī palīdzēt saviem bērniem, jo ​​ 44 gadus nostrādāju uz dzelzceļa un tāpēc saņemu labu pensiju. Bet kā klājas cilvēkiem, kuriem tā ir pavisam niecīga?”

Anna Ivanova (bez foto), Daugavpils iedzīvotāja, pensionāre, 92 gadi: „Tāpat kā visu mūžu, arī šoreiz noteikti pildīšu savu pilsoņa pienākumu, lai gan neredzu tam lielu jēgu. Manas saknes iesniedzas 17. gadsimtā, visi mani senči atdusas šajā zemē. Tas vien uzliek man par pienākumu atdot savu balsi par cilvēkiem, kuri spēj uzlabot daugavpiliešu dzīvi. Galvenais ir atrisināt sociālos jautājumus. Lai gan savulaik strādāju par ekonomisti bankā, man ir maza pensija, jo tajos laikos mums bija nelielas algas. Un vēl, pats galvenais, -- varas pārstāvjiem nevajag saasināt situāciju tiktāl, ka cilvēki pastāvīgi atrodas stresā, ir satraukušies un baidās. Kara gaidīšana mūsdienās ir kļuvusi par normu. Vai tas ir normāli?”

Viktorija Irbe, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 10. klases skolniece, 17 gadi: „Nevaru vien sagaidīt, kad sasniegšu pilngadību un varēšu piedalīties vēlēšanās, jo vēlos ietekmēt sabiedrisko un politisko dzīvi Latvijā un mūsu pilsētā. Mums, jauniešiem, māca daudzas zinātnes, bet, diemžēl, nav mācību priekšmetu par politiku, valsts uzbūvi un tās funkcijām, parlamenta, Ministru kabineta un citu struktūru darba specifiku. Var izrādīties, ka cilvēks, kurš pienāk pie vēlēšanu urnas un iemet tajā vēlēšanu zīmi, pat nezina, kādēļ to izdarījis.”