Padomju varas iestādes 1949. gada martā izsūtīja desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Un šajā gadījumā tautībai nebija nekādas nozīmes. Uz Sibīriju tika izsūtīti latvieši, krievi, baltkrievi, poļi un citu tautību cilvēki, veci ļaudis un bērni, sievietes un vīrieši. Un, diemžēl, tikai nedaudzi atgriezās mājās. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju savu pēdējo patvērumu atrada Sibīrijas zemē. Un to nedrīkst aizmirst NEKAD.
Lai godinātu bojāgājušo piemiņu, ik gadu 25. martā visā Latvijā notiek pasākumi. Arī Daugavpils, par laimi, nav izņēmums. Šajā dienā no rīta notika Svētā Mise sarkanā terora pazudināto dvēseļu piemiņai, pēc tam -- tradicionālā ziedu nolikšana pie piemiņas akmens “Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” Andreja Pumpura parkā. 1949. gada martā no Daugavpils apriņķa tika izsūtītas 412 ģimenes jeb 1468 cilvēki, no kuriem 113 bija bērni līdz 7 gadu vecumam...
Kā katru gadu pie piemiņas zīmes pulcējās politiski represētie, viņu ģimenes locekļi, skolēni un nevienaldzīgi pilsētnieki, kuri nolika ziedus un iededza svecītes akmens pakājē, pieminot gan tos, kas gāja bojā Sibīrijā, gan tos represētos, kuri jau atdusas šeit, dzimtajā zemē.
"Šodien ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Mēs atceramies desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku, kuri 1949. gadā tika izsūtīti uz Sibīriju, kur daudzi no viņiem gāja bojā. Padomju režīma noziegumiem nav un nevar būt noilguma!" savos sociālajos tīklos raksta Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Foto: Margarita Vigule
Komentāri