19. gadsimtā būvētajā Daugavpils cietoksnī aptuveni desmit ēkas un visi ārējie nocietinājumi šobrīd ir avārijas stāvoklī. Daugavpils cietokšņa 8. bastiona aizsargvalnī atrodas divi kazemāti. Laikapstākļu un lielā mitruma dēļ tie šobrīd ir avārijas stāvoklī. Jau septiņus gadus tie ir norobežoti, lai cilvēki neapmeklētu nedrošās vietas. Vēsturiskās vietas īpašniece -- pašvaldība -- lēš, ka remontdarbu izmaksas mērojamas miljonos, un tādas naudas nav.
Daugavpils cietokšņa teritorija ir milzīga -- vairāk nekā 150 hektāri, un tajā atrodas apmēram 80 ēkas. Daļa no tām ir izremontētas, tajās atrodas Rotko muzejs, Inženieru arsenāls, Martinsona māja. Taču vairāki kazemāti jeb zem cietokšņa vaļņa izbūvētas velvētās telpas ir avārijas stāvoklī. Pavisam nesen ar Valsts ultūrkapitāla fonda finansējumu sagatavots tehniskais apsekošanas atzinums par Daugavpils cietokšņa 8. bastiona kreisā flanga kazemātu stāvokli. Rezultāti nav spīdoši, būve ir avārijas stāvoklī un bīstama, steidzami jāmaina jumts.
Tuvākais mērķis ir sagatavot dokumentāciju, lai varētu atjaunot jumta konstrukciju. Nākamais posms -- finansējuma meklēšana būvdarbiem. Pagaidu varianti neder, jo tā ir līdzekļu izšķērdēšana. Provizoriski kazemātu jumta atjaunošana varētu izmaksāt 100 tūkstošus eiro, bet kopējās atjaunošanas izmaksas tuvojas 500 tūkstošiem vienam kazemātam.
Daugavpils cietokšņa un muzeju pārvaldes vadītāja p.i. Artjoms Mahļins: „Apsekošanas rezultāti tiek vērtēti vairākās pozīcijās -- pamati, jumts, fasādes, pārsegumi. Procentuāli ir analizēts šīs celtnes tehniskais stāvoklis. Rezultāts nosaka, ka nolietojums ir ap 50 procentiem. Tas ir slikts rezultāts, tāpēc pašvaldībai, kura ir īpašniece, steidzami jārīkojas, lai saglabātu šo celtni. Finansējumu meklēsim ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pieminekļu glābšanas programmā, meklēsim arī ārējus finanšu līdzekļus, varbūt būs pieejams finansējums pārrobežu sadarbības programmā ar Lietuvu.
Daugavpils cietokšņa Apmeklētāju centra vadītājs Vitālijs Petkuns: „Kazemāti ir unikālas telpas arī pasākumiem. Pirms kāda laika, līdz kazemāti tika slēgti, diezgan aktīvi notika pasākumi tieši astotā bastiona kazemātos, gan Muzeju nakts laikā, tika rīkota Mākslas nakts, festivāli, Martas balle. Avārijas stāvoklī esošās telpas vienmēr ir bijusi liela cietokšņa problēma, turklāt šādu telpu ir ļoti daudz, kazemāti ir jāatjauno gandrīz katrā nocietinājumā. Pagaidām tie ir atjaunoti tikai bastionā, tur izvietota keramikas izstāde.”
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore Vilma Platpīre: „Atjaunot kultūras pieminekli nav tas pats, kas atjaunot kādu ēku, kura, piemēram, būvēta padomju laikā. Ir vajadzīgi cilvēki ar pieredzi kultūras pieminekļu atjaunošanā, kā arī ar zināšanām gan par materiāliem, gan metodēm, gan tehnisko risinājumu.”
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei finansējuma kazemātu atjaunošanai nav, pieteikumu ir pārāk daudz. Finansējums jāmeklē pašvaldībai. Pie Daugavpils cietokšņa galvenās ieejas redzami jau atjaunoti kazemāti, kas ir lielisks piemērs tam, kā varētu izskatīties pašlaik avārijas stāvoklī esošie kazemāti. Kazemātu izmantošanā ieinteresēti arī mākslinieki, kuri vēlētos tajos izstādīt savus darbus. Pēc projekta sagatavošanas, apjaušot izmaksas, pašvaldība sāks meklēt finansējumu, daļu -- no pašvaldības budžeta, pārējo citviet. Kad remontdarbu projekti īstenosies, nav zināms.
Komentāri