Saknis i zīdiešona: Rasma Svikle

Mes vysi īmom nu bejušuo. Tuos ir saknis – individuala i kūpeiga viesture, muotis i tāva volūda, īaudzynuotuos i pījemtuos vierteibys. Bez saknem nav zīdu. Kas ir zīdi? Prīca par padareitū. Smukuo i gaišuo dūšona cytim.

Tu pīdzymi latgaliskā saimē?

Es pīdzymu ļūti latgaliskā saimē. Muns tēte ir nu Rogovkys pusis, mama nu Preiļu pogosta, arī vacvacuoki nuokuš tepat, nu Latgalis. Es leidz dīzgon lelam vacumam nimoz nazynavu, ka var runuot cytaižuok kai tikai latgaliski. Prūtams, pa radejai i televizejai dzierdieju latvīšu literarū volūdu i saprotu, bet nauztvieru kai sovejū. Arī sābri runuoja latgaliski. Vysa vide bie ļūti latgaliska. Tikai aizejūt iz školu, tai pareizi īsavuiceju latvīšu literarū volūdu. Mama pat stuostie, ka bie sazatraukus, kai man īs ar tū vysu, dēļ tuo, ka suokumā bie vysaiži vuordi. Pa pusei latgaliski, pa pusei latviski. Vīnu atcerūs – „butele”.

Kuruos školuos tu pati vuiciejīs? Kū školys tev deve?

Es vuicejus Preiļu 1. pamatškolā, piec tam turpynuoju vuiceitīs Juoņa Egleiša Preiļu valsts ģimnazejā. Tuoluok izgleiteibu īguvu Daugavpiļs Universitatē, tai ka ari itamā jūmā asu palykus pi Latgalis. Ir klišejiski saceit, ka školys deve zynuošanys, bet tai teišom beja. I vēļ školys radie interesi, tur es īsavujcejus sasnīgt mierķus, izdareit dorbus da golam.

Tu esi školuotuoja. Kod i par kū izdūmuoji, ka byus taida profeseja?

Bierneibā gribieju byut par školotuoju. Ar laiku tuos dūmys mainejuos. Vydusškolys pūsmā aizaruovūs ar psiholoģeju, piec tam izavieliejus tū studēt. Man ļūti patyka, tys daudz deva gon deļ sevis, gon lai saprostu cylvākus, sabīdreibu. Tūmār saprotu, ka struoduot naz voi gribātu tymā jūmā. Tod uzzynavu, ka magistrūs ir breineiga programa, kur 2 godu laikā var īgyut grādu pedagogejā i vēļ divejis kvalifikacejis – karjerys konsultants i jaunatnis lītu specialists. Ilgi šaubejūs, kuru nu virzīnim izavēlēt, bet liktins izlēme munā vītā. Pasaruodie īspieja struoduot Latgolys Industrialajā tehnikumā Daugovpilī. Tūlaiks tys vēļ bie Daugovpils Byuvniceibys tehnikums. Tī ari saprotu, ka man pateik karjeras konsultanta dorbs izgleiteibys īstuodē. Tod nuoca pīduovuojums struoduot divuos školuos Leivuonu nūvodā, i es pīkrytu. Vāluok pīduovuo vēļ divys školys. Suokumā vysuos četruos struodavu tikai kai karjerys konsultants, tod Jersikys pamatškolā suoku vujceit teātra muokslu. Iz kaidu laiceņu tyku ari direktoris vītneicys omotā Rūžupis pamatškolā. Tod pīduovuoja vujceit latgalīšu volūdu. Tai pa druksai sazalasie vysa kuo i es namonami kļuvu par školuotuoju.

Tu struodoj vairuokuos školuos. Lela braukuošona, bet ari interesantuok?

Jā… Daudzi man prosa, voi nav gryuts, voi nav apnics braukuot, bet man pateik. Es sateiku tik daudz dažaidu cylvāku. Kotrā školā ir savaižuoks kolektivs, atmosfera, ari školāni kaut kaidā ziņā nadaudz atsašķir. I es tik daudz varu nu vysim vuiceitīs, gon nu kolēgim, gon nu bārnim. I tai kai daudzus godus braukoju pa vairuokom vītom, pazeistu daudzus cylvākus. Tys man ir paleidziejs īzajust Leivuonūs. Ir tei sātys sajiuta. Kod struodavu četruos školuos, gon beja dažys reizis, ka brauču i dūmavu, paga, es tāņ iz pareizū školu braucu? Itei ir tuos školys dīna?

Latgolys lauku školys. Ar kū juos īpašys?

Nūteikti ar sovu vidi, atmosferu. Tī ir taida kai sātys sajiuta. Kolēgi draudzeigi, muok atbaļsteit vīns ūtru. Ari bārni, pa munam, sirsneiguoki, vīnkuoršuoki. I lauku školys atsarūn tik skaistuos, ainaviskuos vītuos. Man kai laukūs augušam cylvākam pateik, ka aizbraucūt iz dorbu, es naradzu tikai asfaltu, sātys i mašinis. Blokus ir pa kaidai lauku sātai, pogolmā, pīmāram, traktors stuov. Cylvāki duorza dorbus dora. Rūžupī pa lūgu pazaverūt, radzu, kai Dubna plyust, gulbi peld. Da Jersikys školai ved tik skaista līpu aleja. Pi Jaunsilavom tik šmukys pļavenis, asu pat nu sova kabineta lūga styrnys redziejus gonamīs. Vilcīņs garom aizducynoj. I taidā vidī bārni ari vairuok īrauga, var īpazeit dobu. Var izīt uorā pi školys bumbu uzspālāt, pa pļavu izaskrīt. Uobeļduorzā rudiņūs uobuļus āst. Te nūteik arī apleicīnis sakūpšonys tolkys, bārni kaš lopys, sakūp vysu. Pīmāram, Jersikys pamatškolā ir arī uobuļu laseišonys tolka rudinī. Kai gon vyslobuok īsavuiceit dorbu, kai vīneigi jū dorūt?

Divuos školuos tu vodi latgalīšu volūdys puļceņus. Kai tys ir?

Tys ir aizraujūši. Patīseibā es poša ari vuicūs. Ir tok lītys, kū ari es nazynu. Gatavojutīs nūdarbeibom saīt pošai kū jaunu uzzynuot. A tod vēļ bārni paprosa kū inciresnu. Nu, pīmāram, kai kaids vuords izarunuos latgaliski. I tod man tai juopadūmoj – kai? Vīns ir izruna, bet ir ari raksteiba. Kai byus pareizi uzraksteit. Bet man pateik, ka bārnim ir interese. Jī poši cytreiz īsoka temys. Tod saīt nūzavirzeit nu plāna, bet es tū doru. Ka bārni prosa, vajag jim pastuosteit. I kas ir interesanti, nu 10–15 bārnim, kas nuok pi manis iz puļcenu, kaidi 3 poši var runuot latgaliski. Tod apmāram puse ir dzierdiejuš voi jim saimē kaids runoj latgaliski, poši muok izrunuot vīn atsevišķus vuordus. I tod vēļ ir bārni, kuri nav ni dzierdiejuš, ni muok kaidu vuordu latgaliski. Ir ļūti juopīdūmoj, kai dorbuotīs ar visim, kod tuos zynuošanys tai atsaškir. Bet man ir ļūti lels prīks par tīm, kas atīt tikai interesis vadeiti. Jī namuok, nazyna, bet jī grib zynuot. I tys ir moments, kod volūda suok izīt uorpus sova runuotuoju lūka.

Voi jersikīšu i rūžupīšu latgalīšu volūda atsaškir?

Pa munam, rūžupīšu latgalīšu volūda ir leidzeiguoka tai, kū runovom mes sovā saimē. Cytim vuordim – leidzeiguoka tam, kū asmu dzierdiejus Preiļu i Vuorkovys apleicīnī. Jersikā moš drupeit vairuok jiutama leivuonīšu izlūksne. Bet, lai tū tai pateišom saprostu, byutu juoveic pietejums i juopakomunicej tikai ar tīm, kas ilgi dzeivoj konkrētajuos vītuos.

Kas tev ir latgalīšu volūda?

Tei ir muna dzymtuo volūda, munys saknis i spāks. Kūpš sevi atcerūs, latgalīšu volūdu asmu izjutus kai lelu i svareigu daļu no sovys byuteibys. Asmu saprotus, ka man ir svarieigi runuot latgaliski i nūdūt tū volūdu tuoluok. Dūmoju, ka navarātu dzeivuot vidī, kur nivīns narunoj latgaliski.

Cyti soka, ka leidz ar Latgolys lauku izmieršonu izmierst ari latgalīšu volūda. Cyti soka, ka volūdys spāks ir digitalizacejā. Kai pa tovam?

Asmu puorlīcynuota, ka daļu spāka volūdai digitalizaceja var dūt. Ir taida spēle latvīšu volūdā „Vārdu bagātnieks”. Saguo tai, ka spēlājam tū spāli latvīšu volūdys nūdarbeibā i pi maņa tymā stuņdī atguo ari latgalīšu volūdys pulceņa bārni. Jim, prūtams, interesanti, kū mes tī dorom datorūs. Īdevu ari jim pamiegynuot. I zyni, kū jī paprasie? Dēļ kam nav taidys spēlis latgaliski? Es jim pilneigi pīkreitu. Ir daudz materialu, video, raidejumu, dzīsmu. Bet ari daudz kū vēļ varātu izveidout. Eipaši dēļ mozuokūs klašu bārnim. Kaidys interaktivuos spēlis nūdarātu. Ja muocātu, poša lobpruot sataiseitu. Lels paļdis grupai „Rupuči”, kuru dzīsmys uzrunoj tīši suokumškolys auditoreju. „Div mozi eži” zyna obu školu pulceņu bārni. Jim ļūti pateik ari cytys dzīsmys. I kū es asmu īvāravus, jī caur tuom dzīsmom labi īzavuicuos vuordeņus. Kod klausamīs pyrmū reizi, izrunojom, lai vysi saprūt, par kū ir teksts. Tod klausamīs, atkuortojom i tai jau beiguos dzīdom visi kūpā. Ļūti lels pluss, ka dzīsmom ir video. Tai vizualizacejai nūteikt juobyut, jei roda interesi. A ja vēļ video ir ar humoru voi kaidom kusteibom, tod dyžan breineigai. Vēļ tagad bārnim teiri labi pateik „Skonai” īraksteituo dzīsme „Pogolmā”, bet tai tryukst atraktiva video. Voi, pīmāram, cik īspaideigi bytu, ka myusu dīnuos tik popularais Chat GPT runuotu latgaliski. Es saprūtu, ka daudzus, īspeijams, bīdej tī straujī digitalizacejys procesi, bet, tymā pat laikā mes navarom nu tuo izavaireit, dēļ tuo pruoteiguok byutu tū gudri izmontuot.

Kod tev sasaraksteja pyrmais dzejūļs? Kai jī tev rūnās?

Pyrmū dzejūli uzraksteju školys laikā. Latvīšu volūdys stuņdī vaidzā saraksteit četrrindi par sātu. Moš tys i nabie pyrmais dzejūļs, bet naz kai cīži palics atmiņā. Piec tam roduos vēlme vēl kaut kū raksteit. I tai pa druskai tys aizguoja. Ar tū dzejūļu rošonūs nav vinkuorši. Parosti tys nūteik, kod aizeju gulēt, pruots atsaslādz nu ikdīnys dūmom i rūnās vuordi. Cytu reizi tys ir saisteits ar kaidu skaistu momentu dobā, ar kaidu nūtykumu voi aktualu tematu. Cytu reizi dūma atīt it kai nu zyla gaisa. Ir vysaiži. Bet pa godim asmu saprotus tū, ka man, lai raksteitu, vajag vairuokys lītys. Pyrmkuort, laseit. Vīnolga, dzejūļus, romānus, stuostus. Taidys lobys gruomotys, kas līk dūmuot, kas piec izlaseišonys izreiz naaizamierst. Ūtrkuort, vajag drusku garlaiceibys. Taidu momentu, kod it kai nav kuo dareit. Treškuort, asmu saprotus, ka lobu īdvesmu spiej snīgt ari muzyka. Īslādzu kaut kū atbilstūši nūskaņuojumam i atīt kaids dzejūļs. I vēļ vajag byut dobā, staiguot pa mežu, pļovu. Vīnolga, bet byut uorā, atslāgt pruotu nu vysa i ļaut dūmom breivi plyust. Tod ari vysaidys interesantys lītys īnuok golvā.

Voi latgalīšu literaturai ir nuokūtne?

Gribātūs ticēt, ka ir. Dūmoju, ka te juostruodoj pi tuos pošys digitalizacejys, par kū jau pīminējam īprīkš. Dēļ kam navarātu byut audio gruomotys latgaliski? Prīks, ka tāņ internetā ir pīejamys puorsokys bārnim, kū var nūzaklauseit jebkurā laikā. Tys ir mozeņš sūleits, bet juosper leluoki. Ūtrs svareigs aspekts ir radeit kvalitativu literaturu latgaliski i dažaidūs žanrūs, lai cylvāki var laseit tū, kas kotram interesej. Detektivromanus voi dzejūļus. Dūmoju, ka ja literars dorbs byus lobs, interesants, cylvākim byus interese. Pat latvīšu volūdā radeitajom gruomotom nav lelys tirāžys, skaidrs, ka latgaliski raksteitajim tekstim byus vēļ mozuokys, bet tys jau nanūzeimej, ka laseituoju nav vyspuor. I vēļ – bibliotekuos vajag vairuok literaturys latgaliski. Na visi var nūpierkt gruomotys, bet, ja var dabuot taipat i izlaseit, tys ir pluss. Prūtams, es naasmu naiva i saprūtu, ka tū vysu realizēt navar vīnā dīnā, bet tī varātu byut aspekti, pi kurim pīstruoduot.

2019. godā izguoja tova pyrmuo gruomota. Kai da tuos daguoji i par kū jei ir?

Pyrmuo gruomota vairuok bie dēļ sevis i dēļ tyvuokūs cylvāku, kurim pateik muni dzejūli. Tī ir dzejuli nu pošim raksteišonys pyrmsuokumim leidz pat gruomotys izdūšonys goda dorbim.  Na velti nūsaukums „Pārtapšana”. Tei piec byuteibys ir muna puortopšana. Tī ļūti labi var maneit puormainis nu vacuokūs dzejūļu iz jaunuokim. Kai mainuos tēmys, dūmys, poši teksti. Moš tī senuokī dzejūli nav tik lobi, moš kuodam jī lyktūs plīkani voi naivi. Bet jī ir daļa nu manis i muna izaugsmis procesa.

Strēčeite ir paguojuse. Voi nav laiks ūtrai gruomotai?

Laiks jau beja sen. Bet naasmu nimoz apkūpavus, voi tī vyspuor saītu gruomota. Pādejūs godūs naasmu sarakstejus tik daudz, cik gribātūs. Bet ir vieliešanuos kertīs pi nuokušuos gruomotys, juoatvielej tam laiks i vīnkuorši juodora. Itamā godā i īprīkšejā vairuok asmu ari pīzavārsus ūtrai sovai sirdslītai – fotografiešanai, dēļ tuo kaut kaidā ziņā dzeja ir aizguojus ūtrajā plānā.

Kū tu nūvālātu tim, kuri skaita daiļdorbus latgaliski?

Skaitit vairuok! I skaitūt boguotynojit i pylnveidojit sovys latgalīšu volūdys zynuošanys.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Saknis i zīdiešona: Rasma Svikle!" saturu atbild ''Latgales Laiks'".