Pašvaldību vēlēšanas nu ir aiz muguras, pēcvēlēšanu emocijas ir pierimušas un dzīve pamazām atgriežas ierastajā gultnē. Mēģinot rast atbildes uz to, kādas izmaiņas tad varētu sagaidīt iedzīvotājus domju jaunajā sasaukumā, “Latgales Laiks” aicināja uz sarunu politikas vērotāju, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektoru Dmitriju Oļehnoviču.
* Kā vērtējat aizvadīto pašvaldību velēšana rezultātus?
- Vēlētāji ir izdarījuši savu izvēli un tā ir jārespektē. Iesākumam gribētu pateikt, ka mani nepatīkami pārsteidza vēlētāju zemā aktivitāte. Tam ir arī savi pamatoti iemesli, piemēram, loģistikas problēmas – grūtības nokļūt vēlēšanu vietā.
Daugavpilī lielā mērā bija prognozējams, kurš saraksts uzvarēs vēlēšanās. Taču šādu procentuālo attiecību laikam reti kurš iedomājās. Rezultātā Daugavpilī vēlēšanās uzvarējušajam sarakstam nav opozīcijas. Tas nav īsti labi, jo viedokļu dažādība ikdienas jautājumu risināšanā ir gana svarīga.
* Ar ko varētu draudēt darbs bez opozīcijas?
- Andrejs Elksniņš, nenoliedzami, ir gudrs cilvēks, viņš ir izveidojis labu komandu, kurai ir gatavs uzticēties un kas uzticas viņam. Opozīcijas galvenais uzdevums ir ne tik daudz kritizēt koalīciju, cik to novērot un celt trauksmi par dažādām neizdarībām vai nesmukumiem. Darbs bez opozīcijas var draudēt ar tā saucamo “draugu būšanu”, kad saviem cilvēkiem tiek ļauts pelnīt uz citu interešu rēķina.
* Kāpēc, jūsuprāt, tik daudz cilvēku atdeva savas balsis tieši par “Sarauj, Latgale!”?
- No sabiedrisko attiecību viedokļa Elksniņam bija perfekta kampaņa latviešu un krievu valodā sociālajos medijos, kurus šobrīd aktīvi izmanto ne tikai jaunieši, bet arī “rudens” vecuma cilvēki. Patiesībā es apbrīnoju tos cilvēkus, kas raksta viņam tekstus. Tie ir augstā profesionālā līmenī. Jāņem vērā arī iespaidīgais administratīvais resurss. Domāju, ka sava loma bija arī veiksmīgi noorganizētajiem vērienīgajiem pilsētas svētkiem.
Varbūt varētu diskutēt par to, kāpēc pirms pilsētas svētkiem tika dalīti tikai Daugavpils karogi. Varbūt būtu bijis pareizāk, ja pie automašīnām vienā pusē plīvotu Daugavpils, bet otrā -- Latvijas karogs, jo Daugavpils tomēr ir Latvijas pilsēta un tās svētki ir arī Latvijas svētki.
* Kāds varētu būt iemesls tam, ka daudzi saraksti, kas saņēma ievērojamu balsu skaitu, tā arī nespēja pārvarēt 5% slieksni?
- Šeit atbilde ir kā uz delnas. Lielākā daļa partiju savu priekšvēlēšanu kampaņu uzsāka pārāk vēlu. Dažas, atvainojos par formulējumu, bija “klaunu partijas”. Jo kā gan citādi lai nosauc partiju, kuras sarakstā kandidējošs cilvēks pat nemāk pateikt, kuru partiju viņš pārstāv.
Politoloģijā ir tāds jēdziens kā spēku mobilizācija. Elksniņš savu priekšvēlēšanu kampaņu sāka nevis martā vai februārī, bet gan pirms vairākiem gadiem. Turklāt viņš to darīja gana agresīvi.
Par Nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" šajās vēlēšanās absolūtajos skaitļos nobalsoja divreiz lielāks vēlētāju skaits nekā iepriekšējās. Tas norāda uz to, ka šim politiskajam spēkam Daugavpilī ir potenciāls.
“Daugavpils -- mana pils” līdere Olga Petkeviča ir gana gudra, es nerunāju par viņas politiskajiem uzskatiem, un aktīvi darbojās priekšvēlēšanu kampaņas laikā, bet viņai nebija pietiekami spēcīgas komandas. Daži šī saraksta deputātu kandidāti priekšvēlēšanu laikā sevi arī atklāti diskreditēja. Daži no sarakstā iekļautajiem cilvēkiem ir labi pazīstami tikai šauram iedzīvotāju lokam.
Sarakstos, kuriem tikai nedaudz pietrūka, lai iekļūtu domē, ir daudz gudru cilvēku. Domāju, ka viņi izvērtēs notikušo un izdarīs secinājumus. Un vēl, ir tāda sen zināma patiesība -- vēlēšanu kampaņa sākas nākamajā dienā pēc vēlēšanām.
* Kā vērtējat velēšana rezultātus Augšdaugavas novadā?
- Vēlēšanu rezultāti Augšdaugavas novadā lielā mērā bija prognozējami. Šajā pašvaldībā visdrīzāk izveidosies stabila tehnokrātu koalīcija, kurā ietilps cilvēki, kas sevi jau apliecinājuši savā amatā, kas nezags lielos apmēros, cilvēki, kas jau kaut ko ir izdarījuši novada labā. Te varētu runāt ne tik daudz par deputātu politisko piederību, bet gan par personālijām.
Augšdaugavas novadā man nepatika zemā vēlētāju aktivitāte. Daļēji to var izskaidrot ar loģistikas problēmām, jo dažiem cilvēkiem bija grūti tikt uz vēlēšanu iecirkņiem kaut vai sabiedriskā transporta neesamības dēļ.
Daudz pārmetumu pēc vēlēšanām tika adresēts Centrālās vēlēšanu komisijas darbībai, un ne bez iemesla. Ļoti maz bija informācijas par to, ka vēlētājiem ir iespēja pieteikties balsošanai savā dzīvesvietā. Bija vairāk jāstāsta un jāreklamē iespēja cilvēkiem pieteikt balsošanu mājās. Patiesības labad jāpiebilst, ka šāda situācija bija ne tikai Latgalē, bet arī pārējos Latvijas reģionos.
* Par ko liecina vēlēšanu rezultāti Rēzeknē un citviet Latgalē?
- Tas, kas notika Rēzeknē, arī lielā mērā bija prognozējams. Tur vairākums vēlētāju atdeva balsis par sarakstu, kurā startēja bijušais Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, kuru no amata bija atstādinājusi toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Ir tāds jēdziens kā iekšējā opozīcija. Par Bartaševiču daudzējādā ziņā nobalsoja tāpēc, ka viņu noņēma no amata. Pēc principa: Rīga mūs nesaprot, Rīga mūs nemīl, tādēļ mums ir jāapvienojas. Šāds vēlēšanu iznākums vieglu dzīvi Rēzeknei gan nesola.
Krāslavas novadā situācija varētu saglabāties bez būtiskām izmaiņām, līdzīgi kā iepriekš. Viss tiks pasniegts kā dāvana “skaistā kastītē”, kurā iekšā īsti nekā nav.
Vēlēšanu rezultāti Līvānu novadā ir sava veida pārsteigums. Prognozēt turpmāko notikumu attīstību šajā pašvaldībā pagaidām ir gana sarežģīti.
Ļoti zema vēlētāju aktivitāte bijusi arī Rēzeknes novadā. Iespējams, tur viss ir labi, vismaz tā ir izteicies kāds mans labs paziņa šajā novadā.
Komentāri