Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir pagājušas. Un, lai gan visi eksperti vienbalsīgi apgalvoja, ka pārsteigumi ir iespējami, rezultāti pārsteidza pat viņus . Taču pašlaik vairāk tiek runāts par Daugavpili, kur pašreizējā mēra Andreja Elksniņa partiju („Sarauj, Latgale!”) jaunajā domē pārstāvēs 14 deputāti no 15. Un tas ir sava veida rekords ne tikai Daugavpilī, bet visā Latvijā. Un ir pašsaprotami, ka uz šī fona, kā arī ņemot vērā vēlēšanu rezultātus Rīgā, situācija, kas izveidojusies citās Latgales pašvaldībās, ir palikusi otrajā plānā. Taču tā ir ne mazāk interesanta.
Rēzekne. Aleksandra Bartaševiča atgriešanās
2025. gada pašvaldību vēlēšanas Rēzeknē ir kļuvušas par spilgtu valsts struktūru tuvredzības piemēru, ar kuru lēmumu 2024. gadā tika atlaista Rēzeknes pilsētas dome. To apliecina balsošanas rezultāti: 8 no 13 deputātu mandātiem (par tiem nobalsoja 50,5% vēlētāju) saņēmuši politiskās apvienības LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ/”KOPĀ LATVIJAI” pārstāvji, kuru līderis ir nesen no amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs.
Otrajā vietā ir apvienība Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Jaunā VIENOTĪBA, Latvijas attīstībai. Par tiem nobalsojuši 11,9% vēlētāju. Līdz ar to Rēzeknes pašvaldībā iekļuvuši trīs šī politiskā spēka pārstāvji.
Trešajā vietā šajās vēlēšanās -- politiskās apvienības Latvijas Zaļā partija, "Latvijas Reģionu Apvienība" un JKP Jaunā konservatīvā partija saraksts. Par viņiem nobalsoja 17,5% vēlētāju. Rezultāts -- divi deputātu mandāti.
Līdz ar to pēc balsu saskaitīšanas kļuva acīmredzams, kurš kļūs par Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētāju.
Daudzi, tostarp rēzeknieši, tagad saka, ka, ja A. Bartaševičam un viņa komandai būtu ļauts strādāt līdz pašvaldību vēlēšanām, rezultāts varēja būt citādāks. Kopumā lēmums atlaist Rēzeknes pilsētas domi bija lieliska dāvana Aleksandram Bartaševičam, jo visi nepopulārie pasākumi (pabalstu atcelšana, braukšanas maksas ieviešana pilsētas sabiedriskajā transportā utt.) bija jāveic pašvaldības pagaidu administrācijai, kā arī jātiek galā ar lērumu problēmu, tostarp finansiālu, ko bija radījusi Aleksandra Bartaševiča vadītā dome. Un viņš to izmantoja savā labā.
Preiļu novads. Alda Adamoviča triumfs
Ne mazāk interesanti ir pašvaldību vēlēšanu rezultāti Preiļu novadā. Šeit uzvarēja partiju politiskā apvienība LATGALES PARTIJA, Jaunā VIENOTĪBA, Latvijas attīstībai. Šī saraksta galvgalī -- bijušais Saeimas deputāts, kādreizējais Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Par šo sarakstu balsis atdeva 48,9% vēlētāju. Jāatzīmē, ka visaugstākā vēlētāju aktivitāte šajās pašvaldību vēlēšanās tika reģistrēta Preiļu novadā -- vēlēšanu iecirkņos ieradās 49 procenti balsstiesīgo pilsoņu.
Uzvarētāji saņems 9 deputātu mandātus, t.i., vairākumu. Pašlaik jau zināms, ka koalīcijā būs arī NA (Nacionālā apvienība) pārstāvis Pēteris Rožinskis.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Preiļu novadā pašreizējā valdošā koalīcija nav izturējusi laika pārbaudi. Pēdējo četru gadu laikā tai nav izdevies palielināt savu atbalstītāju skaitu.
Politiskā apvienība "Latvijas Reģionu Apvienība", PROGRESĪVIE, kuru vada pašreizējais pašvaldības priekšsēdētājs Ārijs Vucāns, saņēma 20% vēlētāju atbalstu. Rezultātā viņiem ir trīs deputātu mandāti, savukārt ZZS -- tikai divi. Un ar to nepietiek, lai saglabātu varu Preiļu novada domē.
Līvānu novads. Vai Andris Vaivods paliks?
Līvānu novadā pašvaldību vēlēšanās ir divas sensācijas. Pirmā -- Andris Vaivods, pašvaldības ilggadējais priekšsēdētājs, partiju politiskās apvienības Latvijas attīstībai, NA, Jaunā VIENOTĪBA saraksta līderis, nesaņēma vēlētāju balsu vairākumu. Līdz ar to šai politiskajai apvienībai -- 5 deputātu mandāti. Tagad būs jāmeklē koalīcijas partneri, kas palīdzētu saglabāt iepriekšējās pozīcijas Līvānu novada domē. Tiesa, to izdarīt nebūs viegli.
Šajās vēlēšanās Līvānu novadā uzvarēja JKP Jaunā konservatīvā partija, kuru vada ambiciozais 24 gadus vecais Dāvids Rubens. Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem viņiem ir 6 deputātu mandāti, un šai partijai jāsāk veidot vairākuma koalīcija. Cik veiksmīgs būs šis process, uzzināsim jau pavisam drīz. Skaidrs ir viens -- šajā jautājumā būtiska loma būs Latvijas Zaļajai partijai, kurai ir trīs deputātu mandāti. Tas, ar ko tā veidos koalīciju, ir atkarīgs arī no šī saraksta līdera Jāņa Klauža, ilggadēja pagaidām vēl pie varas esošās Andra Vaivoda komandas oponenta.
Augšdaugavas novads. Jānis Proms iegūst vairākumu
Šogad bija interesanti vērot gan partiju, kas balotējās Augšdaugavas novada pašvaldības vēlēšanās, priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu, gan balsošanu, jo vēlētājus mobilizēja gan Latgales partija un Daugavpils novada partija, kā arī jaunais spēlētājs Sarauj, Latgale! Visi mina cits citam uz papēžiem, un vēlēšanu rezultāti to apliecina.
Rezultātā Daugavpils novada partija ieguva 5 deputātu mandātus. Pirmo reizi tās saraksta priekšgalā bija Jānis Proms, kurš aizveda savu partiju līdz uzvarai. Jāpiebilst, ka iepriekšējās vēlēšanās šis politiskais spēks ieguva 7 deputātu mandātus.
Otrajā vietā 2025. gada pašvaldību vēlēšanās -- partija „Sarauj, Latgale!” – 4 deputātu mandāti. Trešajā vietā ir LATGALES PARTIJA un līdz ar to trīs vietas jaunajā novada domes sastāvā. Tāds pat rezultāts arī politiskajai apvienībai Latvijas zemnieku savienība/NA.
Kāda būs valdošā koalīcija, atkarīgs no partiju sarunām, kas pašlaik ļoti aktīvi norisinās Augšdaugavas novadā.
Krāslavas novads. Nenogremdējamais Gunārs Upenieks
Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku politiskie konkurenti dēvē par "nenogremdējamu". Pieredzējušais mērs amatā ir jau 18 gadus, un, spriežot pēc visa, viņam vēl ir četri gadi priekšā. Lai gan G. Upenieka komanda neieguva vairākumu (7 vietas), pēc neoficiāliem datiem, viņam izdevies iegūt savu politisko oponentu atbalstu. Valdošajā koalīcijā varētu tikt iekļauta partija "Sarauj, Latgale!", kas ieguva 3 deputāta mandātus.
Krāslavas novada domes jaunajā sasaukumā iekļūs arī trīs deputāti no JKP Jaunā konservatīvā partija, PROGRESĪVIE saraksta. Viens deputāts būs no partijas Latvija pirmajā vietā, Latgales partijas un politiskās apvienības Apvienotais saraksts/Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija.
Balvu novads. Kas kļūs par mēru?
Šeit viss ir sarežģīti. Un, pirmām kārtām, pašreizējam Balvu novada domes priekšsēdētājam Sergejam Maksimovam. Pieci deputātu mandāti nevar nodrošināt Latgales partijai stabilas pozīcijas Balvu novada domē.
Viena no galvenajiem konkurentēm varētu būt Latvijas Zaļā partija, kurai ir četras vietas, un, ja sarunas ar citu partiju pārstāvjiem būs veiksmīgas, iespējams ir viss. Šajās vēlēšanās Balvu novadā NA un ZZS ieguva divas vietas katra, bet Latvijas attīstībai un Latvija pirmajā vietā – viens deputāta mandāts. Gaidām ziņas.
Ludzas novads. Bez pārmaiņām
Saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem ZZS situācija Ludzas novadā joprojām ir stabila. Šīs partijas saraksts saņēma 39,3% iedzīvotāju atbalstu. Līdz ar to -- 7 no 15 vietām, un Edgaram Mekšam ir visas iespējas palikt pašvaldības vadītāja amatā.
Otrajā vietā ar četrām vietām ir Latgales partija. Trešajā vietā -- partija Latvija pirmajā vietā un divas vietas jaunajā domē. Savukārt viena vieta „KOPĀ LATVIJAI”, Latvijas Sociālistiskajai partijai un "Saskaņai".
Komentāri