Notikušas vietvaras vēlēšanas Augšdaugavas novadā. Un ikdienā pamatīgi nodrillētā saukļa -- kā vēlēsim, tā arī dzīvosim -- jēga ir pavisam vienkārša – tikai no mums pašiem, kas devās pie vēlēšanu urnām, būs atkarīga dzīve turpmākajos četros gados.
Man piedalīšanās vēlēšanās vienmēr ir bijusi pašsaprotama. Protu novērtēt, ka dzīvoju demokrātiskā valstī, kur vienmēr varu būt pārliecināts, ka tiek ievēlēti cilvēki, par kuriem nobalsojis vēlētāju vairākums. Man vēlēšanas ir tiešs instruments, kā ietekmēt situāciju novadā un kā pārstāvēt vērtības, kas man ir svarīgas manā ikdienā. Tāpēc nekad nezūdos, ja vēlēšanu rezultāti mani pārsteidz arī ne tai labākajā nozīmē – tāda ir bijusi vēlētāju griba. Teikt, ka piedalīties vēlēšanās ir pienākums, nav motivējoši. Es eju balsot tādēļ, ka manam viedoklim, vēlmēm, manai dzīvei ir vērtība, un es gribu, lai ar mani rēķinās. Doma, ka pasīvi noskatos, kā kāds cits lemj par manu tagadni un nākotni, man šķiet nesaprotama. Iespējams, un reālajā dzīvē viss varbūt nav gluži tā, bet kopumā, vismaz no politiskā aspekta, tā tam vajadzētu būt. Līdz ar to cilvēkiem pret vēlēšanām vajadzētu būt visnotaļ nopietnai, izsvērtai, racionālai attieksmei. Galu galā tā ir viņu dzīve, tā ir viņu izvēle, kādā pārvaldības modelī, kādu cilvēku vadībā viņi dzīvos.
Augšdaugavas novada Sēlijas pusē viss ritēja korekti un lietišķi, bez kādiem sevišķiem pacēlumiem. Arī vēlēšanu nedēļā. Skatoties vēlēšanu statistiku, kārtējo reizi konstatēju, ka arī šajās vēlēšanās Augšdaugavas novadā piedalījās 6373 (32,88%) iedzīvotāji no 19 380 balsstiesīgajiem. Tas ir nedaudz vairāk nekā 2021. gadā, kad nobalsoja 6009 iedzīvotāji (28,63%). Drusciņ vairāk, un tomēr -- 32% ir tikai viena trešā daļa no novada iedzīvotāju skaita. Tikai... Ja ļoti grib, tad šo aktivitātes trūkumu var attaisnot un pat interpretēt kā kaut ko pozitīvu, sakot: tas nozīmē, ka vēlēšanu rezultātus vairāk ietekmē tieši politiski aktīvo, labāk informēto un nopietnāk motivēto iedzīvotāju daļa, savukārt samazinās tās daļas ietekme, kura par politiku neinteresējas, kura savai izvēlei pieiet vieglprātīgi, iracionāli un kuru ir ietekmējusi priekšvēlēšanu reklāma.
Mēs ikdienā gan tur, kur vajag, bet biežāk, kur nevajag, domājam, ka dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. Tas, ka šī frāze ir nobružāta, nemazina tās patiesumu. Sarežģītos laikos vēlētājam ir divas izvēles. Pirmā: apzināti balsot par "jaunu spēku", cerot, ka tas palīdzēs prasmīgāk tikt pāri stresa periodam nekā iepriekš pie varas bijušais. Otrā: pieturēties pie viedokļa, ka zināms ļaunums ir labāks par nezināmu un sarežģītos laikos labāk neeksperimentēt. Paldies Dievam, ka Sēlijā un visā novadā vēlētāji izvēlējās otro variantu -- jau gadiem pārbaudītas vērtības.
Par to pārliecinājāmies, Sēlijas pusē apbraukājot vēlēšanu iecirkņus un aprunājoties ar cilvēkiem. Interesanti, ka ļoti daudzi aptaujātie vēlētāji gribēja palikt “nezināmi”, lai gan privātās sarunās ar sēlisku centību un godīgumu pauda cerības, ka deputāti palīdzēs risināt rūpi gan par ceļiem, gan skolām, gan pabalstiem un pat pensijām. Tomēr, jautāti, par ko katrs balsojis, pirmkārt atzīmēja “savējos” – kandidātus, kas dzīvo tepat, viņu pagastos. Partiju piederība un programmas palika kaut kur dziļā aizmugurē. Un mēs sapratām, ka vēlēšanas var uztvert kā sabiedrības rentgenu, jo ievēlētais deputātu sastāvs tā dažādībā ir visuzskatāmākais cilvēku ilūziju, gaumes un prasību spogulis. Jo viņi jau neizaug tukšā vietā. Topošie tautas kalpi ir izauguši tepat, mums līdzās -- draugu pulciņos, skolu gaiteņos, darba kolektīvos, dzīvojamo māju pagalmos un, protams, ģimenēs. Mēs visi piedalāmies politikas veidošanā ne tikai ar savām idejām, bet arī ar attieksmi visas dzīves garumā.
Un vēl... 395. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Šēderē Sandra Macijevska pastāstīja par vēlētāju, kas, lai nobalsotu, ceļu no Rīgas uz Šēderi mēroja... ar velosipēdu. Izbraucis sešos no rīta, ap pusdienlaiku vēlētājs jau bija uz vietas un, nobalsojis iecirknī, devās uz Daugavpili, lai ar vilcienu atgrieztos Rīgā. Nez vai Latvijā izdosies atrast daudz šādu ceļotāju -- vēlētāju. Šis labais piemērs tā vien mudina atgādināt par "dīvānekspertiem" -- tā šobrīd ir modes lieta, kuri labāk par citiem zina, kas un kā darāms, bet paši, citus kritizēdami, pat nemēģina kaut ko darīt. Jo šajā gadījumā, saprotams, nav jāuzņemas nekāda atbildība. Taču, diemžēl vai par laimi, dzīvē bez atbildības neiztikt. Ne ikdienā, ne savā, ne arī valsts dzīvē. Un dalība vēlēšanās, kas ir tikai viens no pilsoniskas līdzdalības elementiem, ir visai precīza atslēga uz to, lai nepukstētu uz citiem, bet uz sevi par nu jau kuro reizi ne pārāk veiksmīgi ievēlēto deputātu sastāvu.
Mans vectēvs Kārlis stāstīja, ka pirmās Latvijas laikā tas bija noteikts pienākums. Vienalga, par ko vēlēji, bet, ja devies uz vietvaru prasīt atbalstu, tev bija jāapliecina, ka esi piedalījies vēlēšanās. Šodien piedalīties vēlēšanās ir brīva izvēle. Tā ir brīva, bet noteikumi joprojām ir spēkā – tu nevari gaidīt, ka tavā labā kas tiks izdarīts, ja neesi izdarījis izvēli, no kā tu gribi prasīt labāku dzīvi, ja neesi lēmis, kas var strādāt novada labā.
Šķiet, šoreiz ievēlētais deputātu sastāvs iedzīvotājiem jau labi zināms, patstāvīgi domājošs. Gandrīz katrs no ievēlētajiem tautas kalpiem jau ir pierādījis, ka gatavs ar patiesu atbildību rūpēties par savu novadu, jo te, Daugavas abās malās, nav kur atkāpties vai paslēpties un gaidīt, ka kāds par mums parūpēsies un izdarīs kaut ko mūsu vietā. Šie cilvēki apzinās, ka viss ir mūsu pašu rokās – cik paši strādāsim, tik arī būs!
Lai veicas!
Komentāri