Inta Viļuma - kulturys darbineica, Dagdys folklorys centra vadeituoja, folklorys kūpys "Olūteņi" vadeituoja, gruomotys "Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota" autore, Latgalīšu kulturys goda bolvys "Boņuks 2019" laureate, rokstu serejis "Daugovys septeņu lūku stuosti" (Ezerzeme 2022) i "Symts godalaiki" (Ezerzeme 2023) autore.
- Lyudzu, pastuosti par sevi.
- Bierneibys dīnu celi - vosorys, kas smuordoj piec myglys, svaigi nūpļautys zuolis i iz zuolis stūbra savārtom soldonom zemenem, grīzis bolss klusūs vokorūs i sīna laiks, kod pyunē savastū sīnu vajadzēja labi sameiceit, lai var vairuok salikt zam jumta, cīši gaideitī kopusvātki ar tyvejim i tuolim gostim, paričku kryums zam lūga, kura suortuos ūgys viesteja par vosorys beigom; rudini ar buļbu tolkom i sieņuošonu ar babeņu, kļovu lopys, īlyktys gruomotā i uobeļu zapte; dzilis, pīsnygušys zīmys ar zarenim nu obeju pušu apspraustom stidzeņom, vužynuošonūs nu kolna i Zīmyssvātki ar gordim peirāgim; pavasari ar garom latakom pi jumta, pyrmajom pučem meža molā i svieteļa gaideišonu.
Muna dzymtuo puse ir Muokūņkolna pogosts. Munā sātā saceja tai, ka pa vosoru ir treis izīšonys – kopusvātki iz diveju kopu i svātki iz Muokūņkolna. Bierneibā tyka dzierdāts daudz stuostu i nūstuostu par vysu kū – tai, ka reizem izdūma saplyuda ar realitati i beja vīla puordūmom iz vairuoku dīnu.
Jau nu mozūtnis munā saimē tyka dzīduotys dzīsmis, audzynuota cīneiba pret seņču tradicejom, kas palyka par pamatu tuoļuokuos dorbuošonuos izlasejumam. Guoja laiks i dorbuošonuos namonami sasaveja ar kasdīnu, palīkūt par vīnu vasalu. 1996. godā viesturyskuo Astašovys muižys vasarnīku sāta tyka par sātysvītu folklorys kūpai “Olūteņi”, kuru es vodu nu pošim pyrmsuokumim leidz pat šam laikam.
- Ar kaidim izaicynuojumim sasaskar?
- Pats par sevi saprūtams, ka, vodūt folklorys kūpu nu 1996. goda i Folklorys centru nu 2002. goda, izaicynuojumu ir bejs cīši daudz.
Kod folklorys kūpa “Olūteņi” puorsacēle iz Dagdu, suocēs lels pietnīcyskys dorbs par Dagdys tautystārpu. Izaruodeja, ka Latvejis Nacionaluo viesturis muzeja kruojumā ir sasaglobuojuse Dagdys snuotine (CVVM 27211), kura datāta ar 19.g.s. ūtrū pusi. Itū snuotini muzejs īsaguoduoja nu Lidijis Rikmanis. Muzeja kruojumā jei tyka īskaiteita 1928. godā. Aizbraucūt iz muzeju, snuotine tyka i nūfotografāta i apraksteita, aprokstā īkļaunūt kotrys streipis plotumu, dīgu skaitu i kruosu. Dagdys snotinē izmontuoti bryuni kūkvylnys velki i vylnys audi. Palāki bryunā (eļkšņu myzys) pamatā vertikalys streipu jūslys. Lyna placu sagys – snuotinis – Latgolā ir vaira rakstureigys nakai cytūs nūvodūs. Muzeja kruojumā tyka atrostys vasalys div Dagdys lyna snuotinis – vīnai apleik celu apauds ar buorkšom, ūtrai golūs īlaseita jūsla.
Iz prīšku skatēs folklorys kūpa “Olūteņi” jau beja Dagdys tautystārpā.
- Latgola tukšojās. Kū tu par tū dūmoj?
- Munys pyrmuos atminis par dzīduošonu saistuos ari ar maja dīvakolpuojumim pi munys dzymtuos sādžys krysta. Majā pi izpuškuota krysta sādžinīki vokorūs leidz saulis rītam dzīduoja dzīsmis, skaiteja lyugšonys par gūdu Vyssvātuokajai Jaunovai Marijai. Daži vokori beja tik klusi, ka varēja dzierdēt, kai dzīd pi krysta kaimiņu sādžā. Tuos ir bierneibys atminis par vīnu momentu. Tagad, apsekojūt ceļamolu krystus Dagdys apleicīnē, daguoja sacynuot, ka majā dzīduojumi nūteik tik pi dažim krystim i jimūs pīsadola godūs vacuokys sīvītis, nimoz narunojūt par jaunuotni.
Pabraucūt koč voi mašynā pa Latgalis plošumim, var redzēt vairuok tukšu sātu, nakai apdzeivuotu. Daudzuos vītuos par nazkod bejušu sātu līcynoj tik kuplai saaugušuos uobēlis, kurys nav kam vairuok kūpt.
Saleidzynojūt ar senejim laikim, var izsacynuot, ka ari saimis nav vairuok tik lelys, kai beja agruok. Seņuok saimē auga daudz bārnu, jī pīauguši veiduoja sovys saimis, i tai vīnā sādžā varēja saskaiteit ap četrdesmit sātom. Tagad gryutai pat īsadūmuot par itū.
Napīkreitu tam, ka pīrūbežā nav kuo dareit! Par pīmāru, kai jau minieju, Astašovā vysod ir dzeivuojuši struodeigi cylvāki, kuri ari tagad tur lelys saimisteibys, skaitliski lelus gonompulkus, apstruodoj daudzus hektarus zemis.
Vyss ir atkareigs nu cylvāka. Lela nūzeime ir ari saimei, kurā jis aug. Zynu daudzys saimis, kur vacuoki apstruodoj sovu zemi, nūsadorboj ar lauksaimisteibu, ari bārni palīk i turpynoj vacuokū aizsuoktū.
- Kai tev ir dzeivuot pīrūbežā?
- Maņ nav sajiutys, ka dzeivuošona pīrūbežā ir nazkas eipašs – na tai, kai cytur. Vīneigi, braucūt da sātai, par tū atguodynoj uzroksts ceļa molā.
Myusu saimei ir nalela saimisteiba, nūsadorbojam ar pīna lūpu audziešonu, vysi treis dāli struodoj ari vaļsts dorbūs.
13 km attuolumā nu myusu atsarūn Dagda, kas ir skaista, zaļa mozpiļsāta. Dagdā var īsaguoduot gondreiž vysu napīcīšamū, kas ir vajadzeigs i otkon atsagrīzt tyvuok dobai – iz sovu sādžu, kurā var apbreinuot lelū starku lygzdu daudzumu (ap 12 lygzdu vīnā sādžā), īvys zīdūs sleikstūšūs Dzaguzeitis upis krostus, dzērvu klīdziņus agruos reita stuņdēs, grīzis bolsu, kas īsauc vosorā, sienem boguotūs mežus, bārzu bierzi, vītejūs uzticeibu tradicejom, kur vīna nu jūs ir maja dīvakolpuojumi pi ceļamolys krysta, kod kotru vokoru vysu maja mienesi pa vysu cīmu izskaņ Dīvmuotei par gūdu dzīduotuos dzīsmis i vēļ daudz kas cyts.
- Kas tev dūd spāku?
- Pyrmais i golvonais spāka olūts ir saime. Ka tuo nabyutu, byutu gryuši. Kod bārni beja vēļ mozi, beja taids jautrys gadīņs. Pi ceļa ganejuos gūvs. Bārni, mozi byudami, guoja gūvi puorsīt. Pa ceļu brauce iz ritiņa kaiminīne, nūstuoja i praseja nu bārnu: “A kur že mama?” Bārni atsaceja: “Mama nikod, mamai vajag uzastuot!”
Piļsātā es jiutūs nūguruse, gribīs dreižuok atsagrīzt iz sātu, tyvuok dobai. Tai ka doba ir vēļ vīns muns spāka olūts. Dobys skanis kotrā godalaikā ir sovys, juos nūmīrynoj, līk aizadūmuot, pamūdynoj reitūs, pavoda vysu dīnu i atvad da klusim vokorim. Doba i dzīdej, i pavuica. Ari ar dobu saistuos vīns nūtykums. Braucem ar kolektivu nu Storptautyskuo masku tradiceju festivala. Tymā godā beja naīrosti dziļa zīma. Beja aizputynuoti ar snīgu vysi celi. Tai pa mozam kustiejuomēs iz prīšku, leidz vīnā kolnā natykom. Autobuss nūstuoja i ni nu vītys. Vysi izkuope uorā. Puiši sasastuoja maleņā i suoce sprīst, kū dareit tuoļuok, a meitys iz reizis jēmēs stumt autobusu. Īsadūmojit tū skotu, kod meitys stum, a puiši stuov maleņā. I kū jius dūmojat! Meitys izgryude tū autobusu nu snīga koponys.
Ari cylvāki dūd spāku. Prūtams, ka na kotrys cylvāks, bet tī ar kurim tu esi “iz vīna viļņa”. Taidu ir moz, var gadeitīs, ka sateic taidu tik vīnu, bet tys ir tuo vārts. Ar taidu cylvāku var pasadaleit ar kaidu ideju, jis pīliks kluot sovu, i gola rezultats byus breineigs.
Dzeivē ir svareigs vyss - dzīsmēs apslāptais spāks, tradicejuos īlyktuo dziļuo jāga, kūpā byušonys syltums i svātku sajiuta.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Doba ir muns spāka olūts" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri