Robežas ir cilvēku noteiktas, turklāt tās mainās dažādu apstākļu ietekmē. Kas reiz bija Latvijas teritorija, tagad ir atdots kādai no kaimiņu valstīm, vai otrādi. Arī Latvijas un Lietuvas pašreizējās robežas ir bīdītas šurpu turpu, tāpēc tuvējā leišmalē mums zināmo mācītāju Gothardu Frīdrihu Stenderu jeb tautā saukto Veco Stenderu aizvien zina un godā. Žeimeles mazpilsētiņā pašos Lietuvas ziemeļos savulaik bijusi pēdējā pieturvieta pirms iebraukšanas Livonijas zemēs. Te ceļinieki un tirgotāji varēja pārnakšņot un izdot naudu padsmit pilsētiņas krogos. Viņi ēduši, dzēruši un nakšņojuši Žeimeles krogos, kā jau vietā, kurai garām vedis iecienīts tirdzniecības ceļš.
Arī tagad Žeimele varētu būt zināma tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dodas uz Pakrojas muižas krāšņajiem pasākumiem. Vecais Stenders, Teodors Grothuss – šie vārdi latviešu sabiedrībai labi zināmi, bet, kā izrādās, ne tikai mums! Arī Žeimē, tāpat kā Eglainē, bijušajā mācītājmuižā, kurā 6 gadus dzīvoja mūsu „Bildu ābices” autors, mūsdienās mājvietu radusi vietējā latviešu izcelsmes entuziasta Joza sarūpēta bagātīga senlietu kolekcija un ierīkota Stendera piemiņas istaba. Ceļotājam no Latvijas ir patīkami dzirdēt par saglabātām latviešu vai vismaz latviskajām pēdām tagadējās Lietuvas teritorijā. Žeimelē tiek godātas luterāņu tradīcijas, luterāņu baznīca un draudze tur pastāv arī šodien. Baznīca bijusi Kaspara fon Tīzenhauzena īpašumā, vēlāk to pārdeva Borhiem. Šie uzvārdi arī Latvijā nav sveši, jo īpaši Tīzenhauzeni, kuriem Eglainē piederēja Veclašu pils. Dievnama ēkai un mācītājmuižai bijuši vairāki īpašnieki, bet luterāņu draudze nav iznīdēta. Ar laiku koka baznīcu nomainīja mūra ēka, kas iesvētīta 1793. gadā.
Žeimelē dzīvoja un šajā draudzē kalpoja luterāņu mācītājs un rakstnieks G. F. Stenders, kurš apprecējās ar Ēģiptes (jā, tā sauc ciemu mūsu novadā Lietuvas pierobežā!) un Žeimeles (tolaik dēvēta arī par Žeimi) mācītāja meitu Annu Elizabeti Braunšveigu. Dzīvojot un kalpojot Žeimelē, Vecais Stenders uzrakstīja pirmo latviešu gramatiku vācu valodā. Nav brīnums, ka Stendera muzejs Eglainē aktīvi sadarbojas ar muzeju “Žemgalos” šajā pilsētā. Svarīgi, ka Žeimele 2025. gadā ir pasludināta par Lietuvas mazo kultūras galvaspilsētu (šāds nosaukums tiek piešķirts katru gadu kādai pilsētai kaimiņvalstī).
Un mums ir patiess prieks, ka, pateicoties mūsu muzeja sadarbībai, šobrīd pilsētas tik pārbagātajā izstāžu un pasākumu klāstā pilsētas apmeklētājiem ir dota iespēja apskatīt arī Maļinovas bibliotēkas izšūto dvieļu (rušniku) kolekciju.
Arī Eglainē izgājušajā sestdienā Kultūras nama foajē pildījās ar lietuviešu tautas tērpu košumu. Skanēja pārmaiņus lietuviešu un latviešu valoda. Un kā gan nē, ja šajā dienā tika atklāta gleznu kolekcijas izstāde no Žeimes Lietuvā. Izstāde savdabīga. Tajā ir pārstāvēti astoņi dažādi mākslinieki, kas ir piedalījušies Žeimelē organizētajos mākslas plenēros. Starp tiem ir arī māksliniece no Latvijas. Katrā darbā ir atspoguļota šīs mazpilsētiņas ainava. Izstādes apmeklētājiem, manuprāt, būs ļoti interesanti salīdzināt, kā šo vēsturisko pilsētu tik dažādi un savdabīgi ir uztvēris katrs no pārstāvētajiem autoriem.
Atklāšanas pasākumu ar īsti lietuvisku garu kuplināja Daugavpils lietuviešu kultūras biedrības folkloras kolektīva “Rasa” dziedātās jestrās un liriskās dziesmas. Pirms uzstāšanās programmas vadītājs Rimants Klepšis teica: ”Lietuviešiem visas dziesmas ir par mīlestību -- mīlestību uz savu dzimto zemi vai mīlestību pret savu tuvāko”. Tāpat kā mums. Un varbūt tāpēc pasākuma izskaņā dziedājām visi un kopkoris skanēja vareni. Par to, ka kolektīvs aktīvi darbojas lietuviešu kultūras mantojuma saglabāšanā, it sevišķi meklējot sēliskās saknes, pārliecinājāmies, klausoties vadītāja Gintara Andrijauska stāstījumā par šobrīd Zarasu pusē noritošo kapelu festivālu, kas tā arī saucas -- “Sēlija skan”. Baltu vienotības saknes meklējamas pirms septiņiem gadu simtiem, kad abām tautām izdevās kopīgiem spēkiem Saules kaujā pieveikt zobenbrāļus. Tautu vienotība ir spēks un tas nav zudis, ko pierādīja arī Baltijas ceļš. Tas svētkiem. Taču ikdienā tā ir draudzība un sadarbība, un piemērs tam -- Žeimele un Eglaine.
Izstāde Eglaines pagasta Kultūras namā būs skatāma visu vasaru.
Komentāri