Pagājušajā sestdienā, 12. jūlijā, cietoksnī notika ceļojums laikā. Uz vienu dienu cietoksnis atgriezās laikā pirms diviem gadsimtiem, 1812. gadā, taču šoreiz vēsturiskās rekonstrukcijas festivāla organizatori pievērsa uzmanību nevis kara ainām, bet mieram un 19. gadsimta pilsētas un garnizona dzīves ritmam.
Vērienīguma ziņā šis pasākums neko daudz neatpalika no Daugavpils svētkiem. Daugavpilī atkal bija manāms tūristu pieplūdums, kuri šoreiz izvēlējās nevis pastaigāties pilsētas centrā, bet, iespējams, vienu no gleznainākajām vietām -- cietoksni, kur norisinājās galvenie pasākumi. Svētki iesākās pulksten 10.00 ar krāmu tirgu. Pulksten 11.30 sākās Nikolaja vārtu svinīgās atvēršanas ceremonija, tika pacelts vēsturiskais Dinaburgas cietokšņa karogs, bet pulksten 12.00 lielgabala zalve vēstīja par pusdienlaiku. Šie pasākumi piesaistīja Daugavpils iedzīvotāju un viesu interesi. Vairāki tūkstoši cilvēku uzmanīgi vēroja notikumus, bet bērni skaļi aplaudēja karavīriem, kas šāva no 19. gadsimta sākuma lielgabala.
Taču svētki līdz ar to nebeidzās -- tie tikai sākās. Šoreiz programma tika veidota tā, lai cietoksnī varētu ierasties jebkurā laikā un piedalīties dažādos pasākumos. Bija ierīkota Bērnu pilsētiņa, kur bērnus izklaidēja klauni un citi tēli. Blakus atradās dažādas koka galda spēles, kuras aizrāva ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos. Bija batuts un ziepju burbuļu šovs. Turklāt gan bērni, gan pieaugušie izrādīja lielu interesi par mūsu senču izklaidi – loka šaušanu. Protams, ne visiem izdevās trāpīt mērķī, taču visi piedzīvoja pozitīvas emocijas.
Šajā pašā laikā arī Rotko muzeja pagalms bija ļaužu pilns. Šeit ieradās visi, kas vēlējās piedalīties bērnu svētku organizēšanas uzņēmuma „Boom-Time” sagatavotajā kvestā. Katram dalībniekam vai komandai tika izsniegta karte ar atzīmētiem punktiem -- tie bija izvietoti visā cietokšņa teritorijā. Dalībniekiem bija jāatrod katrs punkts un jāveic veiklības, atjautības uzdevumi, jāliek lietā zināšanas vēsturē un daudzās citās jomās. Organizatoru atzīmēja, ka visiem, kas piedalījās kvestā, veicās gana labi.
Pie ieejas Rotko muzejā atradās "Princešu skola". Meitenēm mācīja etiķeti, stāstīja, kā princesēm pareizi jāuzvedas, kā arī notika kroņa izgatavošanas meistarklase. Savukārt blakus jaunie mākslinieki varēja demonstrēt savus talantus. Uz molbertiem bija novietoti audekli. Ikvienam, kurš vēlējās izmēģināt spēkus gleznošanā, organizatori izsniedza paleti -- papīra šķīvi ar krāsām. Un tālāk viss bija atkarīgs no fantāzijas lidojuma. Pie Nikolaja vārtiem varēja nofotografēties 19. gadsimta sākuma interjerā. Tālaika tērpā bija ģērbusies arī fotogrāfe Anita Drozdova -- viņa strādāja ar tehniku, kuras dizains atgādināja pirmos fotoaparātus.
Vienlaikus bija atvērti cietokšņa muzeji: Rotko muzejs, Tehnikas un industriālā dizaina centrs ”Inženieru arsenāls” un Medicīnas izstāde. Biļetēm bija īpaši piedāvājumi, tostarp bezmaksas ekskursijas pa cietoksni. Daudziem palika atmiņā Zemnieku balle. Tā radīja īpašu gaisotni svētku programmā, kur ikviens varēja dejot un baudīt tradicionālo mūziku.
Vakarā notika viens no festivāla centrālajiem notikumiem. Vispirms atskanēja lielgabala zalve, kas aicināja festivāla „Dinaburga 1812. Miers” viesus uz Lielo balli ampīra stilā. Desmitiem dejotāju -- vīriešu un sieviešu, tērpušies 19. gadsimta sākuma kostīmos, demonstrēja skatītājiem, kā notika tālaika balles, kā uzvedās pāri, kādas dejas bija modē. Skats bija patiesi aizraujošs un valdzinošs. Svētki noslēdzās ar iespaidīgu uguns šovu, kam sekoja nakts diskotēka.
"Festivāls noritēja lieliski, mums izdevās īstenot visus plānotos pasākumus, nebija būtisku tehnisku problēmu. Atzīstu, bažījāmies, ka apmeklētība varētu nebūt īpaši liela, jo vienlaikus Rīgā notika XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, taču mūsu bažas bija veltas. Festivālu apmeklēja vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku. Savukārt tēma "Miers" nebija izvēlēta nejauši. Mēs visi zinām, kādi politiskie notikumi norisinās pasaulē, un tas bija iemesls, kāpēc mēs izvēlējāmies šo tēmu. Turklāt tehniski mums šogad bija grūti organizēt kaujas. Nolēmām mainīt formātu, paskatīties, kā viss noritēs. Kopumā apmeklētāji pozitīvi novērtēja mūsu inovāciju, lai gan jāatzīst, ka bija arī tādi, kas speciāli ieradās uz festivālu, jautāja, cikos notiks kauja, un, uzzinājuši, ka tās nebūs, bija ļoti sarūgtināti. Iespējams, viņi nebija izlasījuši programmu. Izanalizējot situāciju, nākamgad centīsimies visu apvienot un organizēt kaujas rekonstrukciju pie Dinaburgas cietokšņa mūriem, ko iecienījuši Daugavpils iedzīvotāji un viesi," apkopojot svētku rezultātus, sacīja Artjoms Mahļins, Daugavpils cietokšņa un muzeju pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs.
Komentāri