Pagājušās nedēļas beigās Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds oficiālā vizītē apmeklēja Latgali. Vispirms viņš devās uz Preiļiem, kur novada domē tikās ar Latgales pašvaldību un Alūksnes novada vadību. Diskusijā tika runāts par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, ko jau ir apstiprinājis Ministru kabinets, bet vēl nav pieņēmusi Saeima.
17. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”, kura mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Tomēr šī ziņa vēl vairāk sabiedēja austrumu pierobežas iedzīvotājus. Cilvēki vienkārši nesaprot, kas un kad tiks būvēts, un kurā teritorijā. Pašlaik runa ir par 30 kilometru garu pierobežas zonu, kas pilnībā ietver ne tikai pagastus, bet arī pilsētas, tostarp Daugavpili. Bet kā tas ietekmēs mūsu teritoriju? Ministrs šī gada sākumā apsolīja -- mīnu nebūs! Taču par turpmāko ir pilnīga neziņa. Ir skaidrs, ka valsts robežu aizsardzība ir slepens jautājums, taču, atšķirībā no Latvijas, Lietuvas varas iestādes uzskatāmi nodemonstrēja, ko ietver pretmobilitātes infrastruktūra, publicējot īpašu karti, kurā iekļauta 50 kilometru zona. Šķiet, ka pagaidām par to varam tikai sapņot.
Taču pat ne tas vairo austrumu pierobežas iedzīvotāju bažas. Šī likuma īstenošanas ietvaros ir gaidāma zemes gabalu atsavināšana pie Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Tas ir, kādam būs jānodod savs īpašums valstij. Kuri tie būs? Tas pagaidām nav skaidrs. Un tajā pat laikā jau uzradušies uzņēmēji, kuri nolēmuši iedzīvoties uz kāda cita nelaimes. Šie uzņēmēji jau zvanījuši dažiem zemes īpašniekiem, stāstot pasakas par to, ka valsts vienkārši atņems viņu īpašumu, neko nedodot pretī, savukārt viņi piedāvā atpirkt šos zemes gabalus, lai arī par grašiem. Turklāt sabiedētie cilvēki pat neaizdomājas par to, kāpēc šiem uzņēmējiem vajadzīga viņu zeme, kuru valsts pēcāk vienkārši paņems.
Patiesībā, un šo tēmu pašvaldību vadītāji aktīvi apsprieda ar ministru, viss ir pavisam citādi. Pēc Andra Sprūda teiktā, tiem, kuru zeme tiks atsavināta, paredzēta taisnīga kompensācija. „Kopumā drošības vajadzībām plānots atsavināt aptuveni 2000 hektāru pierobežas zemes, tas ir, 0,15% no Latvijas pierobežas zonas teritorijas. Salīdzinājumam, militārajam poligonam “Sēlija” nepieciešami 25 000 hektāru. Un es varu apliecināt, ka nekādā gadījumā nav paredzēts atsavināt mājas. Turklāt daudzos gadījumos zemes atsavināšana nemaz nav nepieciešama. Tomēr, ja zeme tiks atsavināta, par to tiks izmaksāta taisnīga kompensācija. Tāpēc neticiet tiem, kas mēģina nopirkt jūsu zemi par grašiem," medijiem sacīja Andris Sprūds.
Uz to aicina arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts, kurš šo jautājumu vairākkārt ir aktualizējis, tiekoties ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.
„Pašlaik šajā jautājumā ir ļoti daudz neskaidrību. Tostarp cilvēki nesaprot, ko nozīmē taisnīga kompensācija. Likumā ir teikts, ka tad, ja zeme tiks atsavināta, īpašniekam tiks izmaksāta taisnīga kompensācija. Taču es saku ministram, ka situācijas ir dažādas, un tās jāskata atšķirīgi. Piemēram, īpašnieks savā dārzā audzē dārzeņus vai augļus pārdošanai, tas ir viņa bizness, kas nes ienākumus. Šim īpašniekam ir trīs hektāri zemes, no kuriem viens hektārs tiks atsavināts. Vai viņš spēs turpināt savu darbību atlikušajā zemē? Visticamāk, nē. Viņš nevarēs gūt peļņu, uz kuru bija cerējis. Bet, ja viņam ir arī kredīts bankā, vai banka šajā situācijā izrādīs pretimnākšanu? Tas ir maz ticams. Šādu piemēru var būt daudz, un attiecīgi rodas daudz jautājumu. Un, izmaksājot taisnīgu kompensāciju, ir jāņem vērā visas šīs nianses. Es uzskatu, ka šajā situācijā valstij ir jāizrāda pretimnākšana un, ja īpašnieks nolems pārdot atlikušos zemes gabalus, valstij šī zeme būs jāpērk, tas būs taisnīgi. Savukārt, ja īpašumā ir mežs un tā īpašnieks vēlēsies apmainīt savu atsavināto zemi, uzņēmumam "Latvijas valsts mežiem" būs jāizrāda pretimnākšana un jāpiedāvā tādas pašas platības zemes gabals uz valsts zemes. Šajā procesā jāiesaistās arī "Altum", kas nepieciešamības gadījumā var atpirkt zemi no īpašnieka. Variantu ir ļoti daudz. Esmu vienisprātis, ka mums ir nepieciešami pretmobilitātes projekti, tie ir jāīsteno, lai aizsargātu valsti, taču tas nedrīkst notikt uz vietējo iedzīvotāju rēķina,” intervijā laikrakstam “Latgales Laiks” sacīja Vitālijs Aizbalts.
Likums rada daudz jautājumu ne tikai iedzīvotājiem, bet arī politiķiem. Un, šķiet, ir gaidāmas karstas debates, jo pagaidām to ir atbalstījies tikai Ministru kabinets. Nākamais solis ir šī likumprojekta izskatīšana Saeimā, kad deputāti atgriezīsies pie saviem pienākumiem pēc vasaras atvaļinājuma, 1. septembrī. Vairāk par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu lasiet nākamajā laikraksta “Latgales Laiks” numurā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds pastāstīja par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri