"Ja gribi mieru, gatavojies karam”. Šie romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi pēdējā laikā kļuvuši jo īpaši aktuāli. Dzīvojot kaimiņos agresoriem, esam spiesti pieņemt nepopulārus lēmumus, lai aizsargātu valsti. Taču dažreiz, pieņemot radikālus lēmumus, valstsvīri aizmirst par iedzīvotājiem. Šoreiz runa ir par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu.
Šī gada 17. jūnijā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums”. Pašlaik ikviens var iepazīties ar šo dokumentu Ministru kabineta tīmekļa vietnē www.mk.gov.lv. Jāteic, ka tas rada pārāk daudz jautājumu. Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.”
Un, šķiet, ka tieši tas tagad sagaida austrumu pierobežas iedzīvotājus. Ja Latvijas Republikas Saeima tuvākajā laikā pieņems Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, daudzi zaudēs savu zemi, saimniecības un mājas. Runa ir par aptuveni 2 tūkstošu hektāru zemes atsavināšanu valsts vajadzībām, lai gan pagaidām nav informācijas, kur. Viens ir skaidrs -- tas notiks pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Pašlaik aktīvi tiek apspriesta teritorija 30 kilometru attālumā no valsts robežas. Tajā ietilpst Augšdaugavas, Krāslavas, Ludzas, Alūksnes, Balvu, Smiltenes novads, kā arī visa Daugavpils. Drošības vajadzībām plānots atsavināt aptuveni 2000 hektāru pierobežas zemes, tas ir, 0,15% no Latvijas pierobežas zonas teritorijas, norāda Aizsardzības ministrija. Tomēr likumā mēs šo informāciju neatradām.
Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, augusta vidū Preiļos ieradās Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kur tikās ar Latgales pašvaldību vadītājiem, kuriem pievienojās arī Alūksnes novada pārstāvis un Latgales plānošanas reģiona darbinieki. Par to savus lasītājus jau informējām laikrakstā “Latgales laiks”.
“Austrumu pierobeža ir ļoti svarīgs mūsu partneris, un es bieži tiekos ar pašvaldību pārstāvjiem. Viņiem vienmēr ir daudz jautājumu par aizsardzību, piemēram, par militārās bāzes izveidi, bruņoto spēku klātbūtni pierobežas teritorijā, civilmilitāro sadarbību ar Zemessardzi. Taču pēdējā laikā arvien biežāk saskaros ar jautājumiem par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu. Tas attiecas uz valsts aizsardzību, jo mēs vēlamies aizsargāt iedzīvotājus, tostarp Latgales iedzīvotājus, sākot ar pirmajiem centimetriem. Pašvaldības satraucas, kā likums ietekmēs tās, kā -- zemes īpašniekus, kas un kur tiks būvēts, uzdod daudzus citus jautājumus. Varu uzreiz pateikt, ka, ja zeme tiks atsavināta, par to tiks izmaksāta taisnīga kompensācija. Tāpēc mēs tagad aktīvi informējam par to iedzīvotājus, tiekamies ar pašvaldību pārstāvjiem, tāpēc Dagdā bija ieplānota tikšanās ar Latgales iedzīvotājiem," sacīja Andris Sprūds.
Viņš arī apliecināja, ka īpašums, zeme, netiks atsavināta, neizmaksājot kompensāciju.
Un tomēr ne visas atbildes apmierināja pašvaldību vadītājus. Pēc tikšanās ar ministru viņi šos jautājumus apsprieda Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē.
"Es gribu cerēt, ka ministrs mūs sadzirdēja. Ir svarīgi, lai viss šis process būtu godīgs un taisnīgs. Mums tiek solīti noteikti labumi, atvieglojumi uzņēmējiem, kas strādā pierobežā. Taču pagaidām ir grūti kaut ko komentēt. Ir jāpiestrādā pie Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai. Es nedomāju, ka tasir jāpārraksta, tas ir jāpapildina,” laikrakstam “Latgales Laiks” sacīja Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Preiļu novada domes vadītājs Aldis Adamovičs.
Arī Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts runāja par taisnīgumu: “Tas viss mums rada problēmas. Piemēram, kad tika publicēta vēja elektrostaciju būvniecības karte, proti, tika norādīta teritorija, kur tās drīkst būvēt, vai varētu būt iespēja būvēt vai būvēt aizliegts, valsts teritorija tika iezīmēta sarkanā, dzeltenā un zaļā krāsā. Lielākā daļa pierobežas bija iekrāsota sarkanā, bet daļa – dzeltenā krāsā. Un, kad mūsu uzņēmēji vērsās bankās, lai saņemtu kredītu savas uzņēmējdarbības pilnveidošanai, viņi no dažām finanšu iestādēm saņēma diezgan dīvainu atbildi: jūsu bizness ir labs, teicami attīstās, jūs esat mūsu labs partneris, bet vai esat pārliecināts, ka esat izvēlējies pareizo teritoriju savam biznesam? Tas ir, komercstruktūras šo sarkano zonu uztvēra ne tikai kā vietu, kur ir aizliegta vēja elektrostaciju būvniecība, bet kā komercdarbības aizliegumu kopumā. Tagad šī 30 kilometru teritorija, šie ministrijas plāni ir vēl viens trieciens mūsu ekonomikai, tāpēc es aicināju aizsardzības ministru, finanšu ministru un Latvijas valdību izskaidrot bankām pašreizējo situāciju, ka šīs lietas nevajag saistīt ar uzņēmējdarbības attīstību. Uzskatu, ka iesaistītajām pierobežas pašvaldībām ir jāizstrādā īpaša ekonomiskās attīstības programma, ir jābūt atvieglojumiem mūsu uzņēmējiem. Un, ja uzņēmēji nāk pie mums, lai attīstītu savu uzņēmējdarbību teritorijā un telpās, kas mums ir un kurās ieguldīti Eiropas fondu līdzekļi, tad viņiem vajadzētu būt ievērojami zemākiem darbības rādītājiem nekā, piemēram, uzņēmējiem Mārupē vai citos reģionos, kas atrodas netālu no Rīgas. Tas ir, ja uzņēmēji dodas uz pierobežu, tad viņiem jābūt ievērojamiem atvieglojumiem dažādu prasību ievērošanā, tad būs motivācija nākt pie mums un uzsākt uzņēmējdarbību."
Ir daudz punktu, tostarp Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumā, kurus Latgales pašvaldību pārstāvji vēlētos apstrīdēt. Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, preses konferencē komentējot tikšanos ar Andri Sprūdu, atzīmēja, ka jau ir sagatavota Latgales plānošanas reģiona vēstule dažādām institūcijām, tostarp premjerministrei Evikai Siliņai, Aizsardzības ministrijai, kurā norādīts, ka, pašvaldību priekšsēdētāju ieskatā, pašreizējā Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma piedāvātā likuma pantu redakcija neatbilst Satversmei.
"Likumprojekts, kas pašlaik atrodas Saeimā, ir izstrādāts virspusēji, tas ir ļoti sliktas kvalitātes, ko mēs esam norādījuši šajā vēstulē, tajā ir aprakstīti argumenti, kāpēc tas tā ir, mēs rakstām par to, kam tieši jābūt šajā likumā. Tā ir pirmkārt. Otrkārt, esam iesnieguši priekšlikumu izstrādāt alternatīvu likumprojektu "Austrumu pierobežas likums", kurā pareizi tiks norādīta administratīvā teritorija, vietējās pašvaldības saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Līdz šim es Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumā redzu pārāk daudz muļķību. Ir jāsaprot, ka Daugavpils ir pilnībā iekļauta šajā trīsdesmit kilometru zonā. Viņi rakstīja šo likumprojektu un norādīja, ka nav nekādas ietekmes uz ekonomiku, sociālo jomu, ka šis likums neietekmēs reģiona attīstību kopumā. Vārdu sakot, ir daudz muļķību. Savā vēstulē mēs lūdzam definēt, kas ir austrumu pierobeža, jo pašlaik nevienā normatīvajā dokumentā -- ne Satversmē, ne likumā, ne Ministru kabineta noteikumos nav definēts, kas ir austrumu pierobeža. Vienīgie dokumenti, kur parādās austrumu pierobeža, ir Ministru kabineta rīkojumi, tas ir, izrādās, ka mūsu austrumu pierobeža līmeņa ziņā ir kā vienkārša instrukcija, un man tas ir nepieņemami. Tāpēc mēs uzskatām, ka Austrumu pierobežas likumā būtu jāprecizē dažādi kritēriji, tostarp Aizsardzības ministrijas pretmobilitātes pasākumi, jādefinē atbalsta mehānismi, lai reģiona attīstībai būtu iespējams tieši piesaistīt Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļus, jādefinē individuāla pieeja ekonomisko aktivitāšu atbalstam un attīstībai reģionā, paredzot lielāku atbalstu. Turpat ir iespējams iekļaut pārskatītu austrumu pierobežas attīstības programmu, protams, papildinot to ar investīciju projektiem, jāiekļauj arī citas pieejas teritorijai, piemēram, skolēnu skaits pierobežas skolās, jo dažos reģionos mēs saskaramies ar ievērojamu jaundzimušo skaita samazināšanos. Pašlaik tiek runāts, ka Latgale izmirst, taču jāatzīmē, ka situācija pierobežā ir daudz sliktāka nekā visā Latgalē,” sacīja A. Elksniņš.
Jāpiezīmē, ka Lietuvā arī ir izstrādāts pretmobilitātes infrastruktūras izbūves projekts, taču iedzīvotājiem ir pieejama informācija par to, kas un kur atradīsies. Ir pat publicēta karte, saskaņā ar kuru piecu kilometru zonā atradīsies žogs, grāvis, “pūķa zobi”, tiks iekļauti arī citi aizsardzības mehānismi. Latvijā nav datu, kas un kur atradīsies, lai gan daudzi Latvijas iedzīvotāji vēlas to zināt.
Laikraksts “Latgales Laiks” sekos līdzi situācijai un informēs savus lasītājus par pieņemtajiem lēmumiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Aizsardzība ir svarīga, taču nedrīkst aizmirst par cilvēkiem" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri