Pašlaik valsts vadītāju uzmanība ir pievērsta notikumiem uz valsts robežas, precīzāk, austrumu pierobežai, kur Latvija robežojas ar agresorvalstīm -- Krieviju un Baltkrieviju. Jau vairākus gadus šeit tiek īstenots valsts robežas stiprināšanas projekts. Lai uzzinātu par darba gaitu, kā arī saņemtu atbildes uz citiem svarīgiem jautājumiem, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja Latvijas austrumu robežu.
Šis valsts vadītāja robežas apmeklējums nebūt nav pirmais kopš stāšanās amatā. Edgars Rinkēvičs katru gadu apmeklē Latvijas robežu, lai iepazītos ar situāciju uz vietas. Pirmā brauciena laikā aina bija visai bēdīga. Bija jāveic milzīgs darbs, lai uzbūvētu pirmo posmu, proti, žogu gar robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Toties šogad situācija ir ievērojami uzlabojusies, secināja prezidents.
„Tā robeža, kāda ir tagad, radikāli atšķiras no tās, kāda tā bija pirms diviem gadiem. Man ir gandarījums, ka žogs ar Baltkrieviju ir pabeigts. Ieviesti arī pirmie tehnoloģiskie risinājumi ar sensoriem un videosistēmām automatizētas robežas apsardzības nodrošināšanai. Tas ir darbs, kas ir jāpabeidz. Pats žogs nedaudz attur, bet tas nav panaceja. Tādēļ ir vajadzīgi tehnoloģiskie risinājumi un, protams, robežsargi,” pauda E. Rinkēvičs.
Prezidents jau daudzkārt ir norādījis, ka žogs tiek būvēts, lai ierobežotu nelegālo migrantu pieplūdumu. Šogad viņu skaits uz valsts robežas atkal ir strauji pieaudzis. Un bieži vien Irānas, Irākas un Sīrijas pilsoņiem aktīvi palīdz agresorvalstu robežsargi, kas viņus arī nogādā līdz robežai un bieži vien palīdz sabojāt žogu. Tā ir daļa no hibrīdkara, ko agresorvalstis jau vairākus gadus īsteno pret valstīm, ar kurām tās robežojas. Šogad atkal tiek aktīvi uzbrukts Latvijas un Polijas robežai. Šajā konfrontācijā ir arī upuri, jo nelegālie migranti pēdējā laikā bieži ir izrādījuši agresiju. Pagājušā gada maija beigās viens no nelegālajiem migrantiem ar nazi sadūra Polijas robežsargu, kurš no gūtās traumas nomira. Drošības apsvērumu dēļ pašlaik Latvijas robežsargi valkā bruņuvestes un aizsargķiveres, turklāt viņi ir arī nopietnāk apbruņoti, lai nepieciešamības gadījumā varētu aizsargāt gan sevi, gan savu valsti.
Žogs ir tikai projekta daļa, tā pirmā kārta. Jau ir uzsākts darbs pie otrā posma, kas ietver kameru un cita aprīkojuma uzstādīšanu, kas ievērojami atvieglos robežsargu darbu.
Edgars Rinkēvičs apmeklēja pretmobilitātes materiāltehnisko līdzekļu pagaidu izvietošanas punktu Zilupē, kur norisinās arī Nacionālo bruņoto spēku inženieru militārās mācības “Bastions 2025”. Valsts prezidents viesojās arī Valsts robežsardzes Silenes robežapsardzības nodaļā un slēgtajā Silenes robežkontroles punktā, kā arī apmeklēja Aviācijas un speciālo operāciju pārvaldi.
E. Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas austrumu robežjosla no esošajiem 12 metriem būtu jāpaplašina līdz vismaz 42 metriem. Un tam ir iemesls, jo privātajās teritorijās cilvēki izcērt mežus, kas liek koriģēt militāros plānus, jo dabīgie šķēršļi samazinās. Runājot par iespējamo robežjoslas paplašināšanu un tās ietekmi, Rinkēvičs apliecināja, ka saprot cilvēkus, kuru privātīpašums atrodas pie valsts robežas, taču robežas apsargāšana un aizsargāšana ir valsts drošības galvenais jautājums. Valsts prezidents norādīja, ka gadījumā, ja sāksies kāda veida karadarbība, privātīpašums cietīs pirmais, tāpēc ir jāizdara viss, lai karš nesāktos.
„Ir jāsalāgo valsts drošības un sabiedrības kopējās intereses. Ja privātīpašnieks turpina izcirst mežu, paveiktie pasākumi robežas nostiprināšanai ir negatīvi ietekmēti un jādomā par papildu drošības pasākumiem. Diskusija Saeimā par robežjoslas paplašināšanu būs vajadzīga," teica Valsts prezidents.
Uz Latvijas un Krievijas robežas, netālu no tā dēvētā "Draudzības kurgāna", izvietoti "pūķa zobi", "eži" un izveidoti prettanku grāvji. Tos veidojuši sapieri inženieri. Valsts prezidents atzīmēja, ka šie darbi noris plānveidīgi vietās, kur ir vislielākā bīstamība. Savukārt Krievijas propaganda aktīvi izplata melus, apgalvojot, ka nesen Latvijā mīnas sprādzienā miris robežsargs, apgalvojot, ka tas noticis, jo Latvija pēc izstāšanās no Otavas konvencijas mīnē robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Taču tie ir klaji meli. „Šī informācija ir nepatiesa – neviens robežsargs nav gājis bojā, turklāt uz robežas nevadāmās pretkājnieku mīnas nav izvietotas,” paziņoja Aizsardzības ministrija, vienlaikus uzsverot, ka miera laikā mīnas nav paredzēts izvietot. Pēc izstāšanās no Otavas konvencijas jebkāda iespējamā nevadāmo pretkājnieku mīnu iegāde, izvietošana un izmantošana būs atkarīga no militārās loģikas, nepieciešamības, kā arī aizsardzības spēju attīstības prioritātēm.
Padomāsim loģiski -- ja mīnas patiešām būtu izvietotas gar robežu, kā raksta Krievijas mediji, pierobežas iedzīvotāji regulāri dzirdētu sprādzienus, jo dzīvniekus informācija par mīnētām teritorijām nespētu apturēt. Tāpēc aicinām sabiedrību kritiski izvērtēt izplatīto informāciju un paļauties tikai uzticamiem avotiem.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja robežu" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri