Pirms dažām desmitgadēm vārds "psihologs" izraisīja satraukumu un negatīvas emocijas. Pastāvēja uzskats -- ja cilvēks meklē psihologa palīdzību, tad viņam vairs nav vietas sabiedrībā. Tagad mēs beidzot esam sapratuši, cik svarīgi ir saņemt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu. Pie psihologa vēršas cilvēki gan ar diagnozi, gan bez tās, lai saņemtu atbalstu vai vienkārši izrunātos. Pašlaik Latvijā darbojas garīgās veselības veicināšanas programma, kas tiek īstenota par valsts budžeta līdzekļiem. Šo pakalpojumu sniedz arī Latgales medicīnas centrs Daugavpilī.
Šī programma kļuva pieejama Latvijas iedzīvotājiem 2020. gadā. Tas bija sarežģīts, varētu pat teikt, neizsakāmi smags gads, jo tolaik mēs saskārāmies ar problēmu, kurai nebijām gatavi -- Covid-19 pandēmiju. Lai izvairītos no bīstamā vīrusa izplatības, cilvēki bija spiesti palikt mājās, četrās sienās, atteikties no tikšanās ar radiem un draugiem, ceļojumiem, braucieniem un daudz kā cita. Tajā pašā laikā mēs katru dienu saņēmām ziņas par milzīgu skaitu nāves gadījumu, ko izraisījusi jaunā slimība. Tas viss ietekmēja mūsu garīgo veselību. Un tieši tad Veselības ministrija pieņēma lēmumu, ko atbalstīja gan Ministru kabinets, gan Saeima, īstenot programmu, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību Latvijas iedzīvotājiem. Ņemot vērā to, cik pieprasīti ir psihologa pakalpojumi, tās īstenošana turpinājās arī pēc pandēmijas beigām. Arī pašlaik iedzīvotājiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātu psiholoģisko un psihoterapeitisko palīdzību.
Psihologa konsultācijas ir pieejamas pacientiem ar depresiju, kā arī noteiktām diagnozēm, lai risinātu ar stresu saistītus traucējumus, neirotiskā spektra traucējumus un ēšanas traucējumus. Nosūtījumu uz konsultācijām var izsniegt ģimenes ārsts vai psihiatrs (bērniem -- bērnu psihiatrs), izvērtējot pacienta sūdzības un izmantojot šīs jomas speciālistu izstrādātu algoritmu. Sagatavojot nosūtījumu, ārsts noteiks nepieciešamo terapijas ilgumu līdz 10 valsts apmaksātām vizītēm. Speciālisti konsultācijas var veikt arī attālināti, izmantojot kādu no tiešsaistes platformām.
Šo pakalpojumu sniedz klīniskie un veselības psihologi, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti vai ārsti psihoterapeiti. Informācija par speciālistiem, pie kuriem var vērsties konsultāciju saņemšanai, ir pieejama NVD mājaslapā www.vmnvd.gov.lv.
Daugavpilī ar šo programmu strādā vairākas iestādes. Viena no tām ir Latgales medicīnas centrs (LMC), kas atrodas Parādes ielā 11. Tā direktore Svetlana Losane laikrakstam "Latgales Laiks" pastāstīja, kā darbojas programma un kas var tai pieteikties.
-- Svetlana, kāpēc jūs nolēmāt sniegt šāda veida medicīnas pakalpojumu?
-- Daudziem pacientiem, kuri savā dzīvē ir saskārušies ar nopietnām diagnozēm, ir nepieciešama palīdzība. Taču ģimenes ārstiem nav tik daudz laika, lai viņus uzklausītu, pārrunātu emocionālos pārdzīvojumus, sniegtu nepieciešamo psiholoģisko atbalstu. Viņi var tikai nozīmēt nepieciešamo ārstēšanu, nosūtīt pie speciālistiem, risināt konkrētus medicīniskus aspektus. Tas ir, sanāk, ka pacients tiek atstāts vienatnē ar savu problēmu, parasti daudziem tuvumā nav pat radinieku. Speciālisti, tostarp onkologi, uzskata, ka viena no galvenajām jebkuras slimības veiksmīgas ārstēšanas sastāvdaļām ir pozitīvs cilvēka noskaņojums. Kad pacients ir nomākts, ar viņu ir grūti strādāt. Ņemot to vērā, mēs sākām domāt, ka LMC nepieciešams psihologs, kurš varētu strādāt ar pacientiem ar šāda veida traucējumiem, kuriem nepieciešama palīdzība un atbalsts, kuri vēlētos koriģēt savu diagnozi ne tikai no medicīnas viedokļa, bet arī uzlabot emocionālo stāvokli un pozitīvi noskaņoties tam, ka viss būs labi. Mēs risinājām sarunas ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju. Un pirms dažiem gadiem tika paziņots, ka viņiem ir pilotprojekts -- tiek piešķirts finansējums bezmaksas psiholoģiskajai palīdzībai pacientiem ar noteiktiem traucējumiem -- desmit konsultācijām gadā, kas tiek apmaksātas no valsts budžeta. Tie ir traucējumi, kas saistīti ar ilgstošu vai īslaicīgu stresu, depresīvi traucējumi, uzvedības traucējumi, kas sākušies pusaudža gados, kā arī ēšanas traucējumi: bulīmija, anoreksija utt.
-- Kā var kļūt par programmas dalībnieku?
-- Pacienti ar minētajām diagnozēm var saņemt ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījumu un iziet psiholoģiskās palīdzības kursu pie klīniskā psihologa. Ne vienmēr ir nepieciešamas visas desmit konsultācijas, dažreiz problēmu izdodas atrisināt trīs, četrās, piecās konsultācijās. Mums pat bija gadījums, kad atnāca vīrietis, un viņam pietika ar vienu reizi, lai savestu sevi kārtībā. Šis pacients teica, ka visas viņa problēmas ir atrisinājušās. Konsultācija ilgst 60 minūtes. Ar to pietiek, lai izrunātos, apspriestu sāpīgus brīžus, noskaņotos pozitīvi. Akadēmiskā gada laikā, no janvāra līdz decembrim, pacientam ir tiesības izvēlēties šīs desmit konsultācijas. Gadās, ka viņš ir izmantojis trīs konsultācijas, tad ir posms, kad sākas pašpilnveidošanās, pacients vēlas risināt problēmas, mēģināt dzīvot bez klīniskā psihologa, bet pēc kāda laika saprot, ka nav bijis pietiekami daudz nodarbību. Šajā gadījumā viņš tās joprojām var saņemt, tas ir, akadēmiskā gada laikā pacients vēl var pieteikties desmit konsultācijām. Tāpēc mēs esam ļoti gandarīti, ka šī programma joprojām tiek finansēta. Sākumā domājām, ka tas ir pilotprojekts un tas ļoti ātri beigsies, bet tā nebija, -- mēs strādājam jau trešo gadu. Esam ļoti apmierināti, un mums vienmēr ir pilns pieraksts. Mūsu psiholoģe strādā ar bērniem no piecu gadu vecuma. Ir ļoti grūti strādāt ar mazākiem bērniem, jo ne visi runā, ne visi spēj uztvert informāciju, ar viņiem vairāk jārotaļājas. Mūsu klīniskā psiholoģe tomēr vairāk strādā ar cilvēkiem, kuri jau spēj kaut ko apzināties. Pie mums vēl nav bijuši mazi bērni, pirmsskolnieki, bet ir ļoti daudz pusaudžu, kuriem ir daudz uzvedības traucējumu. Viņi ierodas kopā ar vecākiem, mēs lūdzam, lai kāds no vecākiem būtu kopā ar viņiem līdz 14 gadu vecumam, dažreiz pat pēc 14 gadiem, neskatoties uz to, ka, pienākot šim vecumam, cilvēks pats spēj būt atbildīgs par sevi, jo dažreiz tā ir kompleksa problēma, ir gadījumi, kad arī vecākiem ir nedaudz jāmainās, tāpēc ir svarīgi strādāt pie tā kopīgi.
Ļoti bieži nāk pacienti ar ēšanas traucējumiem. Dažkārt cilvēks strādā ar endokrinologu, uztura speciālistu un psihologu. Ja vienlaikus sakārto gan galvu, gan ķermeni, tas vienmēr ir efektīvi. Izkļūt no kāda ēšanas traucējumu stāvokļa ir daudz vieglāk, ja ir psiholoģisks atbalsts.
-- Šis pakalpojums kļuva populārs jau no pirmajām dienām?
-- Jā, kaut gan sākumā domājām, ka būs nepieciešams ilgs laiks, lai „iešūpotos”, jo mums pateica, ka šāds pilotprojekts jau reiz bija, bet netika īstenots. Mūsu cilvēki nav raduši vērsties pie psihologa ar savu problēmu. Turklāt Daugavpils ir maza pilsēta, un cilvēki ne vienmēr jūtas aizsargāti, baidoties, ka informācija varētu nonākt atklātībā, bet tā nav. Klīniskais psihologs saprot, ka jautājums ir konfidenciāls, tāpēc informācija nenonāk atklātībā. Pie mums uz konsultācijām ir nākuši ārsti, skolotāji, jaunās māmiņas ar pēcdzemdību depresiju, kurām šajā periodā bija bēdīgas, tostarp pašnāvnieciskas, noslieces. Pie mums ierodas ģimenes, dažreiz vīrs atsevišķi, sieva atsevišķi, pēc tam viņi apvienojas kopīgās konsultācijās. Problēmas ir dažādas, arī pieeja ir atšķirīga, un mēs esam ļoti priecīgi, kad iznākums ir pozitīvs. Taču ne vienmēr tas tā ir, dažreiz var neizdoties, jo nav izdevies rast kontaktu, bet tā notiek reti. Dažreiz mēs pacientu nosūtām pie cita speciālista, saprotot, ka viņam ir smagāka diagnoze un ir nepieciešams psihiatrs, nevis psihologs, nepieciešama medikamentoza terapija.
-- Kas pieņem pacientus LMC un kā pieteikties konsultācijai?
-- Lai pieteiktos, ir nepieciešams ģimenes ārsta vai psihiatra nosūtījums ar noteiktām diagnozēm, ko varat atrast arī Nacionālā veselības dienesta tīmekļa vietnē, piezvanīt LMC uz tālruni 25251010 un pierakstīties. Pacientus pieņem klīniskā psiholoģe Natālija Žekova. Viņa ir ļoti pieredzējusi speciāliste ar lielu darba pieredzi gan ar skolēniem, gan pieaugušajiem.
-- Paldies par sarunu.
Foto no Latgales medicīnas centra arhīva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Psiholoģiskais atbalsts: kam tas nepieciešams un kā to saņemt?" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri