Rotko muzeja rudens izstāžu sezonas atklāšanā līdz ar piektās Latvijas Keramikas biennāles starptautiskās konkursa izstādes “Martinsona balva 2025” oficiālo atvēršanu nosaukti arī balvas ieguvēji. Saskaņā ar starptautiskas žūrijas atzinumu gandrīz tūkstoš dalībnieku konkurencē konkursa laurus plūca Polijas un Latvijas mākslinieces Darja Kovalevska, Inese Brants un Lilija Zeiļa.
Rotko muzejā informēja, ka starptautiskā konkursa izstāde “Martinsona balva” iedibināta izcilā latviešu keramiķa, mākslas novatora un pedagoga Pētera Martinsona piemiņai, ir Latvijas Keramikas biennāles centrālais notikums un viens no nozīmīgākajiem laikmetīgās keramikas pasākumiem Eiropā.
Šogad konkursa izstādei tika pieteikts 941 darbs no 69 valstīm. Starptautiska ekspertu žūrija izstādei atlasīja 80 mākslas darbus no 30 valstīm, tostarp 23 Latvijas mākslinieku veikumu. Sekojot biennāles tēmai “No zvaigžņu putekļiem līdz sulīgiem asniem”, izlase aptver plašu radošās izpausmes spektru -- no niansēti izstrādātām, tehniski virtuozām un konceptuāli nobriedušām kompozīcijām līdz brīvām, eksperimentālām formām, kur māls pats diktē ritmu un raksturu, atsedzot cilvēka prasmju un materiāla dabas poētiku.
Pēc darbu apskates klātienē izstādes atklāšanas priekšvakarā žūrija lēma par godalgu piešķīrumu nacionālajā un starptautiskajā kategorijā, sadalot 20 000 eiro lielu balvu fondu.
Ar žūrijas lēmumu “Martinsona balvas 2025” godalgas starptautiskajā kategorijā ieguva: „Zelta godalga” -- Darja Kovalevska (Polija); „Sudraba godalga” -- Hanna Mjadzvedzeva (Polija) un Hjondžina Kima (Dienvidkoreja); Goda raksts un rezidences balva -- Guljelmo Madžīni (Itālija) un Mihals Žeslavskis (Polija); Goda raksts -- Kimi Ino (Brazīlija), Valds Kurklietis (Lietuva/Zviedrija) un Egle Einikīte Narkevičiene (Lietuva).
Tikmēr nacionālajā kategorijā par “Martinsona balvas 2025” laureātēm kļuva: „Zelta godalga” -- Lilija Zeiļa, Inese Brants; Goda raksts un rezidences balva -- Elīna Titāne; Goda raksts un SIA „Keramserviss” balva -- Agate Kalcenaua, Laima Lauriņa.
Latvijas Keramikas biennāle notiek kopš 2016. gada. To organizē Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Rotko muzeju. Atzīta par vienu no nozīmīgākajiem un mākslinieciski augstvērtīgākajiem keramikas medija notikumiem Eiropā, biennāle ir nesusi Latvijai plašu starptautisku atpazīstamību.
Milenas Pirštelienes „Sērkociņi smiltīs” un Sanitas Ābelītes „Radījumi”
Rudens izstāžu sezonu Rotko muzejs atklāja ar sešiem izteiksmīgiem projektiem, kas apliecina laikmetīgo prakšu daudzveidību un vitalitāti šodienas mākslas ainā. No starptautiskās Martinsona balvas vēriena un fokusa uz izcilību laikmetīgajā keramikā līdz intīmiem un poētiskiem meklējumiem atmiņu, laika un dabas motīvu interpretācijās.
Bez starptautiskā laikmetīgās keramikas konkursa izstādes “Martinsona balva 2025” Rotko muzejs šoruden piedāvā arī Lietuviešu mākslinieces, starptautiskās Zelta godalgas ieguvējas 2023. gada keramikas biennāles konkursā Milenas Pirštelienes lirisku meditāciju par atmiņām, uzmanību un ikdienas detaļu poētiku, kas bieži paslīd garām nemanīta. Pievēršoties sīkajam un šķietami nenozīmīgajam -- ēnai, ielas fragmentam, sērkociņam smiltīs --, māksliniece vaicā, vai mēs joprojām mēdzam apstāties un pakavēties pie “nebūtiskā”. Keramika mākslinieces rokās kļūst par klusuma un pārdomu mediju, bet darbi parāda, ka pat visniecīgākie priekšmeti var glabāt atmiņas, emocijas un negaidītu dziļumu.
Latviešu māksliniece Sanita Ābelīte, nacionālās Zelta godalgas ieguvēja iepriekšējās biennāles konkursā, šoreiz nāk klajā ar personālizstādi “Radījumi” Rotko muzeja Martinsona mājā. Savā izkoptajā radošajā rokrakstā māksliniece uzbur maģisku pasauli, kuru apdzīvo brīnumainas būtnes no sirmām teiksmām -- ne īsti dzīvnieki, ne cilvēki. Īpaši izstādei radītais ansamblis veido vienotu veselumu -- mežā, pļavā, ūdenī un gaisā un autores iztēlē aizgūtie tēli, ietērpti izteiksmīgās keramikas formās, atdzīvojas saskaņotā kompozīcijā, aicinot ienākt smalki veidotā, daudzslāņainā pasaulē, kur atklājas apbrīnojama tehniskā meistarība un niansēts radošais redzējums, bet katra forma atraisa iztēli un vedina pārdomu ceļos.
Polijas laikmetīgā keramika un Sandras Strēles „Priekšvakars”
Izstāde “Bez vārdiem. Polijas laikmetīgā keramika” ir viesvalsts projekts piektās Latvijas Keramikas biennāles programmā. Izstādes nosaukums ir aizgūts no poļu teiciena “brak słów”, kas vienlīdz labi raksturo gan rūgtas bezspēcības brīžus, kad rokas nolaižas izmisumā, gan spožus sajūsmas mirkļus, kas atstāj bez elpas, jo sajustais nav vārdos ietērpjams.
Kad vārdi pieviļ, to vietā stājas māksla -- jaudīgs un universāls izteiksmes līdzeklis, kam ir pa spēkam izteikt neizsakāmo. Pārstāvot divdesmit trīs Polijas laikmetīgos māksliniekus, keramikas medijs izstādē kļūst par nozīmes nesēju: tas runā faktūrās, formās un simbolos, ļaujot katram vērot, izjust un tulkot redzēto pašam -- dzīvā, neviltotā saiknē ar mākslas darbu.
Latviešu māksliniece Sandra Strēle izstādē “Priekšvakars” piedāvā tvērumā plašu un vienlaikus intīmu vēstījumu par mātbūšanas pieredzi, mākslinieciskās izpētes fokusā izvirzot hidrofeministiskas pārdomas par plūstošajām un pārplūstošajām robežām, kas mūsu ķermeņus, idejas, izvēles un darbības atdala citu no citas. “Priekšvakars” ūdeni interpretē kā telpu, kur vienlaikus kaut kas rodas, aizplūst, pārtop no vienas substances otrā, uzglabājas, iekapsulējas, dzīvo, izdzīvo, ienirst un uznirst, lai vēlreiz atklātu ko jaunu par cilvēka un dabas attiecībām.
Uģa Auziņa „Ekspromts”
Latviešu gleznotājs Uģis Auziņš izstādē “Ekspromts” svin mirkļa skaistumu un dabas nemitīgo mainību. Gadalaiku ritums, dienasgaismas pārvērtības, debesu panorāmas, krāsu improvizācijas – viss ieplūst mākslinieka darbos, atainots ar smalku krāsu izjūtu un dziļu līdzpārdzīvojumu.
Būdams uzmanīgs dabas vērotājs un interprets, Auziņš rada emocionāli piepildītus darbus, kas ļauj izjust debesu plašumu, koku lapotņu šalkas, vēja pieskārienu un arī ieklausīties klusumā.
Rotko muzeja rudens sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas līdz 23. novembrim, izņemot 5. Latvijas Keramikas biennāles starptautisko konkursa izstādi “Martinsona balva 2025” un lietuviešu mākslinieces Milenas Pirštelienes izstādi “Sērkociņš smiltīs”, ko varēs baudīt līdz 2026. gada 1. februārim.
Komentāri