Jau ierasts, ka augusts Augšdaugavas novada Eglaines pusē saistās ar Stendera vārdu. Kādēļ gan ne, ja šogad tiek svinēta apgaismības laikmeta vācbaltiešu luterāņu teologa, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera 311. dzimšanas diena. Gribas teikt -- tikai. Un varbūt tāpēc ar katru gadu šīs svinības kļūst arvien saturā bagātākas un tautā iecienītākas, ieņemot paliekošu vietu novada kultūras pasākumu norisēs.
Cilvēkiem patīk vēsture, un Eglainei šī vēsture un šodienas atpazīstamība izskan caur Veco Stenderu un Raiņa dzejas valodā ielikto Mēnesmeitiņu -- Idu Mariju Apsēnu. Eglainieši, kā jau sēļi, savā raksturā ir spītīga tauta. Jau kuro gadu pēc kārtas viņi atgādina paši sev, savam novadam un visai Latvijai, ka tālajā 18. gadsimtā Lašu mācītājmuižā dzīvoja Stenderu dzimta un tieši šeit piedzima un līdz 16 gadu vecumam dzīvoja nākamais mācītājs, rakstnieks, valodnieks Gothards Frīdrihs Stenders, kurš lika pamatus latviešu laicīgajai daiļliteratūrai, veicināja tautas apgaismības ideju izplatīšanos latviešu literārajā kultūrā, izstrādāja nozīmīgus darbus latviešu valodniecībā.
Pašlaik Stenderu mēs varam saukt par mūžīgi mainīgo. Un kā nu nē -- mācītājs, valodnieks, literāts, tulkotājs zinātnieks, izgudrotājs -- visus šos titulus var attiecināt uz šo cilvēku. Varbūt tāpēc mani saista šī mainība arī svētku norisē.
Šogad apmeklētājus gaidīja sirmais Lašu pilskalns – vieta, kur kādreiz atradās grāfu Tīzenhauzenu-Pšezdzecku pils. „Grāfiene Marija ielūdz...” -- tā saucās šī tikšanās, kad pēc vēsturisko notikumu tradīcijas grāfiene savā Veclašu pilī viesojās katru augustu un rīkoja pieņemšanu apkārtējo muižu īpašniekiem. Un, kā jau salonos pieņemts, katrs viesis ieradās ar kādu muzikālu sveicienu. Tāpēc šajā vakarā kopā ar skatītājiem un grāfieni Mariju varējām vērot un kopīgi izdejot vēsturiskās tā gadsimta balles dejas, pēc tradīcijas iesākot galma balli ar graciozo polonēzi Tabores pagasta vēsturisko deju kopas “Senlaiku motīvi” (vadītāja Jeļena Posternaka) sniegumā.
Košie tautastērpi un tautas dejas, aizraujošie mūzikas ritmi lika skatītājiem aizturēt elpu, kad viesu lomā iejutās Daugavpils Poļu kultūras centra deju kolektīvs “Kukulečka” un viņu vadītāja Žanna Stankeviča. Ikvienam no mums šūpulī ieliktas vērtības, bez kurām dzīve būtu līdzīga vienmuļai, melnbaltai filmai. Viena no šīm dāvanām ir mūsu dzimtā valoda, kas ļauj izteikties un uzklausīt, gūt zināšanas un pilnveidot tās. Ar valodu ir tāpat kā ar laimi – tikai daloties tajā, ieraugām lielāko patiesumu un vērtību, ko tā spējīga sniegt. Ne velti dzimtā valoda dēvēta arī par mātes valodu, tā ir mūsu pirmā saziņas iespēja, kas vairo priekšstatu par sevi, pasauli un tās procesiem. Runāt, rakstīt, dziedāt – jebkurš no šiem izpausmes veidiem ir mūsu saziņas iespēja un tieši dzimtā valoda ir atslēga ne tikai prāta, bet arī sirds atbrīvošanai no sloga.
Tāpēc tovakar pils laukumā skanēja priekšnesumi dažādās valodās. Tos izpildīja mākslinieki katrs savā Mātes valodā. Rubenes Tautas nama folkloras kopas “Kāre” (vadītāja Inga Kraševska) priekšnesumā skanēja dziesmas sēļu mēlē, kuras pierakstītas tepat blakus Eglainei -- Rubenes pagastā un Aknīstes apkārtnē. Un kur nu vēl visiem zināmā “Seši mazi bundzenieki” sēliskajā pierakstā, kas izpelnījās sevišķu aplausu vētru. Tikai trīs kilometru attālumā no Lašu pilskalna ir Lietuvas robeža. Un tovakar mūsu balles viesi bija pierobežas kaimiņi no Kamariškiem -- brāļi lietuvieši -- Zarasu Kultūras centra tradicionālās mūzikas grupa “Samaniai” (vadītājs Algimants Trumpa), kas spēlēja jestras tautas melodijas īsti lietuviskā garā. Savukārt Rīgas vācu biedrības vokālā ansambļa “Morgenrot” sniegumā skanēja aizraujošas melodijas no Vācijas tradicionālās mūzikas pūra. Grāfienes Marijas balles noslēgumā jautru noskaņu radīja ansamblis “Ziņģes brāļi” no Bauskas, tā savdabīgi noslēdzot tiltu starp pagātni un šodienu.
Kamēr vakara viesi ciemojās salonā, apmeklētāji ar bērniem guvernantes uzraudzībā varēja izgatavot vējdzirnavas, apgūt kaligrāfijas mākslu un izgatavot pastkartes, kuras varēja apzīmogot ar tikai šim notikumam izgatavoto zīmogu. Pils pakājē Madāmas tējnīcā varēja nesteidzīgi baudīt dažādu neparastu šķirņu tējas.
Svētdienas rītā Lašu evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika dievkalpojums, kuru vadīja LELB Daugavpils diecēzes bīskaps Einārs Alpe. Svētku kulminācijā pārpildītajā Lašu baznīcā skanēja klasiskās mūzikas pērles -- Baha, Hendeļa, Mocarta, Haidna, Rosīni skaņdarbi Nacionālās Operas un baleta solista, 2024. gada Lielās mūzikas balvas laureāta Riharda Mačanovska sniegumā. Viņa muzikālais dialogs ar koncertmeistari Zani Volbergu programmā “Klasiskās mūzikas serpentīns” izveidojās kā izzinošs ekskurss mūzikas pasaulē.
Savukārt visu augustu Eglaines Kultūras namā varēja apskatīt izstādi no Žeimes pilsētas (vietas, kur sešus gadus dzīvoja un strādāja G. F. Stenders) muzeja “Žemgala” fondiem (Lietuva).
Pārdomājot paveikto svētku norisē, bieži sev jautāju, kā, piemēram, pēc 100 gadiem iedzīvotāji vērtēs šo mūsu laiku? Vai viņi būs pateicīgi mūsu paaudzei, kas savu valsti modernizēja un padarīja spēcīgāku, vai, tieši pretēji, – teiks, ka tieši mēs bijām tie, kuri atstāja iespējas neizmantotas? Vai viņi raudzīsies uz mums kā uz pagātnes tēliem, kas izniekoja laiku strīdos un nespēja vienoties? Vai arī kā uz paaudzi, kas spēja pacelt Latviju jaunā līmenī. Bet to rādīs laiks...
Svētki tapa sadarbībā ar Augšdaugavas novadu un Sēlijas kultūras programmu.
Komentāri