Oskars Zuģickis ir aktīvs Latgales sabiedrības pārstāvis, kurš jau vairākus gadus strādā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), cenšoties tās atbalstīt un padarīt to darbu redzamāku Latvijas mērogā. Tagad viņa vadītais NVO centrs ir uzsācis darbu pie jaunu projektu „Noturībspējas stiprināšana un pašorganizēšanās veicināšana”. Oskars Zuģickis pastāstīja laikrakstam “Latgales Laiks” par šo projektu, tā mērķiem un uzdevumiem, kā arī par NVO sektora attīstību Latgalē.
-- Oskar, kas tas ir par projektu un kāds ir tā mērķis?
-- Mūsu NVO centrs darbojas tikpat enerģiski kā laikā, kad to dibinājām. Kopš centra izveides 2014. gadā mēs aktīvi strādājam, lai palielinātu sabiedrisko organizāciju iesaisti Latvijas iedzīvotāju dzīvē, un mūsu iniciatīvu visus šos gadus ir atbalstījusi Kultūras ministrija. Šajā laikā NVO centri Latvijā ir kļuvuši vēl spēcīgāki. Esam kļuvuši par reģionālo „mugurkaulu”, kas balsta vietējo organizāciju tīklu, darbojoties dažādās jomās. Runājot par mūsu, Latgales NVO centru, varu teikt, ka esam izveidojuši ļoti ciešu sadarbību ar dažādām organizācijām jau iepriekšējā darba periodā. Pateicoties Eiropas Ekonomikas zonai, galvenokārt ar Norvēģijas grantu programmu, esam īstenojuši lielu skaitu aktivitāšu. Ieviesām Aktīvo iedzīvotāju fondu, šajā projektā piedalījās 15 Eiropas valstis, un katra saņēma finansējumu no Norvēģijas, Lihtenšteinas un Islandes. No Latgales reģionam piešķirtajiem 8,5 miljoniem eiro četru gadu laikā esam piesaistījuši vairāk nekā 600 000 eiro. Un no šī darba esam pārgājuši jaunā līmenī – noturībspējas stiprināšana un pašorganizēšanās veicināšana Latvijā, kur esam koordinatori Latgales reģionā. Mūsu uzdevums, mūsu mērķis nākamajos četros gados ir stiprināt sabiedrību. Strādājot reģionā, jau esam tikušies ar vietējām nevalstiskajām organizācijām un uzzinājuši to viedokli, kas patiesi ir nepieciešams, jo nav noslēpums, ka Latvijas reģioni atšķiras cits no cita. Piemēram, projekti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai Kurzemē un Latgalē ir atšķirīgi; situācijas ir dažādas un pieejai jābūt atšķirīgai. Šodien mūsu mērķis ir strādāt ne tikai ar nevalstiskajām organizācijām, bet arī censties piesaistīt visas sabiedrības uzmanību. Tāpēc mēs sākam darbu kā Pilsoniskās kompetences centrs. Mums aktīvi jāstrādā ar ikvienu cilvēku neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo lielā pilsētā vai viensētā. Ja viņš vēlas būt aktīvs pilsonis, mēs varam viņam nodrošināt šo iespēju nākamo četru gadu laikā, jo mums ir izdevies panākt vienošanās ar dažādām nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām. Pirms nedēļas valstī notika Civilās aizsardzības nedēļa, kuras ietvaros tika rīkoti dažādi pasākumi un forumi. Mēs, NVO centru pārstāvji, varējām piedalīties arī Iekšlietu ministrijas rīkotā seminārā. Varējām strādāt pie dažādām situācijām, tostarp kā NVO un pašvaldības, strādājot kopā, var palīdzēt viena otrai krīzes laikā. Pēdējos gados esam piedzīvojuši daudz nepatīkamu krīzes momentu, tostarp spēcīgus negaisus, plūdus un viesuļvētras. Šādās situācijās kaimiņš ir pirmais, kas var palīdzēt. Tāpēc pilsoniskās sabiedrības stiprināšana ir ļoti svarīga. Šīs programmas ietvaros mums ir paredzēts finansējums nākamajiem četriem gadiem. Esam gatavi piešķirt 40 000 eiro ideju finansēšanai NVO un aktīviem iedzīvotājiem. Rīkosim atklātus konkursus, kuriem dalībnieki varēs iesniegt savas idejas, nevis projektus, tas ir svarīgi. Tas būs impulss šo ideju attīstībai.
-- Vai tiesa, ka Latgalē ir mazāk sabiedrisko organizāciju nekā citos reģionos?
-- Jā, tā ir taisnība. Iemesli var būt dažādi. Vēsturiski NVO skaits sāka pieaugt, kad Latvijai kļuva pieejami Eiropas struktūrfondi. Tika rakstīti projekti, īstenotas idejas, kuras iedzīvotāji vēlējās redzēt īstenotas. Ir veiksmīgi iedzīvotāju un pašvaldību sadarbību piemēri, tostarp Latgalē, un ir arī neveiksmīgi. Ir svarīgi saprast -- jo vairāk spēku un līdzekļu mēs ieguldīsim pilsoniskās sabiedrības attīstībā, nodrošinot, ka cilvēki tiek uzklausīti, nodrošināsim dažādus resursus viņu iniciatīvu atbalstam, tas stiprinās cilvēku ticību, ka viņi var kaut ko mainīt un uzlabot. Man ir liels prieks, ka pašlaik obligāta pašvaldību darba sastāvdaļa ir līdzdalības budžets, kura ietvaros ikviens pilsētas vai reģiona iedzīvotājs var ierosināt ideju dzīves uzlabošanai, ko pašvaldība var atbalstīt un īstenot. Piemēram, vienā vietā iedzīvotāji vēlas, lai ezera krastā tiktu uzstādīts soliņš. Šo iniciatīvu atbalsta vairākums. Tas tiek uzstādīts, un cilvēki saprot, ka viņi var ietekmēt dzīvi savā pašvaldībā. Tas mudina virzīties uz priekšu un kaut ko darīt. Ja ideja negūst pašvaldības atbalstu, tad stimuls un vēlme kaut ko darīt zūd. Lielisks veiksmīga darba piemērs ir Preiļu novads, kurā jau divdesmit gadus darbojas savs NVO centrs. Šajā laikā viņi ir spējuši īstenot milzumdaudz dažādu pasākumu un projektu, palīdzējuši sabiedrībai kļūt izglītotākai un stiprinājuši to. Pateicoties tam, ir izveidotas daudzas dažādas organizācijas.
-- Manuprāt, arī Daugavpilī ir vairākas aktīvas organizācijas. Pirmās, kas nāk prātā, ir „Cita Daugavpils”, „New East”…
-- Mums ir virkne šādu organizāciju, par kurām dzirdam un kuras darbojas. Esam ļoti gandarīti, ka tās aktīvi izstrādā interesantus projektus un tos īsteno. Mēs aktīvi sadarbojamies ar šīm organizācijām un kopā īstenojam dažas iniciatīvas. Mums ir ļoti paveicies, jo, pateicoties sadarbībai ar Eiropas Parlamenta deputātu Reini Pozņaku, Daugavpilī, Rīgas ielā 58, tika atvērts viņa birojs, ko NVO var izmantot savām vajadzībām. Šeit savus pasākumus rīko „Cita Daugavpils” un citas organizācijas, šeit tiekas daži plašsaziņas līdzekļi, notiek semināri iedzīvotājiem un skolēniem. Augšdaugavas reģionā veiksmīgi darbojas biedrība "Mūsu Līksna", kas ir pārņēmusi veco skolu un tur rīko daudz dažādu aktivitāšu. Šie piemēri ir jāpopularizē, lai parādītu cilvēkiem, ka NVO sektors ir aktīvs un veiksmīgi darbojas. Jo zinošāki mēs būsim, jo stiprāki būsim.
-- Piekrītu. Bet, manuprāt, Latgale būtiski atšķiras no citiem Latvijas reģioniem. Mūsu reģionā ir daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs ar savām pozīcijām. Un dažreiz man ir sajūta, ka mums nav tik daudz savas valsts patriotu, kā gribētos…
-- Es tam īsti nepiekrītu. Kopš 2014. gada, kad uzsākām Kultūras ministrijas programmas īstenošanu, man ir izdevies izveidot sadarbību ar vairāk nekā 30 nacionālo minoritāšu organizācijām un kolektīviem, kas strādā, lai stiprinātu nacionālo minoritāšu kultūru Latvijā. Savulaik kopā organizējām Vislatvijas nacionālās kultūras festivālu, kurā piedalījās vairāk nekā 1200 cilvēku. Tas ilga trīs dienas, kuru laikā notika vairāk nekā 50 pasākumi. Tie bija nozīmīgi pasākumi, kas vienoja sabiedrību. Pēc tam mēs komunicējām ar šiem cilvēkiem, un varu teikt, ka šie cilvēki ir savas valsts, savas zemes patrioti. Protams, es nepazīstu visus iedzīvotājus, bet domāju, ka noteikti ir tādi, kuriem ir jāstiprina patriotiskais gars.
Runājot par mūsu drošību, pagājušajā gadā kopā ar Krāslavas rajona partnerību mums izdevās īstenot interesantu projektu Indrā. Mēs sarīkojām ļoti svarīgu forumu, kurā piedalījās ministri, kā arī Eiropas Parlamenta un pašvaldību amatpersonas. Esam apzinājušies drošības tēmu un sapratuši, ka ir jāstiprina un jānostiprina savas valsts robežas. Priecājos, ka tik daudzi cilvēki to šodien ir sapratuši, jo ģeopolitiskie notikumi ir likuši mums par to nopietni padomāt. Mēs plānojam turpināt šo tēmu. Nākamā mēneša vidū, 16. un 17. oktobrī, rīkosim Eiropas Drošības komitejas pasākumu, būs arī tikšanās ar nevalstiskajām organizācijām.
Man ļoti patīk sauklis "Mana Latvija – mana atbildība". Tas attiecas ne tikai uz militāro jomu un valsts aizsardzību; tas skar jebkuru jomu. Ja mēs vēlamies attīstīt savu valsti, mums ir jāuzņemas arī atbildība. Nevēlamies piegružotu Latviju? Tā ir mūsu atbildība, kas nozīmē, ka katram no mums ir jāizmet atkritumi tam paredzētajās vietās. Vēlamies redzēt attīstību, kas nozīmē, ka katram no mums ir jāstrādā pie tā. Vēlamies drošu Latviju? Arī tā ir mūsu atbildība.
-- Paldies par sarunu.
Foto no O. Zuģicka arhīva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Aktīva sabiedrība ir Latvijas drošības un attīstības balsts" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri