Donalds Tramps sola aizstāvēt Poliju un Baltijas valstis

Ukrainā jau trīsarpus gadus plosās pilna mēroga karš. Un visu šo laiku daudzi Baltijas valstu un Polijas iedzīvotāji dzīvo bailēs, ka Krievija varētu uzbrukt arī viņiem. Riski pastāv, atzīst Latvijas valstsvīri, taču šobrīd Latvijai vai NATO nav tiešu militāru draudu.

Nesenās militārās mācības „Zapad 2025”, kas oficiāli norisinājās no 12. līdz 16. septembrim Krievijas teritorijā, izraisīja pamatotas Baltijas valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāju bažas. Daži izvēlējās šajā laikā pamest valsti un pārcelties uz rietumiem, prom no NATO ārējās robežas. Iemesls ir saprotams, jo tieši mācības iezīmēja pilna mēroga kara sākumu Ukrainā. Atgādinām, ka Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Tā priekšvēstneši bija Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežas un krīze Krievijas un Ukrainas attiecībās. Informācija par iespējamu iebrukumu plašsaziņas līdzekļos sāka parādīties jau 2021. gada oktobrī. To ziņoja eksperti, bet Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins visu noliedza. Ņemot vērā to scenāriju, nav pārsteidzoši, ka bažas radīja arī mācības "Zapad 2025". Protams, mēs visi saprotam, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija, atšķirībā no Ukrainas, ir NATO dalībvalstis, taču neviens nevar galvot par diktatora Putina rīcību. Tiesa, Latvijas varas iestādes, tostarp aizsardzības ministrs Andris Sprūds, visu šo laiku centās nomierināt iedzīvotājus. „Tieša militāra apdraudējuma šobrīd Latvijai vai NATO nav, bet nevar izslēgt provokāciju, sabotāžu un incidentu eskalāciju,” intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds. „Ar to mums ir jārēķinās un jābūt gataviem šodien, nevis kaut kad rīt. Mūsu gatavība ir jādemonstrē tagad, tostarp ar mācībām "Namejs", kas mūsu gatavību vēl vairāk pastiprina. Tas pierāda, ka vislabākā atturēšana ir aizsardzības spēju stiprināšana," uzsvēra ministrs. A. Sprūds norādīja, ka Krievija ir vēlējusies panākt NATO lomas samazināšanos un NATO nevienprātību, bet, viņaprāt, galu galā sasniegts pretējs rezultāts.

Jāatzīmē, ka pēdējā laikā spriedze uz NATO ārējās robežas ir pieaugusi. Tas nav saistīts tikai ar pastāvīgajiem nelegālo migrantu mēģinājumiem iekļūt Latvijā, Lietuvā un Polijā ar Baltkrievijas robežsargu palīdzību. Neilgi pirms mācību „Zapad-2025” sākuma, 10. septembra naktī, Krievijas droni nepieredzētā mērogā pārkāpa Polijas gaisa telpu. Polijas specdienesti fiksēja 21 dronu, no kuriem daļa tika notriekta. Lielākā daļa dronu atlidoja no Baltkrievijas teritorijas.

Provokācijas uz NATO ārējās robežas ar to nebeidzās. Pagājušajā piektdienā, 19. septembrī, trīs Krievijas iznīcinātāji 12 minūtes atradās Igaunijas gaisa telpā. Uz incidentu reaģēja Itālijas iznīcinātāji F-35, kas izvietoti Igaunijā Emari gaisa spēku bāzē un piedalās NATO gaisa telpas aizsardzības misijā. Tomēr Krievijas piloti ignorēja Itālijas iznīcinātāju signālus. Arī Zviedrija un Somija pacēla gaisā savas lidmašīnas, lai pārtvertu trīs pārkāpējus.

„Krievijas dronu ielidošana Polijā un krievu iznīcinātāju veiktais Igaunijas gaisa telpas pārkāpums ir jauna hibrīdkara izpausme. Savā ziņā tā ir līdzīga tai, ko pieredzējām Baltijas jūrā, bojājot zemūdens infrastruktūru 2023.--2025. gadā. Tam visam klāt nāk atklātie sabotāžas un spiegošanas akti daudzās valstīs, arī Latvijā. Sabiedrības satraukums par drošību ir pilnīgi saprotams un pamatots. Šādas spriedzes apstākļos ir daudz jautājumu. Centīšos dažus aktualizēt. Kāds ir Krievijas mērķis, īstenojot šādas provokācijas?” sociālajos tīklos rakstīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, Krievijas vēlme testēt NATO politisko un militāro reakciju. Otrkārt, Krievijas mērķis ir vājināt atbalstu Ukrainai, cenšoties samazināt resursus, ko Alianses un Eiropas Savienības valstis velta ukraiņu bruņoto spēku atbalstam. Treškārt, šādu Krievijas provokāciju mērķis ir ietekmēt Alianses dalībvalstu sabiedrisko domu, raisīt cilvēku neuzticību 5. pantam un sabiedroto savstarpējai solidaritātei.

„Lai gan starptautiski šobrīd ir vētrains laiks un informatīvajā telpā ir daudz dažādu viedokļu, tomēr NATO un Eiropas Savienība joprojām ir būtiskākais mūsu drošības ietvars un balsts. Mūsu aizsardzības izdevumu un spēju palielināšana, mūsu griba aizstāvēt savu valsti un sabiedrotos un mūsu spēja saglabāt vēsu galvu ir mūsu galvenā aizsardzības līnija šodien. Mums ir skaidri sauszemes, gaisa un jūras robežu aizsardzības plāni un NBS/iekšlietu dienestu attīstības plāni, taču tos jāīsteno bez liekas vilcināšanās un birokrātijas, kas dažreiz ir novērojama un par ko runājam, un strādājam gan Nacionālās drošības padomes, gan citu valsts institūciju līmenī.

Noslēgumā, šis ir sarežģīts laiks, nervu kara un izturības testu laiks. Drošība ir pastāvīgi mainīgs process, katru dienu izaicinājumiem pilns, taču tā ir mūsu paaudzes atbildībā un uzdevums ar to tikt galā. Esmu pārliecināts, ka visi kopā šeit Latvijā un Rietumu pasaulē ar to tiksim galā!” Edgars Rinkēvičs noslēdza savu ierakstu sociālajos tīklos.

Arī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka aizstāvēs Poliju un Baltijas valstis, ja Krievija saasinās situāciju pēc Maskavas nesenās ielaušanās Igaunijas gaisa telpā.

Vaicāts, vai viņš palīdzēs aizstāvēt Eiropas Savienības dalībvalstis, ja Krievija pastiprinās naidīgumu, Tramps atbildēja žurnālistiem: "Jā, es to darītu. Es to darītu."