No 9. līdz 11. oktobrim notika ikgadējā “Rīgas konference 2025”. Tās tēmas -- NATO nākotne un transatlantiskā sadarbība, atbalsts Ukrainai un Krievijas ierobežošana, Eiropas aizsardzības un atturēšanas spējas, ANO loma starptautiskajā politikā un citi jautājumi.
Konferences dalībnieki apsprieda dažādas ar Eiropas drošību saistītas tēmas un ierosināja pasākumus situācijas uzlabošanai. Tajā piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvji Andrjus Kubiļus un Valdis Dombrovskis, Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Karls Nēhammers, ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Metjū Dž. Vitakers, NATO Militārās komitejas bijušais priekšsēdētājs Robs Bauers un citas augsta ranga amatpersonas.
Pēdējos trīsarpus gadus Eiropa dzīvo smagā ģeopolitiskā situācijā. Tas, kas mūsdienās civilizētajā Eiropā tika uzskatīts par neiespējamu, 2022. gada 24. februārī kļuva iespējams -- Krievija uzbruka neatkarīgai valstij un šis karš ilgst jau trīsarpus gadus.
Daži eksperti vairākkārt ir paziņojuši par tā nenovēršamām beigām, taču patiesībā neviens nevar precīzi pateikt, kad tas beigsies. Skaidrs ir tikai viens: Ukraina vēlas mieru, kā arī atgūt savas teritorijas un cilvēkus, savukārt Krievija tikai slēpjas aiz vārdiem par mieru, tajā pat laikā turpinot bombardēt citu valsti, katru dienu nogalinot civiliedzīvotājus un iznīcinot infrastruktūru. Šādā situācijā neviena Eiropas valsts nejūtas drošībā, jo īpaši valstis, kas robežojas ar agresorvalstīm: Krieviju un Baltkrieviju, kas atbalsta Putina tirāniju.
Tagad ir pienācis laiks nopietni domāt par savu drošību, un tam ir jāpiešķir līdzekļi. Tas tika apspriests “Rīgas konferencā 2025”.
„Eiropai ir jāveic stratēģiskas investīcijas ne tikai finanšu, bet arī intelektuālajā un politiskajā līmenī, lai stiprinātu aizsardzības gatavību un aizsardzības rūpniecību,” uzsvēra Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus. Viņš piebilda, ka Krievijas militāra iebrukuma risks ES teritorijā ir reāls un diezgan augsts. Krievija ar savu kara ekonomiku un pieredzi Ukrainā spēj īstenot pilna mēroga karu, tādēļ Eiropai jābūt gatavai gan šāda veida agresijai, gan provokācijām, kas neiekļaujas NATO 5. pantā, tostarp ar droniem vai citām metodēm. Eiropai ir jāreaģē dinamiski un jāmācās prognozēt apdraudējumus. Diemžēl pēdējos gados, pat pāris desmitgadēs, Eiropa nav attīstījusi savu aizsardzības potenciālu, un tā ir mūsu vājā vieta. Vienlaikus Andrjus Kubiļus atzinīgi novērtēja Latvijas progresu aizsardzības jomā, norādot, ka Latvija tajā ir viena no līderēm.
Par šo tēmu runāja arī Eiropas Parlamenta (EP) prezidente Roberta Metsola. Viņa norādīja uz militārā apdraudējuma riskiem, uzsverot, ka Suvalku koridors ir viens no kritiskākajiem punktiem pasaulē. "Šeit, Latvijā, jūs zināt, ko nozīmē dzīvot uz brīvības robežas. Jūs atceraties, kas var notikt, un kas ir noticis. Pirms dažām nedēļām notikušās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības pierāda, ka Krievija joprojām grabina savus ieročus. Un jūs mūs brīdinājāt par Krievijas karaspēka palielināšanu pirms tās nelikumīgā iebrukuma Ukrainā. Jūs ļoti labi zinājāt, ar ko mums ir darīšana, un ļoti labi zināt, kas nepieciešams, lai tam pretotos šodien," teica R. Metsola.
Viņa atgādināja, ka Latvijas austrumu daļā tika atrasts Krievijas militārais drons, bet kopš tā laika bezpilota lidaparāti ir pamanīti virs Polijas, Rumānijas, Dānijas, Vācijas, un Krievijas iznīcinātāji ir ielidojuši Igaunijas gaisa telpā. Tie nav atsevišķi gadījumi -- mēs saskaramies ar jaunu provokāciju līmeni. „Tam visam beidzot ir jākalpo par Eiropas aicinājumu apvienoties. Mēs nevaram atļauties atkārtot pagātnes kļūdas -- Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu drošību. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas, jāpadziļina mūsu sadarbspēja un, pats galvenais, jānodrošina, ka esam labāk sagatavoti," teica Eiropas Parlamenta prezidente.
Savukārt ASV Senāts nobalsojis par aizsardzības budžeta plānu 925 miljardu dolāru (800 miljardu eiro) apmērā, no kuriem 350 miljoni dolāru paredzēti Baltijas drošības iniciatīvai. Tā ir priecīga ziņa. Baltijas drošības iniciatīvas līdzekļi ir paredzēti arī Baltijas valstu militāro spēku modernizācijai un sadarbspējas uzlabošanai ar ASV un NATO spēkiem, kas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā Krievijas pieaugošo aktivitāti reģionā.
„ASV Senāta abu partiju pārliecinošais atbalsts turpmākam militārās palīdzības finansējumam Baltijas valstīm ir spēcīgs apliecinājums mūsu stratēģiskajai partnerībai. ASV un Baltijas valstīm ir vienota izpratne par nepieciešamību turpināt padziļināt mūsu aizsardzības sadarbību.
Šis ir nozīmīgs solis. Lēmumu tagad pieņēmusi gan Pārstāvju palāta, gan arī Senāts. Turpmākā procedūra paredz abām likumdevēja palātām vienoties par likuma gala redakciju. Kad tas būs noticis, lēmumu par likuma izsludināšanu pieņems ASV prezidents Donalds Tramps.
Baltijas valstis ir apliecinājušas, ka ir uzticami ASV sabiedrotie. 2026. gadā aizsardzībā ieguldīsim 5% no IKP. Kopš stāšanās amatā esmu bijusi septiņās darba vizītēs ASV. ASV amatpersonas, tiekoties dažādos formātos, ir uzsvērušas, ka Baltijas valstis ir paraugsabiedrotie,” komentējot ASV Senāta lēmumu, sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Eiropai ir nopietni jādomā par savu aizsardzību." saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri