Plošuo drūšeiba

Jei pīdzyma 1972. goda 26. aprelī Maltā – tymā, kura 20 km nu Rēzeknis. Par sovu eistū dzimtini skaita Dricānus, kur paīt juos bierneiba i jauneiba. Tod dažaidys augstys školys, vysaidi dorbi. Spylgta, daudzveideiga. Zynūša, radūša. Aktiva i drūsmeiga. Inga Belousa.  

Kas ir drūšeiba? Kas tei ir, tai sokūt, plošā nūzeimē? 

Drūšeiba ir pamats dzeivei i dorbam – vysam. Drūšeiba ļūti, nu ļūti ītekmej dzeivis kvalitāti, eipaši itymā laikā. Lai drūši i labi dzeivuotu, ir svareigi justīs drūši i īdereigi sovā ikdīnys dzeivis telpā – dzeivisvītys apkaimē. Tys nūzeimej, ka plošais i abstraktais vuords – drūšeiba – vīnlaiceigi ir ari ļūti konkrets i vītejs voi lokāls.  

Pīkreitu dūmai, ka reizem drūšeiba ir poša par sevi saprūtama. Tai asom dzeivuojuši pyrma Krīvejis pylna mārūga kara Ukrainā i pyrma Boltkrīvejis ploši pavārtajim vuortim Krīvejis karaspākam i austrumu vaļstu cylvāku moldynuošonai par Eiropys sasnīgšonu caur liduojumim iz Minsku. Ir tai, ka itymā laikā sabīdreibys, i tymā skaitā ari sovu drūšeibu, ir juoveidoj apzynuoti i mierķtīceigi. I na nu augstim plauktim, bet gon suocūt ar sveicynuošonūs i saziņu ar sovys kuopņu telpys kaiminim. 

Ka pasaver tai ploši, drūšeiba ir tiuli saisteita ari ar ekologeju. Tu aizrauteigi nūsadorboj ar vairuokom lītom. Vīna nu tom – zaļais dzeivisveids. Tai ir? 

Asu vīna nu tim, kas pīkreit, ka dzeivuot zaļuok nav tikai atkrytumu škiruošona, iudiņa nūgrīsšona zūbu mozguošonys laikā, pastaigys voi rats izbraucīņs ar velosipedu i tt. Zaļais dzeivisveids ir cyta veida attīceibys ar lītu, cylvāku i cytu dzeivū sugu pasauli. Zali dzeivuot nūzeimej, ka golvonais uzsvors ir iz ryupem, navys iz patieriņu. Iz kūpeigim resursim i pasadaleišonu, navys iz lelu privatu montu kolekceju, kas ikdīnā kruoj putekļus, jo teik lītuota reši. 

Kai tū dabuot, tū zaļū dzeivisveidu? 

Tikai ar saprasšonu vīn par zaļū dzeivisveidu napīteik. I ar aizlīgumim ari nā. Vajadzeigys jaunys, zalis reiceibys, kurys ir par jaunu, pateikamu i veseleigu patieriņa i sadarbeibys īrodumu īvīsšonu i kurys nav tikai nalela daļa nu vysa, kū dorom. Ir svareigi, lai vyss dzeivisveids ir taids, kurā ir mozuok plastmasys, bet vairuok taupeiguma, sadarbeibys i atbiļdeibys. Tai sev i cytim drūšuok! Bet sevkurys izmainis parostajā kasdīnys kusteibā nūteik lānai. Tys ir juojam vārā i ir juosagloboj pacīteiba. Mes vysi asom cytaidi, partū nav vīnys receptis. Tok ir vysefektivuokuos receptis, kurys var lītuot vīna ar ūtru i cytaidā kombinacejā. 

Kaidys? 

Zaļais dzeivisveids dūd ari lobumu sovam maceņam i veseleibai. Lītu i resursu apriteigums: daudzom lītom, kurys mes izmatom atkrytumūs, var byut ilguoks myužs, ka mes tuos salobojom voi atdūdam cytim, izmontojūt puorstruodis skapus (burkom, gruomotom), tekstilu īlīkūt apmainis skapī i tt. Lītu i produktu ražuošona ir cīši resursu ītylpeiga, partū lītys izmest atkrytumūs nav ni labi, ni pareizi. Ari dzeivisveids, kas baļsteits iz apriti, ir cīši saisteits ar myusu tradicejom i myusu seņču dzeivisveidu. 

Lītu i produktu dzeivis cykls, lītu stuosts nasasuoc ar tūs pierkšonu, bet ar audzeišonu i ražuošonu, i nasabeidz ar miskasti voi atkrytumu poligonu, bet ar puorstruodi, lobuošonu. Voi, kai sacieju, apmainis skapim, kuri paildzynoj montu lītuošonu. 

Kas vēļ? 

Patieriņš ar ideju, ka mes dzeivojam iz planetys ar īrūbežuotim resursim. Mes jau tān dzeivojam uorpus pīejamūs resursu rūbeža – izlītojam vairuok, nakai ir pīejams. Tī, kam ir pluonuoki moki, tū jiut kotru dīnu, partū ka navajadzeigi lelais pīprasejums īvārojami palelynoj cenu. 

Iz planetys ar īrūbežuotim resursim naīrūbežuotā daudzumā ir radūšums, sadarbeiba, solidaritate i cereiba. 

I vēļ – ir svareigi vysys pozitivuos izmainis nagaidēt tikai nu patiereituojim. Ir svareigi, ka zalinojūt sovu dzeivisveidu, mes īsastuojom ari par atbiļdeigu politiku, kura navys bogotuokūs padora par vēļ boguotuokim i nabadzeiguokūs par vēļ nabadzeiguokim, bet gon ar izmaiņom lykumdūšonā i cytuos strukturuos ir taisneiga pret vysim i paleidz zaļū dzeivisveidu īvīst vysim vīgluokā veidā. 

Voi myusim, ari vysai pasaulei, ir ekologiska nadrūšeiba? 

Informaceja par ekologeju i klimatu ruodīs puoruok sarežgeita i tuoli nu kasdīnys. Tok ir skaidrys, ka mes vysi grybātum dzeivuot bez nūpītnom klimata puormaiņu izraiseitom problemom. Tym pošā laikā myusim ruodīs, ka mes navarom mozynuot klimata krizi ar kasdīnys lāmumim. Deļ tam bīži vīn dūmojom, ka nav jāgys mainēt sovus parodumus. Bet voi teišom tys tai ir? Voi mes zynom, kai byutu juodzeivoj, lai myusu personeigais dzeivis veids – puorsavītuošona, sātys lītys, uzturs i atpyuta – byutu klimatam draudzeigs? Kuri kasdīnys lāmumi roda leluokū klimata nūspīdumu, i kuri ir klimatam draudzeigi? Voi klimata dieļ ir juoatsasoka nu lobuokys dzeivis? Voi  klimatam draudzeigs dzeivis veids var byut veseleigs, aizraujūšs i taisneigs? Par itīm vaicuojumim byutu na tikai juoaizadūmoj, bet ari juomeklei atbiļdis.  

Te var paleidzēt, ka sovus kasdīnys lāmumus pījamūt, dūmuosim navys par lātuokū preci voi pakolpuojumu, bet par cylvāku i dobys veseleibai lobuokū. Itūšaļt vaira nakai 80 % pasauļa īdzeivuotuoju dzeivoj vaļstīs, kuruos ir ekologiskais deficits, partū ka juos izmontoj vairuok resursu, nakai jūs ekosistemys var atjaunuot. Pasauļa klimata ziņuojumi ruoda, ka suokom puorsnēgt ekologiskuos i klimata drūšeibys rūbežu, aiz kurys cylvāku dzeive – zemislūdis resursu puortieriņa, strauju laika apstuokļu i godalaiku mainis, augu i dzeivnīku vaļsts mainis, cylvāku i cytu sugu klimata biegļu, dažaida pīsuorņuojuma dieļ – byus pavysam apgryutynuota.  

Myusu planeta ir īrūbežuotu resursu sistema, varātum pat saceit, ka planetys spiejom ir sovi ekologiskī grīsti. Planetys ekosistemys spieja asimilēt pīsuorņuojumu bez seku ir īrūbežuota. Tok myusu – cylvāku iz planetys – skaits pīaug i taipat ari myusu patieriņa vajadzeibys. Partū planetys mārūgā verūtīs, sasamozynoj dzeivis telpa, kas ir teira, ārta, drūša vysim i atbiļdeiga par vysim, ja namainom pošreizejū patieriņa veidu i apjūmu. Myusu kasdīnys izvielis vīnlaiceigi roda problemys i atjam nuokušajom paaudzem resursus. 

Fosiluos degvīlys sadegšona ir golvonais nūteikūšūs globalūs klimata puormaiņu īmaslys. Bet atjauneigū energejis olūtu – saulis, vieja – izmontuošona vēļ nav ni populara, ni ārta. 

Nikuo naredzēt voi krist panikā. Kai atrast vydusceļu? 

Maņ nav pateikami dzierdēt, ka ļauds lepojās ar tū, ka nasekoj politikai. Nikuo naredziešona dūd maļdeigu prīkšstatu, ka vyss ir kuorteibā. Napīvieršūt uzmaneibu, mes radzom i nūjaušom tikai vierspusi, kas nav pylna biļde ni tyvu. Nu sabīdreibys vīdūkļa skotūtīs, tys ir beistams veids, jo uzlīk lelu nostu tīm, kuri aktivi pīsadola sabīdriskūs, piļsūniskūs i politiskūs procesūs. Jau tagad radzom, cik nakritiska ir politiskuo situaceja gon vītejā, gon vaļsts leimenī. Tys lelā mārā ītekmei drūšeibu. 

Vydusceļš nav smuki vuordi, bet gon reiceiba i dorbi. Vydusceļu var meklēt navys iz sova divana, bet gon kūpā ar kūpīnu i piļsūniskuos sabīdreibys aktivistim. Voi tu zyni, kura ir tyvuokuo aktivistu grupa, kam dasavīnuot? Voi tu tai sekoj leidza i zyni, kai kliut par tuos bīdru voi breivpruoteigū? 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Plošuo drūšeiba " saturu atbild ''Latgales Laiks".