Mēs visi vēlamies būt piederīgi kādai kopienai. Lielpilsētu steigā dažkārt aizmirstam, ka arī mēs paši veidojam savu vidi. Te varētu mācīties no mazo pagastu un pilsētu piemēriem, kur vietējie iedzīvotāji ir aktīvi, paši izvirza iniciatīvas un ne tikai kritizē, bet izsaka priekšlikumus, kā padarīt pievilcīgāku savu vidi, kā motivēt jauniešus palikt un justies lepniem par savu zemi.
Augšdaugavas novada Līksnā bijusī skolas ēka bija pamesta novārtā 15 gadus. Tomēr neapdzīvotajai ēkai bija potenciāls, un biedrība “Mūsu Līksnai” uzsāka vecās skolas atjaunošanas darbus. Kā šis stāsts sākās un kāpēc ir svarīgi saglabāt savas kopienas kultūrvidi, pastāstīja biedrības “Mūsu Līksnai” valdes priekšsēdētāja Ieva Kudiņa.
Ieva Kudiņa ir četru bērnu māmiņa, dzimusi Jēkabpilī, bet, kopš apprecējusies, par mājām sauc Līksnu. Te pavadīti nu jau 10 gadi. Viņai vienmēr ir bijusi vēlme attīstīt vidi, kurā dzīvo, un viens no vērienīgākajiem projektiem ir Līksnas skolas atjaunošana.
“Mani iedvesmoja kāda cita skola, kura bija atjaunota un kurā aktīvi darbojās kopiena. Man likās, ka varētu paņemt šo ēku un sākt kaut ko darīt. Biedrības biedri bija ļoti atsaucīgi un gatavi darboties,” pastāstīja Ieva.
Darbi bijušajā skolā sākās šī gada pavasarī. Var tikai iedomāties, cik daudz darba jāiegulda tās sakārtošanā, jo ēka netika izmantota vairāk nekā desmit gadus. Tā ne tikai bija pamesta, bet gadu laikā piegružota, pilna ar atkritumiem, un tas viss bija jāsavāc un jāizved. Ēka tika iztīrīta, nomainīts grīdas segums atsevišķās telpās, pārbaudīti skursteņi un krāsnis, lai varētu izmantot apkuri, ievilkts ūdensvads un veikti daudzi citi darbi, lai pašlaik bijušajā skolā varētu darboties biedrības un notikt pasākumi.
Biedrība uzsāka darbu 2023. gadā un februārī tai apritēs divi gadi, tajā darbojas 15 biedri. “Es domāju, ka mēs saimniekosim ilgāk, ja viss ritēs pēc plāna. Baznīca ir ļoti pretimnākoša un, protams, mācītājam arī patīk, ka šeit kaut kas notiek, ka te nav vienkārši pamesta ēka. Līksnā ir problēmas ar telpām dažādiem kultūras pasākumiem, arī mums kā biedrībai nebija savu telpu, tādēļ nolēmām, ka šeit varam gan paši darboties, gan organizēt kultūras pasākumus, kā arī apvienot pārējās aktīvās biedrības, kuras varētu izmantot šo ēku, jo tā ir ļoti liela. Ideju ir daudz un to kļūst arvien vairāk. Ēkā ierīkotas telpas biedrībām, kuras jau aktīvi tiek izmantotas. Tomēr darba vēl ir daudz, ēkā jūtams caurvējš un ir diezgan auksti, tāpēc jānomaina logi un durvis, šobrīd ir apstiprināts LEADER projekts, kura ietvaros tiks nomainīti logi un durvis. Ieva pastāstīja, ka lielākais izaicinājums ir finansējums, tiek rakstīti projekti, bet daudz kas tiek darīts par pašu biedru līdzekļiem. Šogad saņēmām pašvaldības biedrību līdzdalības projekta finansējumu, ko izmantojām komunikāciju remontdarbiem. Daudz ieguldām un strādājam paši, visu darām savām rokām. Mums ir paveicies, ka biedrībā ir dažādi speciālisti,” pavēstīja Ieva.
Biedrība “Mūsu Līksnai” rīko pasākumus, apvieno Līksnas pagasta kopienu, aicina vietējos iedzīvotājus būt aktīviem jebkurā vecumā. Ieva stāsta ka, salīdzinot Līksnu ar citiem pagastiem, Līksnas iedzīvotāji ir ļoti aktīvi: “Man patīk dažādi izaicinājumi, tas dod dzīvei īpašu jēgu. Ir milzīgs gandarījums, redzot rezultātu, gan man, gan visiem biedrības dalībniekiem. Kad sanāk kopā forši cilvēki, viņiem vienmēr rodas daudz dažādu ideju. Nepaceļamu projektu nav, mēs esam pārliecināti par sevi”.
Biedrība sadarbībā ar Līksnas apvienības pārvaldi ir labiekārtojusi Līksnas dīķa krasta līniju, ir nopļautas niedres, organizējusi mūzikas un mākslas festivālu “Muzykys Skrytuļs”, organizējusi pirmo iedzīvotāju forumu novadā, izveidojusi bagāžnieku tirdziņu pie Līksnas baznīcas, realizēti dažādi citi projekti, kā arī biedrība organizē dažādus kultūras un sporta pasākumus.
Runājot ar Ievu, jūtams pozitīvisms un pārliecība – viss būs labi. Vēl plānos ir daudz jaunu projektu, tomēr lielākais biedrības fokuss ir Līksnas skolas atjaunošana, tomēr tā ir liela ēka un, līdz ar to, milzīga atbildība. Ieva sarunas noslēgumā saka – Līksna ir labākā vieta, kur dzīvot. Vide, kurā dzīvojam, sarunas, ko dzirdam katru dienu, līdzcilvēku emocijas rada noskaņojumu, kurā mēs raugāmies uz situāciju pagastā, pilsētā un valstī kopumā.
“Man patīk lauku dzīve, plašums un miers. Mēs Līksnā esam lokālpatrioti, viens no biedrības mērķiem ir saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, tradīcijas, veidot vidi, kas ir draudzīga ģimenēm. Viens no maniem mērķiem ir, lai mani bērni šeit paliktu dzīvot. Tā laikam ir rīdzinieku iedoma, ka ar Rīgu beidzas Latvija, bet īstenībā tā nav, ārpus Rīgas tā tikai sākas, viss atkarīgs no mums pašiem. Ja neko nedarīsim, arī šeit būs slikti. Pajautājiet biedrības biedriem -- visi teiks, ka Līksna ir labākā vieta, kur dzīvot.
Komentāri