Ņemot vērā globālo situāciju, Latvija un tās sabiedrotie īpašu uzmanību pievērš militārajai gatavībai un spēju aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus. Tā nav tikai simboliska nepieciešamība, bet praktiska prasība, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, kur blakus atrodas valstis ar lielāku militāro potenciālu un konflikti pasaulē liek uzsvērt drošības nozīmi. Šī apziņa motivē Latvijas vīriešus un sievietes dienēt bruņotajos spēkos, būt daļai no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes vienībām, kā arī piedalīties starptautiskās sadarbības mācībās.
No 15. oktobra līdz 12. novembrim visā Latvijā norisinājās plaša mēroga mācības “Resolute Warrior 2025”, kurās piedalījās NATO daudznacionālās brigādes karavīri kopā ar Latvijas karavīriem un Zemessardzes vienībām. Šīs mācības aptvēra visdažādākās vides — gan militāros poligonus, gan pilsētvidi — un to mērķis bija pārbaudīt spēju operacionāli reaģēt jebkurā Latvijas teritorijas daļā, nodrošinot efektīvu komandvadību un saziņu ar civilajām institūcijām.
Viena no mācību aktīvajām fāzēm norisinājās Daugavpilī un Augšdaugavas novadā. Šīs vietas ģeogrāfiskā nozīme ir būtiska — Daugavpils atrodas stratēģiski svarīgā punktā pie Daugavas, tuvu Baltkrievijas un Lietuvas robežai, un ir nozīmīgs transporta un loģistikas mezgls. Tas ļauj simulēt gan ātras pārvietošanās manevrus, gan sadarbību starp dažādiem bataljoniem, vienlaikus nodrošinot, ka karavīri spēj reaģēt dažādās pilsētas un lauku vides situācijās.
Nedēļas laikā, no 3. līdz 10. novembrim, sabiedroto spēki veica dažādus taktiskos uzdevumus, kas pārbaudīja spēju ātri pārvietoties, sadarboties vienībām un rīkoties dinamiskā operacionālajā vidē. Mācības sākās militārajā poligonā “Meža Mackeviči”, kur vairāk nekā 200 karavīri trenējās izdzīvošanā un maskēšanās prasmēs. Viņu uzdevums bija nemanāmi pārvietoties mežā, iekļūt pretinieka aizmugurē un ieņemt stratēģiskas pozīcijas. Karavīriem bija jānes pilnas ekipējuma mugursomas, kuru svars svārstījās no 25 līdz pat 35 kilogramiem, -- ēdienu, ūdeni, instrumentus, guļamvietu un taktisko aprīkojumu. Visu laiku bija jāuztur augsta modrība — karavīri paši veidoja naktsmītnes un nedrīkstēja tikt pamanīti. Maskēšanās līmenis bija tik augsts, ka no malas bija grūti noticēt, cik veiksmīgi karavīri spēj pazust starp kokiem, pat mežā, kur vienlaikus darbojās simtiem cilvēku. Šāda līmeņa maskēšanās un kustību koordinācija ir būtiska reālas kaujas situācijā, kur pat nelielas kļūdas var būt kritiskas.
Viens no mācību mērķiem ir pārbaudīt spēju aizstāvēt Latviju visā tās teritorijā — gan apdzīvotās vietās, gan laukos, vienlaikus uzturot efektīvu komandvadību un saziņu ar civilajām institūcijām. Daudznacionālās brigādes vieglā kājnieku bataljona komandieris Adams Godards sacīja: “NATO militārās mācības Latvijā ir paredzētas, lai iedrošināt Latvijas iedzīvotājus, parādot, ka mēs esam šeit, lai aizstāvētu Latviju, ja tas būs nepieciešams, kā arī lai atturētu mūsu pretiniekus, pierādot, ka esam spējīgi un gatavi atbildēt un aizstāvēt valsti.”
Pēc meža fāzes mācības pārcēlās uz pilsētvidi. Daugavpilī, pamestajā ēkā blakus Šuņezeram, karavīri izveidoja divas komandas — vieni aizsargāja objektu, otri centās to ieņemt un izspiest pretinieku. Šāda tipa mācības — tuvas distances cīņas, telpu atbrīvošana, kāpņu un stāvu pārmeklēšana — prasīja augstu taktisko precizitāti, kustību koordināciju un saikni ar komandvadību.
Daudznacionālās brigādes mehanizētā kājnieku bataljona komandieris Robs Greidons uzsvēra: „Šodien mēs koncentrējamies uz tuvas distances cīņām (CQB) — tās ir pamatprasmes un vingrinājumi, roku un kāju treniņš, nepieciešamās kustības, lai iekļūtu sarežģītā pilsētvidē, kā šī ēka, ko redzat šeit. Mēs strādājam pie pieejām telpu atbrīvošanai, stāvu un konstrukciju pārmeklēšanai kā vienots komandas elements. Šim konkrētajam treniņam nav plašāka scenārija, bet kopumā mēs esam daļa no daudznacionālās brigādes Latvijā un demonstrējam klātbūtni austrumiem, lai parādītu mūsu spēju to darīt; esam uzticama, spējīga vienība, kas cieši sadarbojas ar vietējām Latvijas rezerves vienībām.”
Karavīri izmantoja simulācijas munīciju — krāsu patronas, kas līdzīgas peintbola bumbiņām, kas lieliski piemērotas force‑on‑force treniņiem. Vienībai, kas aizstāv objektu, bija jānodrošina ēkas drošība, kamēr pretinieki centās ieņemt telpas. Šāda pieeja ļauj iegūt reālistisku atgriezenisko saiti, kas būtiski uzlabo iemaņas un ļauj karavīriem pielāgot taktiku uz vietas.
Liela uzmanība tika pievērsta arī infrastruktūras aizsardzībai. NATO vienības sadarbojās ar vietējām varas iestādēm, lai nodrošinātu, ka smagie transportlīdzekļi nerada bojājumus ceļiem un citiem objektiem. Robs Greidons teica: “Mēs esam ļoti uzmanīgi attiecībā uz infrastruktūru, jo dažkārt mūsu smagie transportlīdzekļi var radīt bojājumus ceļiem un līdzīgiem objektiem, tāpēc esam veikuši plašu koordināciju ar vietējām varas iestādēm, lai pārliecinātos, ka, trenējoties, mēs neko nesabojājam. Līdz šim viss ir gājis ļoti labi. Vispārīgi runājot, viss ir bijis lieliski – mums ir operacionālā zona, kas aptver šo teritoriju un ietver līdz pat 32. bataljonam, tostarp šo konkrēto apvidu.”
Šīs mācības uzsvēra arī starptautiskās sadarbības nozīmi un sabiedrības drošības uzturēšanu. Karavīri trenējās ne tikai taktiskos uzdevumos, bet arī komunicēja ar civilajām institūcijām, koordinēja pārvietošanos pilsētā un demonstrēja sabiedrotajiem, iedzīvotājiem savu klātbūtni kā spēcīgu drošības signālu. Viens no galvenajiem mērķiem bija parādīt, ka NATO un Latvijas spēki spēj reaģēt dažādās situācijās un nodrošināt valsts aizsardzību gan laukos, gan apdzīvotās vietās.
Karavīri un pavadošais personāls bija ļoti pateicīgi Daugavpils un Augšdaugavas novada iedzīvotājiem par viesmīlību un atbalstu. Robs Greidons piebilda: “Paldies, ka bijāt tik viesmīlīgi pret mums šeit, un zinot, ka dzīvojat tik tuvu… kā arī paldies par visu mācību nodrošinājumu šeit. Mēs esam ļoti pateicīgi par jūsu viesmīlību, tāpēc vēlreiz – liels paldies!”
Mācības noslēdzās, kas nozīmē, ka paši karavīri var droši doties mājās pie savas ģimenes. Arī paši karavīri uzsvēra, ka dienesta laikā lielākās grūtības ir atšķirtība no ģimenes: “Tā tiešām ir visgrūtākā daļa visu mācību laikā. Mēs laikam esam laimīgie, atrodoties šeit tikai trīs nedēļas, citi kareivji no Kanādas atrodas šeit jau sešus mēnešus. Viņiem tas ir daudz smagāks laiks nekā mums, tāpēc mēs nevaram sūdzēties tik daudz, mēs būsim mājās jau mazāk nekā pēc nedēļas”.
Kopumā “Resolute Warrior 2025” mācības apliecināja, cik plaša un daudzslāņaina ir valsts aizsardzība. Tās demonstrēja ne tikai taktiskās un operacionālās spējas, bet arī NATO un Latvijas spēju sadarboties, koordinēt darbību ar vietējām institūcijām un reaģēt dinamiskos un izaicinošos apstākļos. Šāda starptautiska sadarbība un gatavība rīkoties dažādos scenārijos ir drošības garantija — gan uz papīra, gan realitātē. Ir svarīgi būt savas valsts patriotiem un aizstāvēt savas valsts neatkarību.
Novembris Latvijā ir patriotisma mēnesis, tāpēc visi tiek aicināti piespraust sarkanbaltsarkanās lentītes, lai parādītu, ka mēs esam mūsu valsts patrioti un mīlam valsti, kurā piedzimām.
Komentāri