Apmaksāta informācija
Latvija nostiprina savu vietu digitālo finanšu pasaulē. Valdība uzrunā blokķēdes un finanšu tehnoloģiju uzņēmumus, izstrādā nodokļu atvieglojumus un veido jaunu likumdošanu, lai piesaistītu investorus. Kā mazā Baltijas valsts var veiksmīgi integrēties Eiropas augošajā Web3 vidē un ko tā var iegūt no šī procesa?
Noderīga struktūra ar spēcīgiem rīkiem
Web3 darbojas decentralizētās sistēmās, kur informācija plūst caur daudziem punktiem, nevis tiek pārvaldīta no viena centrālā servera. Tā pamatā ir blokķēdes tehnoloģija, kas nodrošina datu caurspīdīgumu, izsekojamību un drošību. Katrs darījums tiek ierakstīts un pēc apstiprināšanas vairs nav maināms. Tas ļauj cilvēkiem un uzņēmumiem drošāk un ātrāk apmainīties ar vērtībām un informāciju.
Šī atvērtā sistēma kļūst īpaši svarīga, ja darījumos ir iesaistīti digitālie aktīvi. Tāpat kā paši darījumi, tikpat svarīga ir arī šo aktīvu uzglabāšana, jo visa blokķēdes darbība balstās uz digitālo vērtību drošību. Tieši šeit parādās kriptovalūtas maks, kas savieno lietotājus ar blokķēdes tīkliem, lai tie varētu sūtīt, saņemt un pārvaldīt valūtas, piemēram, Bitcoin, Ethereum un Solana.
Vienlaikus šī maksa ģenerē un aizsargā privātās atslēgas un piekļuves frāzes, kas darbojas kā paroles. Bieži vien Web3 funkcionalitāte tiek integrēta tieši šajās lietotnēs, ļaujot lietotājiem tirgoties, aizdot vai aizņemties, izmantojot decentralizētas lietotnes. Tas parāda, kā glabāšana un mijiedarbība saplūst vienā veselumā, veidojot pamatu, uz kura balstās Latvijas augošās blokķēdes ambīcijas.
Rīga atver durvis ar skaidru stratēģiju
gada maijā Latvijas valdība rīkoja īpašu finanšu tehnoloģiju stratēģijas sanāksmi. Mērķis bija veidot Latviju par vadošu Web3 un blokķēdes finanšu centru. Finanšu nozares attīstības padomes pārstāvji izklāstīja plānus atbalstīt blokķēdes pakalpojumus un reālās pasaules aktīvu tokenizāciju. Stratēģija paredz konkrētus soļus infrastruktūras izveidei un nopietnu starptautisku uzņēmumu piesaistei.
Premjerministre Evika Siliņa uzsvēra, ka Latvija jau gadiem strādā pie tādas vides izveides, kas piemērota kripto uzņēmumiem. Valsts mērķis ir kļūt par vadošo galamērķi Eiropā uzņēmumiem, kas vēlas iegūt MiCA licenci. Šī licence, kas balstās uz Eiropas Savienības regulām, ļauj legāli sniegt kripto pakalpojumus visā ES.
Lai šo procesu padarītu vienkāršu un pieejamu, Latvija piedāvā zemas izmaksas un ātru apstiprināšanu. Šāda pieeja dod valstij priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņiem, piemēram, Lietuvu un Igauniju.
Nodokļu atvieglojums, kas atver jaunas iespējas
Viens no nozīmīgākajiem soļiem nāca no Ekonomikas ministrijas, kas šī gada sākumā ierosināja pilnībā atbrīvot ārvalstu uzņēmumus no 3 procentu nodokļa, kas tiek piemērots ienākumiem no kriptovalūtu aktīvu pārdošanas.
Atbrīvojums stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī un būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim. Pašreizējais nodoklis attiecas uz visiem ārvalstu kripto uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, un kopā ar kapitāla pieauguma nodokļiem mītnes valstīs tas radīja dubultās aplikšanas problēmu.
Šī 3 procentu likmes atcelšana ir skaidrs uzaicinājums. Tā demonstrē Latvijas izpratni par pārrobežu kripto uzņēmumu darbību. Atvieglojums prognozēts kā stimuls 100 jaunu kvalificētu darbavietu izveidei un apmēram 7 miljonu eiro nodokļu ieņēmumiem līdz 2027. gada beigām.
Lai novērtētu šī soļa ietekmi, valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai sagatavot pārskatu 2027. gada vidū. Tajā būs redzami dati par nodarbinātību, investīcijām un uzņēmējdarbības aktivitāti. Latvija rīkojas, ņemot vērā skaitļus un rezultātus.
Otra stratēģija, kas paplašina robežas
Jaunā finanšu tehnoloģiju stratēģija laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam sniedzas vēl tālāk. To izstrādāja Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku. Mērķis ir palielināt reģistrēto fintech uzņēmumu skaitu par 30 procentiem, investīciju apjomu par 15 procentiem un radīt 18 procentus vairāk darba vietu šajā nozarē.
Darbinieku pieplūdumu plānots nodrošināt ar pārkvalifikācijas programmām un vienkāršotiem pārcelšanās procesiem speciālistiem. Valsts un privātais sektors kopīgi strādā pie 22 konkrētiem uzdevumiem, tostarp aktīvu tokenizācijas vienkāršošanas un iespējas kripto pakalpojumu sniedzējiem darboties kā nodokļu starpniekiem. Visiem uzdevumiem noteikti stingri termiņi līdz 2026. gada decembrim.
Latvijas Banka jau veic pirmos soļus. Fintech uzņēmumi tagad var izmantot Elektronisko klīringa sistēmu, lai veiktu eiro maksājumus visā Eiropas Savienībā. Tāpat ir vienkāršota licencēšanas kārtība, ieviešot iepriekšējo izvērtēšanas posmu. Valsts rīkojas ātri, jo ir skaidrs, ka digitālās finanses nepazīst robežas. Tehnoloģijas nekavējas. Arī citas valstis steidzas uz priekšu, tāpēc Latvija izvēlas būt vienu soli priekšā.
Rīga atrod ritmu, ko citi varētu pārņemt
Latvija necenšas piesaistīt uzmanību ar skaļiem virsrakstiem. Tā nosprauž skaidrus mērķus, veicina sadarbību un pieņem lēmumus īstajā brīdī. Valsts fintech pasākumi piesaista simtiem nozares pārstāvju. Latvia Fintech Forum 2025 laikā finanšu ministrs Arvils Ašeradens uzsvēra sadarbības nozīmi ar privāto sektoru, savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks fintech raksturoja kā nelielu strautu, kas kļūst aizvien spēcīgāks.
Valsts pielāgo savu sabiedrisko komunikāciju, lai starptautiskiem uzņēmumiem tā būtu pieejamāka, ieviešot angļu valodu visos valdības kontaktpunktos, kas vērsti uz ārvalstu speciālistiem. Šādi niansēti soļi padara uzņēmumu ienākšanu vieglāku un mazina šķēršļus izaugsmei. Latvijas ambīcijas balstās uz stabilu pamatu, kas veidots no strādājošas infrastruktūras, pārdomātas plānošanas un izpratnes par digitālo uzņēmumu vajadzībām.
Kripto un Web3 uzņēmumiem šobrīd ir reāls pamats uzlūkot Latviju ne tikai kā nelielu Baltijas valsti. Tā kļūst par vietu, kur idejas pārvēršas darbībā, kur noteikumi ir skaidri un kur nākotne jau top tagadnē.
Komentāri