Pēdējās dienās starptautiskā sabiedrība aktīvi apspriež Trampa miera plānu, kas tika piedāvāts Ukrainai, bet neguva ne prezidenta Volodimira Zelenska, ne Eiropas lielvalstu līderu atbalstu. Šīs puses nesen tikās neitrālajā Šveicē, kur tām izdevās apspriest dokumentu un itin kā nonākt pie kopsaucēja.
Kas bija ne tā ASV prezidenta Donalda Trampa miera plānā? Informācija liecina, ka tajā bija 28 punkti. Un tas nekavējoties tika nosaukts par promaskavisku, jo drīzāk pilnībā apmierina prezidenta Putina, nevis Ukrainas tautas prasības. Ir vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar šo miera plānu, Ukrainai ir jāatsakās no savām zemēm, kuras jau ir ieņēmis Krievijas diktators ar savu armiju. Turklāt tajā bija iekļauta Ukrainas armijas izvešana no Doņeckas apgabala teritorijām, kas atrodas Ukrainas kontrolē, apņemšanās samazināt Ukrainas armiju līdz 600 000 karavīru, Krievijas atteikšanās no iebrukumiem kaimiņvalstīs, savukārt NATO jāatsakās no paplašināšanās, bet Ukrainai -- no centieniem pievienoties aliansei. Taču tas vēl nav viss. Eiropai, Ukrainai un Krievijai jānoslēdz neuzbrukšanas pakts, kā arī jānoregulē visas neskaidrības, kas radušās pēdējo 30 gadu laikā. Mulsina vairāki momenti. Tātad, ir jāaizmirst par bojāgājušajiem ukraiņiem, par to, cik daudz cilvēku palika bez pajumtes un bija spiesti doties bēgļu gaitās? Turklāt neuzbrukšanas pakts izraisa déjà vu sajūtu. 1939. gada 23. augustā viens šāds līgums jau bija parakstīts, tiesa, starp PSRS un nacistisko Vāciju. Vēsturē tas ir zināms kā Molotova--Ribentropa pakts. Un daudzi no mums ļoti labi atceras, cik ilgi tas tika ievērots, kā arī šī dokumenta ietekmi uz citām valstīm.
Kad Eiropas lielvaru līderi uzzināja par Trampa plānu, daudzos tas izraisīja sašutumu. Tāpēc pagājušajā nedēļas nogalē Ženēvā notika Ukrainas, Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas valstu pārstāvju tikšanās. Savukārt sestdien, 22. novembrī, Donalds Tramps lika saprast, ka pašreizējā dokumenta versija, iespējams, nav galīga.
Arī NB8 valstis — Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Zviedrija, Dānija, Norvēģija un Islande nepalika malā. Baltijas un Ziemeļvalstu līderi atkārtoti apstiprināja apņemšanos turpināt Ukrainas apbruņošanu un stiprināt Eiropas aizsardzības spējas. Tas teikts viņu kopīgajā paziņojumā. „Mēs atzinīgi vērtējam prezidenta Zelenska centienus vest Ukrainu cauri šiem ļoti sarežģītajiem laikiem. Ukraina joprojām ir gatava sarunām un, kā paziņoja prezidents Zelenskis, strādā pie dokumenta, ko sagatavojušas Amerikas Savienotās Valstis. Krievija līdz šim nav apņēmusies ievērot pamieru vai īstenot jebkādus soļus, kas vestu pie miera. Tā vietā Krievija turpina savus brutālos uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai," teikts dokumentā.
Baltijas un Ziemeļvalstu līderi pauda atbalstu risinājumiem, kas respektē Ukrainas suverenitāti un veicina drošību un stabilitāti gan Ukrainā, gan Eiropā.
"Ukraina un Eiropa ir pelnījusi ilgstošu un taisnīgu mieru. Ukrainas suverenitāte, teritoriālā integritāte un eksistenciālās drošības intereses ir atslēga šī mērķa sasniegšanai. Ceļš uz mieru bieži vien ir sarežģīts, un visiem Ukrainas partneriem un draugiem ir jāstrādā kopā, lai sasniegtu vislabāko iespējamo rezultātu," Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs komentēja savos sociālo mediju kontos.
Pēc Ženēvas sarunām ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Amerikas plānā tiks veiktas noteiktas izmaiņas. Viņš precizēja, ka šī tikšanās bija "produktīvākā visā desmit mēnešu darbā" pie miera procesa. "Mums ir ļoti laba darba versija, kas jau ir izstrādāta, pamatojoties uz visu šajā procesā iesaistīto pušu priekšlikumiem, un tagad mēs esam spējuši izskatīt dažus no šiem jautājumiem soli pa solim. Un es domāju, ka esam panākuši ievērojamu progresu," sacīja ASV valsts sekretārs. To paziņoja arī Ukrainas delegācijas vadītājs un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
Kas tālāk? Patiesībā daudzi eksperti Ženēvas sarunas komentē ar bažām. Somijas prezidents Aleksandrs Stubs sociālajos tīklos rakstīja: "Sarunas bija solis uz priekšu, taču svarīgi jautājumi joprojām nav atrisināti." Tātad neviens nevar atbildēt uz jautājumu: kad Ukrainā iestāsies miers? Kamēr pasaules varenie risina sarunas, tostarp ar agresoru Putinu, kurš uzspiež savus nosacījumus ar draudiem un šantāžu, Ukrainas tauta jau gandrīz četrus gadus dzīvo kara apstākļos…
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Karš Ukrainā: miers ir vajadzīgs, bet ne par tādu cenu" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri