Jei pīdzyma 1972. goda 26. aprelī Maltā – tymā, kura 20 km nu Rēzeknis. Par sovu eistū dzimtini skaita Dricānus, kur paīt juos bierneiba i jauneiba. Tod dažaidys augstys školys, vysaidi dorbi. Spylgta, daudzveideiga. Zynūša, radūša. Aktiva i drūsmeiga. Inga Belousa.
Ūtruo daļa
Kas ir Cyta Daugovpiļs?
Tei ir piļsūniskuos sabīdreibys organizaceja, kuru nūdybynuojom teiši pyrms trejim godim 13. oktobrī. Es asu vīna nu bīdreibys dybynuotuojom, i tān ari vaļdis prīkšsādātuoja. Bīdreibys mierkis ir veicynuot piļsūniskuos i iz eiropeiskom vierteibom baļsteitys sabīdreibys atteisteibu, izmontojūt kulturu, kab radeitu kūpeigu volūdu i saskaņuotu reiceibu, boguotynojūt piļsātys kulturvidi i styprynojūt tuos lūmu regionā, vaļstī, Eiropā i pasaulī.
Kū dora Cyta Daugovpiļs? Styprynoj pilsūniskū sabīdreibu piļsātā i Latgolys regionā, veidoj leidzdaleibys kulturu, aktivizej Daugovpiļs piļsātys apkaimu kūpīnys, aizstuov pylsūniskuos sabīdreibys interesis pošvaļdeibys i vaļsts leiminī.
Itūšaļt pylsūniskuo sabīdreiba Daugovpilī i Latgolā pasamūst straujuok kai īprīkš. Tū pamūdynoj Krīvejis militaruo agreseja pret Ukrainu i cyti socialī, vidis i ekonomiskī izaicynuojumi. Īdzeivuotuoju attīksme paruoda, ka sarunai, īsasaisteišonai pylsūniskajūs procesūs, sadarbeibai ir lela nūzeime. Tū vārojom ari bīdreibā piec tuo, ka regulāri ir pīteikumi pīsavīnuot bīdreibai, kliut par bīdru voi breivpruoteigū.
Šūgod asom uzjāmuši apgrīzīņus i pošureiz īvīšom vairuokus projektus, zeimeiguokī ir par jaunīšu bolsu regiona atteisteibā i par Daugovpiļs piļsātys apkaimu kūpīnom sabīdreibys nūtureibai gon mīra, gon kritiskūs laikūs.
Bīdreiba Cyta Daugovpiļs nav organizaceja tikai deļ gudrūs i slovonūs. Mes asam sapynuotuoji i īdvasmuotuoji, kasdīnys cereiguos nuokūtnis uzlobuotuoji i planavuotuoji, stuostnīki i praktisku dorbu dareituoji – vysi, kas ryupejās par itū piļsātu i nūvodu. Aicynoju pīsekuot bīdreibai sociālajūs teiklūs i pīsavīnuot bīdreibys kūpīnai, kurā pošulaik ir jau 45 daleibnīki. Kūpeigim spākim varom vairuok nakai pa vīnam.
Tu naesi dzymuse daugovpilīte. Kai tu jiuti, kai saprūti itū piļsātu?
Naasu dzymuse daugovpilīte, asu nu Rēzeknis nūvoda Drycānim. Iz Daugovpili atbrauču studēt. Pa vydu dažus godus kai studente pavadēju Ņujorkā, bet vinmār atpakaļ atbrauču iz Daugovpili. Laikam jau Ņujorkys ītekme ar daudznacionālū i daudzkultūru sabīdreibu padarieja Daugovpili maņ arvīn pīrostuoku. Lai gon ir lels izaicynuojums dzeivuot Daugovpilī itymā laikā, kod Krīveja pylnā mārūgā karoj Ukrainā un Botkrīveja tai kolpoj par ārtu vītu armejys izvītuošonai i imperialistiskūs ambiceju atbalsteišonai, ite kotrs aktīvuoks cylvāks ir divkuorš svareigs, i kotra aktivitāte – vairuokkuort nūzeimeiga. Nui, piļsātys sabīdreibā jūprūjom ir daudz padūmu laika nūspīdumu ar vysom pasivitātis, nauzaticeišonuos, apolitiskuma i kūtruma sekom. Bet paaudzis mainuos i lobī pīmāri īdvesmoj.
Cik lela nūzeime myusu sabīdreibā ir kūpīnom?
Pamateiga, kūpīnys ir sabīdreibys fundaments. Ja zynom vītejuos kūpīnys, pazeistom ari vītejūs aktīvistus un zynom, ka tīm varom uzaticēt, jo tīm uzatic kūpīnys. Ja īzasaistom vītejā dzeivisvītys kūpīnā, vītejuo apkaime palīk par draudzeiguoku kaimiņu byušonys vītu, kurā ir pateikamuok i lobuok dzeivuot. Kūpīnys var byut dažaidys. Tuos var apvīnuot vīna vacuma, leidzeigu interešu voi spieju puorstuovus. Apkaimu kūpīnys ir atškireigys, jo tuos apvīnoj vysus, kuri dzeivoj apkaimē. Dēļ tam tuos parosti ir cylvāku grupys, kuruos ir vysleluokuo puorstuovu dažaideiba. Sovukuort, tys ir ari īmasls tam, ka apkaimu kūpīnu veiduošona i styprynuošona ir daudz lekuoks izaicynuojums nakai cytuos kūpīnuos. Bet īgivums nu byušonys apkaimu kūpīnā ir naatsverams, jo tei dzeivisvītu var padarēt par vītu, kas īdvesmoj, ļaun praktiski pīlītuot sovus talantus i izkūpt prasmis.
Daugovpilī ir Cītūksnis. Tei ir smoga nosta voi duovona piļsātai?
Cītūksnis ir īpašs ar viesturi i piļsātys īsuokumu. Cītūksnis ir piļsātys militarais stuosts, kur lela daļa ir Krīvejis imperialismam, bet napītīkūši nuvierteita Latvejis pyrmuos breivvaļsts daļa.
Muni īcīneituokī Cītūkšņa viesturis stuosti (pat varbyut fakti) – obi divi par īkļaušonu – ir divi.
Jezuitu 1631. godā dybynuotuo pamatškola ir gon Latgolys školu viesturis suokums, gon īkļaunūšys školys pīmārs – ite par breivu vuicējuos muižinīki i zemnīki, puiši i meitinis.
Taipat kai Daugovpiļs, kas ir multikulturala piļsāta, bejušuo jezuitu bazneica, kas calta Cītūksnī 1746. godā i pastuovēja gondreiž 200 godus leidz tuos iznycynuošonai Ūtruo pasauļa kara beiguos, beja īkļaunūšys bazneicys pīmārs. 20. godu symta 20. godūs, kod Cītūksnī izvītuotajā Latvejis armejis Zemgalis divizejā dīnēja dažaidu religiskūs pīdareibu karaveiri, itamā bazneicā nūtyka dīvkolpuojumi trejom konfesejom i bazneica beja sadaleita trejuos daļuos: centrā – luteraņu oltors, pa kreisi – katuoļu, a lobejā pusē – pareizticeigūs oltors.
Cītūksnis ir arī īpašs ar tū, ka tuo īdzeivuotuoji varātu byut vysvairuok patriotiski sovai vītai. Pyrms četrim godim, kod Cītūkšņa kūpīna tykuos pyrmū reizi, roduos myusu nūvieliejums sev, lai muoju sajyuta myusus puorjam na tikai tod, kod puorkuopom sova dzeivūkļa slīksni, bet gon tod, kod īeimom pa Cītūkšņa vuortim. Myusu kūpīnai ir kūpeiga sazinis grupa, kurā iz itū breidi ir ap 80 apkaimis īdzeivuotuoju. Teikomēs gon svareigus jautuojumus puorrunuot – par atkrytumim, āku apsaimnīkuošonu, kuorteibu i drūšeibu, vuocom parokstus dažaidu iniciatīvu nūraideišonai voi īkustynuošonai, breidynojom kaimiņus par nabyušonom, īprīcynojom ar ziņom voi nūdereigom lītom, kai ari asom drūši apcīmojami kaimini apkaimis bārnim, kas īt Helovīnu apgaitā.
Mudri byus jauna gruomota par Daugovpili. Tu ari struoduoji pi juos. Kaida tei gruomota byus?
Jā, Henrihs Soms paaicynuoja. Tei byus gruomota par Daugovpiļs apkaimem – eiss informativs stuosts par kotru. Pyrms puors nedeļom sovā atkluotajā lekcejā Henrihs Soms ar tū īpazeistynuoja pyrmū reizi. Maņ beja prīks sasadorbuot gon ar Henrihu Somu, gon ar Vilmu Šaudiņu, kuri sovā laikā maņ beja pasnīdzieji Daugovpiļs universitātē. Prīcojūs, ka gruomotys tapšonā Cyta Daugovpiļs ir īvāruota i nūvierteita kai sadarbeibys partners. Ceru, ka labi īsuoktī kūpradis celi turpynuosīs. Na tikai Daugovpiļs apkaimu viesture, bet ari pošreizejuo atteisteibys pīredze, īpaši apkaimu identitāte i apkaimu kūpīnu aktīvisms ir vieļ napieteits resurss Latvejis Austrumu pīrūbežys regiona nūtureibys styprynuošonā.
Voi tu sevi skaiti par latgalīti?
Jā, nūteikti! Latgalīšu volūda ir vīna nu trejom munā ikdīnā lītuotom volūdom, kluot pi latvīšu i angļu volūdys. Rokstu latgaliski i runoju latgaliski ar tīm, kas poši ir latgalīši i nasmuodej latgalīšu volūdu. Latgaliska ir bejuse muna bierneiba i školys laiki, kū pavadieju Drycānūs. Latgalīšu volūdu maņ muocieja divys školuotuojis ar stypru latgalisku degsmi – Siļva Laizāne Drycānu vydsškolā i Janīna Kursīte-Pakule – studeju laikā Daugovpiļs universitātē. Tān prīcojūs latgaliski sasazynuot ar Lauru, Edeiti un cytom nu kusteibys „Volūda”, ar Regitu i Elīnu nu „Nazynomuos Rēzeknis”. Ari šūgod sovā dorba vītā – bīdreibā „Zaļuo breiveiba” – sadarbeibā ar Ilzi Spergu topa tulkuojums kotra saimisteibā svareigai gruomotai „Klimata ceļveds”, kū var atrast i lejupluodēt bīdreibys sātys lopā: https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/Citizen_Guide-latgaliski.pdf.
Ka cīši grybi, var izdareit vysu?
Ka puoruok daudz dora, var izdegt. Grybysspāks vysu navar atrysynuot. Īšona cauri sīnai na vīnmār ir lobuokais rysynuojums, īpaši tod, ja nav pīteikūši daudz resursu sīnys lobuošonai.
Kab raženi dorbuotīs, vajag energeju. Kur tu tū energeju smeļ?
Zaļu i atbiļdeigu draugu i paziņu kūpīnā, piļsūniskū i kūpīnu aktīvistu grupuos, dobys skaistumā vysūs godalaikūs – pateik dobu vāruot i biļdēt, īt sienīs, staiguot pa piļsātom i pietēt vītejūs kūpīnu ītekmi iz piļsātu apkaimem, lobuos gruomotuos, nasteidzeiguos sarunuos, lobuos praksis pīmārūs, kur var redzēt, ka puormainis ir īspiejamys.
Foto nu Ingys Belousys personeiguo arhiva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Plošuo drūšeiba" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri