2025. gada 26. novembrī Daugavpilī tika piepūsta jaunā pilsētas sporta infrastruktūras būve — slēgtā futbola halle. Projekts jau no sākta gala izraisīja pretrunīgu reakciju: vieni to uzskata par nozīmīgu ieguldījumu sporta attīstībā pilsētā, citi – par kārtējo infrastruktūras objektu, kas rada diskusijas. Lai gan halles uzstādīšanas brīdis bija redzams visiem, daudziem nav zināmi šī projekta pirmsākumi jau pirms vairākiem gadiem.
Ideja par piepūšamās futbola halles izveidi Daugavpilī radās Latvijas Futbola federācijā (LFF). Pirmie soļi šīs halles tapšanā tika iezīmēti jau 2021. gadā, kad LFF Daugavpils pilsētas domei piedāvāja nodot halli dāvinājumā. Projekta pirmsākumi ir saistīti ar 2020. gadu, kad par LFF prezidentu kļuva Vadims Ļašenko. Viņa stāšanās amatā ieviesa virkni priekšlikumu futbola infrastruktūras attīstībai Latvijā, tostarp slēgto haļļu būvniecību. V. Ļašenko stāsta: “Viens no maniem galvenajiem punktiem bija piepūšamo haļļu programmas realizēšana. Mums bija plāns ieviest halles visā Latvijā, īpaši lielākajās pilsētās, lai nodrošinātu bērniem iespēju trenēties jebkuros laika apstākļos. Mums ir jānodrošina bērniem pilnvērtīgas treniņu iespējas. Ir laukumi 20x40, kas ir labi telpu futbolam, bet tajos nevar pilnvērtīgi trenēties futbolā, līdz ar to mēs būtiski atpaliekam no valstīm, kur bērni var nodarboties atbilstošos apstākļos. Tas arī bija galvenais iemesls.”
V. Ļašenko ir vairākkārt uzsvēris, ka šāda infrastruktūra Latvijas futbolam ir nepieciešamība: “Tie nav tikai vārdi un lozungi – tas ir klimatisko apstākļu un pašreizējās infrastruktūras radīts fakts. Tāpēc šī iniciatīva ir viens no stūrakmeņiem, strādājot pie futbola infrastruktūras attīstīšanas īsā un vidējā termiņā.”
Projekts oficiāli turpinājās 2023. gadā, kad Daugavpils dome pieņēma stratēģiskus lēmumus tā īstenošanai. Viens no nozīmīgākajiem soļiem bija trīspusēja sadarbības līguma noslēgšana starp LFF, Daugavpils Olimpisko centru (DOC) un Daugavpils valstspilsētas pašvaldību. Līgums paredzēja kopīgu piepūšamās halles izveidi un uzturēšanu, kā arī modernas sporta infrastruktūras attīstību pilsētā.
Pirmais sadarbības projekts īstenojās 2024. gada martā, kad tika atjaunots futbola laukums pie Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolas. Tas kļuva par Daugavpils Futbola skolas treniņu bāzi un futbola turnīru norises vietu. Pašvaldība projektā nodrošināja laukuma pamatnes izbūvi un sagatavošanu, savukārt LFF finansēja jauna mākslīgā seguma iegādi un ieklāšanu.
Futbola laukums joprojām ir Daugavpils valstspilsētas pašvaldības īpašums, taču agrāk tas atradās Draudzīgā aicinājuma vidusskolas pārziņā. Projektā tā apsaimniekošana tika nodota Daugavpils Olimpiskajam centram, kas tagad atbild par laukuma uzturēšanu un attīstību.
Būvdarbus — laukuma sagatavošanu, pamatnes izbūvi un inženierkomunikāciju uzstādīšanu — finansēja pašvaldība. Savukārt piepūšamās futbola halles kupola konstrukciju un mākslīgo segumu nodrošināja un finansēja Latvijas Futbola federācija.
2025. gada 26. novembrī kupols tika pilnībā uzstādīts, iezīmējot jaunu posmu Daugavpils sporta infrastruktūras attīstībā. Projekts vēl nav noslēdzies, būvobjekts vēl nav nodots ekspluatācijā, taču to paredzēts pabeigt nākamā gada sākumā. Pēc plāna jau februārī halli varēs izmantot gandrīz 900 Daugavpils Futbola skolas audzēkņi, kā arī futbola entuziasti un profesionālā futbola komanda.
LFF piepūšamo haļļu programmas projektu vadītājs Sergejs Glaskovs skaidro halles darbības principu: “Zem membrānas tiek pūsts gaiss ar spiedienu, un dēļ šīs spiediena starpības konstrukcija noturas stabilā stāvoklī. To visu nodrošina ventilācijas iekārtas, kurās iestrādāti gāzes degļi, kas uzsilda gaisu. Tas ne tikai novērš sniega uzkrāšanos, bet arī uztur treniņiem piemērotu iekšējo temperatūru.”
Projektējot halli, īpaša uzmanība tika pievērsta arī trokšņu jautājumam. Kompresoru darbība ir nepieciešama, lai uzturētu stabilu spiedienu kupolā, taču to radītais troksni tika rūpīgi izvērtēts. Projektēšanas gaitā veiktie mērījumi un analīzes apliecināja, ka troksnis atbilst normatīviem. Lai samazinātu ietekmi uz apkārtni, kompresori tika novietoti pēc iespējas tālāk no dzīvojamām mājām.
Sergejs Glaskovs uzsver, ka kompresoriem jāstrādā nepārtraukti, jo pretējā gadījumā piepūšamais laukums zaudēs spiedienu un sabruks. Šie tehniskie risinājumi nodrošina halles stabilitāti un drošību, vienlaikus cenšoties minimizēt neērtības iedzīvotājiem.
Tomēr tas nav pasargājis no iedzīvotāju neapmierinātības. Jaunās Forštates iedzīvotāji sūdzas par troksni un redzamības izmaiņām. Apkaimes iedzīvotājs Edgars stāsta: “Mēs aizmiegam un pamostamies troksnī. Troksnī, vibrācijās un īsviļņu skaņās, kas nonāk mūsu galvā caur sienām un logiem.” Savukārt pensionāre Irēna atzīst: “Dzīvoju tieši pretī, otrajā stāvā. Tas ir neciešami. Ausu aizbāžņi man nepalīdz. Es dzeru antidepresantus, miega zāles — nekas nepalīdz.”
Pašvaldība norāda, ka šobrīd objekts vēl ir būvniecības stadijā, un troksnis var būt īslaicīgi paaugstināts. Situāciju komentēja arī Daugavpils domes Īpašuma pārvaldīšanas departamenta pārstāve Nadežda Aļhimoviča: “Pašvaldība ir pasūtījusi veikt analīzi situācijā, kad viss ir samontēts. Pēc tās speciālisti iesniegs rekomendācijas trokšņa samazināšanai. Šobrīd viss ir normu robežās, bet rekomendācijas ļaus samazināt līmeni, radot lielāku komfortu iedzīvotājiem”. Pēc noteiktu rekomendāciju iesniegšanas plānots būvēt arī skaņas izolācijas sienas, kas būtiski samazinās troksni, kas šobrīd izraisa iedzīvotāju bažas.
LFF prezidents Vadims Ļašenko, runājot par nākotni, uzsver, ka Daugavpils varētu būt viena no pilsētām, kur taptu vēl viena futbola halle: “Es ticu un ceru, ka Daugavpilij tas tik ļoti patiks, ka viņi būs par to, lai realizētu vēl vienu halli. Rīgā šobrīd ir „Skonto halle”, olimpiskais centrs, tagad -- halle pie „Metta” bāzes un Daugavas stadionā — kopā četras, un arī tas ir par maz… Ir skaidri redzams, ka tas šobrīd ir vajadzīgs. Esmu priecīgs, ka pašvaldības to atbalsta. Cēsīs pašvaldības domes sēdē arī tika izskatīts šis jautājums un bija atbalsts. Tāpat plānojam virzīties arī Ropažos.”
LFF šo projektu īsteno arī ar UEFA atbalstu, kas ir viens no galvenajiem partneriem federācijas infrastruktūras programmām.
Komentāri