Pēc ilgām debatēm, apspriedēm un diskusijām Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Latvijas budžetu 2026. gadam.
Par 2026. gada valsts budžetu nobalsoja 52 valdošās koalīcijas deputāti, bet pret -- 42 opozīcijas partiju deputāti. Šoreiz gan nebija neviena, kas atturējās.
Katru gadu budžeta pieņemšanu pavada bagātīga kritikas un komentāru deva, un, ņemot vērā, ka līdz Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanām ir atlicis nedaudz mazāk par gadu, tā visa bija daudz daudz vairāk. Katra partija centās "vilkt segu uz savu pusi", lai parādītu, cik tā apzinīgi strādā valsts labā un rūpējas Latvijas iedzīvotāju labklājību. Patiesībā valsts ekonomiskā situācija, maigi izsakoties, ir tālu no ideālas, un tas lielā mērā ir saistīts ar karu Ukrainā un tā izraisīto globālo krīzi. Par to var „pateikties” mūsu nedraudzīgajai kaimiņvalstij Krievijai un tās prezidentam.
2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda, savukārt izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā no IKP. Galvenās prioritātes ir drošība, izglītība un ģimenes atbalsts.
Nodokļu palielināšana un samazināšana
Sāksim ar slikto ziņu. No nākamā gada tiks palielināts nodoklis dažām precēm. Pirmās izmaiņas pamanīsim jau 2026. gada 1. janvārī un tas ietekmēs galvenokārt drukātos izdevumus krievu valodā. Pašlaik visiem laikrakstiem, grāmatām un žurnāliem tiek piemērots 5% nodoklis, bet no 2026. gada samazināto PVN likmi 5% apmērā grāmatām un presei piemēros, ja tās izdotas latviešu, latgaliešu vai lībiešu valodā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, ES kandidātvalstu vai OECD oficiālajā valodā. Drukātiem izdevumiem krievu valodā nodoklis tiks palielināts līdz 21%. Turklāt PVN standartlikme 21% apmērā tiks piemērota arī materiāliem un publikācijām interneta vietnēs.
Un tas nav vienīgais nodokļu palielinājums. No nākamā gada 15. marta akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts stiprajam alkoholam, savukārt no 2028. gada 1. marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, saldinātajiem dzērieniem, kā arī enerģijas dzērieniem tiks noteikta atsevišķa akcīzes nodokļa likme. Nākamajos gados ir sagaidāms straujš nodokļa pieaugums tabakas izstrādājumiem, tostarp karsējamai tabakai un e-šķidrumam. Taču ir nolemts samazināt nodokli līdz 12% vairākiem pārtikas produktiem. No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam samazināto 12 procentu PVN likmi plānots noteikt rudzu, kviešu, jauktu miltu, bezglutēna maizei, tostarp arī pasterizētai vai saldētai maizei ar vai bez piedevām. Samazinātais PVN attieksies arī uz polārmaizēm, dažāda veida maizes rikām, radziņiem, burgeru maizītēm, lavašiem, tortiljām, pitas maizītēm. Samazināto nodokli nepiemēros smalkmaizītēm, pīrādziņiem, kruasāniem un citiem konditorejas izstrādājumiem, kā arī sausmaizītēm, sausiņiem, grauzdiņiem, rīvmaizei, maizes stienīšiem.
Tāpat samazinātais PVN paredzēts svaigam, sterilizētam vai pasterizētam govs, aitas vai kazas pienam, bet neattieksies uz ultrasterilizētu pienu, kondensēto, tvaicēto pienu.
Samazināto PVN piemēros arī svaigai un atdzesētai vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu gaļai, tostarp sadalītai, atkaulotai, grieztai, maltai mājputnu gaļai un šādas gaļas subproduktiem. Nodokļa samazinājums nav paredzēts saldētai gaļai.
12 procentu samazināto PVN piemēros arī svaigām – termiski neapstrādātām – mājputnu olām čaumalās. Vai šo produktu cena samazināsies veikalos, rādīs laiks.
Kas notiks ar izdienas pensijām?
Izmaiņas neskars tos izdienas profesijās nodarbinātos, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši līdzšinējiem spēkā esošiem tiesību aktiem – pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības.
Daudzi saglabās šo iespēju, īpaši profesijās ar augstu izdegšanas līmeni un profesijās, kas saistītas ar fizisku izturību un bīstamību — medicīnas darbinieki, militārpersonas, policisti, ugunsdzēsēji un kultūras darbinieki, tostarp baletdejotāji. Tomēr viņiem ir paredzētas izmaiņas. Viņi saglabās izdienas pensiju tikai līdz brīdim, kad sasniegs oficiālo pensionēšanās vecumu valstī, kas pašlaik ir 65 gadi. Pēc tam viņi saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta standarta kārtībā no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Jāpiebilst, ka paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī pēdējo divu mēnešu izslēgšanu no pensijas aprēķina. Šīs izmaiņas tiks ieviestas, sākot ar 2027. gadu.
Atbalsts ģimenēm pieaugs, par jaundzimušajiem maksās vairāk
Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026. gadā ir paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī palielinātu finansiālo atbalstu bērniem, kas dzīvo ārpus ģimenes. Sākot ar 2026. gadu, vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts no 421,17 eiro palielināsies līdz 600 eiro. Bērna kopšanas pabalsts būs 298 eiro mēnesī par bērnu vecumā līdz pusotram gadam līdzšinējā 171 eiro mēnesī vietā. Lielāka būs atlīdzība par aizbildņa pienākumu veikšanu. No nākamā gada tā būs 298 eiro mēnesī līdzšinējo 54,07 eiro vietā. Savukārt vienreizējā atlīdzība par bērna adopciju no līdzšinējiem 1422,87 eiro no nākamā gada pieaugs līdz 2433 eiro.
„Bērna kopšanas pabalsts šobrīd līdz bērna pusotram gadam ir 171 eiro mēnesī (apmērs pēdējo reizi pārskatīts 2014. gadā), par bērna kopšanu no pusotra līdz divu gadu vecumam – 42,69 eiro mēnesī (apmērs pēdējo reizi pārskatīts 2005. gadā). No 2026. gada pabalsts būs līdz bērna pusotram gadam 298 eiro mēnesī. Lai palielinātu pabalstus, mums FM ir jāpiedāvā arī samazinājums. Tā kā pabalsta daļa, kas ir 42,69 eiro mēnesī, nav ilgstoši pārskatīta un šajā vecumā jau tiek maksāts arī ģimenes valsts pabalsts (to maksā no 1 gada vecuma), budžeta procesā tika piedāvāts, ka pamazām atsakāmies no tās pabalsta daļas, kas ir no pusotra līdz 2 gadu vecumam. Kopumā ģimenei finansiālais atbalsts ir lielāks. Šis piedāvājums ir apspriests jau no paša pirmsākuma ar ģimenes pārstāvošajām NVO, iebildumi netika izteikti. Turklāt tām ģimenēm, kurām pabalsts jau piešķirts vai, kuras jau ir bērna gaidībās, pabalsta daļa no pusotra līdz diviem gadiem tiks piešķirta,” laikrakstam "Latgales Laiks" pastāstīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
"Programma skolā". Otrā daļa
Sākot ar šo mācību gadu, Latvijas skolās ir daļēji ieviests jauns finansēšanas modelis "Programma skolā", kas ietver palielinātu finansējumu atbalsta personālam, lai padarītu mācību procesu pieejamāku visiem bērniem un uzlabotu izglītības kvalitāti. Savukārt 2026. gadā izglītībai paredzēts papildu finansējums 45 miljonu eiro apmērā – jaunā pedagogu (arī asistentu un atbalsta personāla) darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas turpināšanai.
„Izglītībai nākamgad paredzēti papildu 45 miljoni eiro, lai turpinātu ieviest jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”. Tas ir būtisks ieguldījums skolotāju atbalstā un kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā visā Latvijā. Jau šogad sākām modeļa ieviešanu, un nākamgad turpināsim stiprināt gan pedagogu atalgojumu, gan profesionālās pilnveides iespējas, gan metodisko atbalstu,” sociālajos tīklos rakstīja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde.
Viena no galvenajām prioritātēm -- droša Latvija
Šogad kopējais 2026. gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,16 miljardus eiro jeb 4,9% no IKP. „Šis finansējums paredzēts ne tikai militāro spēju stiprināšanai, bet arī ieguldījumiem valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā. Līdzekļus plānots novirzīt ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai un spēju paaugstināšanai atbilstoši mūsdienu drošības prasībām, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvei. Tāpat papildu ieguldījumi paredzēti Latvijas aizsardzības industrijas attīstībā, kā arī atbalsts pierobežas novadu pašvaldībām,” informē Saeimas Preses dienests.
Saeimas priekšsēdētājas D. Mieriņas un Ministru prezidentes E. Siliņas komentāri
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa un Ministru prezidente Evika Siliņa laikrakstam "Latgales Laiks" komentēja 4. decembrī pieņemto budžetu.
Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi vērtē budžeta izskatīšanas gaitu, paužot, lai gan debates par atsevišķiem priekšlikumiem bijušas asas, īpaši no opozīcijas puses, tomēr tās bijušas konstruktīvas, bez žestikulācijas un tajās lielākoties valdīja cieņa un konstruktivitāte. Tomēr tendence deputātiem nevēlēties patiesi ieklausīties citam citā aizvien ir klātesoša.
Daiga Mieriņa norāda, ka nākamā gada budžets ir nepārprotama valsts apņemšanās pilnveidot valsts aizsardzības spējas. Latvija un Baltijas valstis kopumā būs vienas no pirmajām, kurām būs izdevies sasniegt NATO samitā Hāgā nosprausto mērķi – atvēlēt 5% no IKP aizsardzībai. Tas ir ļoti būtisks solis, kas parāda gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai, ka Latvija ir spējīga uzņemties atbildīgus lēmumus sarežģītos apstākļos.
„2026. gada budžeta apstiprināšana nav finišs,” skaidro Mieriņa, norādot, ka budžeta pakotnē beidzot ir atbalstīts viņas virzītais priekšlikums ieviest tā saukto nulles budžetu un regulāri, visaptveroši pārskatīt valsts izdevumus. Viņasprāt, tas dos iespēju objektīvi izvērtēt katras valsts funkcijas lietderību un nepieciešamību. “Esmu pārliecināta, ka šajā procesā atklāsim arī tādas funkcijas, no kurām varēsim atteikties to neefektivitātes vai dārdzības dēļ,” saka Saeimas priekšsēdētāja. Neraugoties uz to, ka lai arī risinājumi ne vienmēr ir ideāli, 2026. gada budžets ir atbildīgs kompromiss, kas stiprinās mūsu valsts drošību, veselības aprūpes pieejamību un turpmāko parlamentāro kultūru.
„Trešais šīs valdības budžets ir pieņemts. Man bija svarīgi, lai šajā budžetā ir 5% aizsardzībai un drošībai. Būsim pirmie Baltijā, kas veic tik nozīmīgo ieguldījumu. Tāpat budžetā iekļauts jūtams atbalsts ģimenēm ar bērniem, strādājošajiem un pensionāriem, arī lētāka pārtika. Visbeidzot -- finansējums „Programma skolā”, kas nodrošinās kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību visā Latvijā. Paldies ikvienam, kurš ieguldīja savu darbu un enerģiju, lai mēs kopīgi nonāktu līdz šim svarīgajam brīdim. Tas ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas drošības stiprināšanā un valsts konkurētspējas celšanā!” par budžeta pieņemšanu sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa.
Komentāri