Apmaksāta informācija
Latgalei ir savs, viegli atpazīstams skanējums. To veido valoda, melodijas un cilvēki, kas joprojām dzied koros un spēlē kapelās, nevis tikai klausās fonā straumēšanas servisus. 2025. gadā tas īpaši labi redzams divos vasaras notikumos - "Muzykys Skrytuļs" un Latgales Dziesmu svētkos. Tie parāda, kā vēsturiska kopdziedāšana un mūsdienu tehnika mierīgi dzīvo vienā laukumā.
Apzināta digitālā izklaide Latgalē
Digitālā izklaide Latgalē sen vairs neaprobežojas tikai ar koncertiem un ballēm. Brīvdienu vakarā cilvēki pārslēdzas starp festivālu tiešraidēm, datorspēlēm un azartspēļu platformām, un atšķirība ir tajā, cik apzināti šis laiks tiek plānots. Pirms vispār domāt par spēlēšanu internetā ir vērts mierīgi izlasīt Latvijā licencētu online kazino saraksts, lai saprastu, kuri pakalpojumu sniedzēji strādā uzraudzītā vidē un ko īsti viņi piedāvā. Tas palīdz nošķirt regulētu izklaidi no spontāniem, ne pārāk drošiem klikšķiem un atstāj vairāk vietas tam, kas patiešām svarīgs - dzīvajiem notikumiem un kopā būšanai.
"Muzykys Skrytuļs" - festivāls ar mūsdienu skaņu
Latgalīšu mūzikas festivāls "Muzykys Skrytuļs 2025" 19.-20. jūlijā Līksnā, Augšdaugavas novadā, pulcēs klausītājus un māksliniekus no visas Latvijas. Tur satiekas dažādas paaudzes - no pieredzējušām folkloras grupām līdz jaunām grupām, kas miksē latgaliešu tekstus ar rokmūziku vai elektroniku. Skatuves tehnika un skaņas sistēmas nav atpalikušas no citiem Latvijas vasaras festivāliem, un tas maina arī gaidas par to, kā "skan Latgale". Kā norādīts oficiālajā informācijā, tieši modernās skaņošanas tehnikas apvienojums ar tradicionālo skanējumu veido unikālu fenomenu Latgales pasākumu kartē Latgales pasākumi.
Lai labāk saprastu, kā festivāls savieno seno un jauno, noderīgi ir paskatīties uz dažiem konkrētiem elementiem:
- Programmas struktūra. Dienas daļā bieži skan tradicionālākas programmas, bet vakaros - mūsdienīgas grupas ar roka vai elektroniskām ietekmēm.
- Tehniskais nodrošinājums. Skatuvju gaismas, kvalitatīvs skaņas pastiprinājums un ieraksta iespējas ļauj latgaliešu mūzikai dzīvi skanēt arī ierakstos un arhīvos.
- Vietējā iesaiste. Festivāla organizēšanā piedalās gan pašvaldības iestādes, gan vietējās biedrības, un tas dod sajūtu, ka notikums patiešām pieder reģionam.
Pēc festivāla ieraksti bieži nonāk skolu un kultūras centru rīcībā, kur tos izmanto mācību un mēģinājumu procesā. Tādā veidā vieni un tie paši skaņdarbi dzīvo gan uz skatuves, gan mācību telpās, nevis pazūd vienas vasaras ietvaros.
Latgales Dziesmu svētki un kopdziedāšanas tradīcija
Latgales Dziesmu svētki 2025. gada 1. jūnijā Stropu estrādē Daugavpilī ir daļa no pilsētas 750 gadu jubilejas programmas. Šī tradīcija balstās vairāk nekā simt gadu vēsturē, sākot no 20. gadsimta sākuma kopkoriem. Te skaidri redzams, ka Latgales identitāte nav tikai vārds dokumentos - tā ir reāla, dzirdama prakse, kurā piedalās gan pilsētu, gan mazāku pagastu kolektīvi.
Kopkoru koncertos klausītāji nereti atpazīst dziesmas, ko dzirdējuši bērnībā no vecvecākiem, un tas rada saikni starp paaudzēm. Šo tradīciju papildina arī citi pasākumi, kuros uzsvars ir uz dzīvo saskarsmi, nevis tikai ekrāniem. Piemēram, sabiedrībai arvien biežāk tiek atgādināts par galda spēļu nozīmi bērnu un jauniešu attīstībā - tiek uzsvērts, ka tās palīdz attīstīt sociālās, loģikas un komunikācijas prasmes, kas būs nepieciešamas arī turpmāk sabiedrības novērojumi.
Valoda un jaunā paaudze
Latgaliešu valoda joprojām ir sastopama galvenokārt Latgales reģionā, un diskusijas par tās statusu - valoda vai dialekts - turpinās. UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma ietvarā vairākkārt pieminētas tieši latgaliešu tradīcijas, kas dod starptautisku atbalstu vietējo iniciatīvu uzturēšanai. Reālajā ikdienā valoda turas uz konkrētu cilvēku pleciem - skolotājiem, kultūras darbiniekiem, koru vadītājiem.
Jaunie mūziķi melodijas apgūst gan skolās, gan caur vietējiem kolektīviem, nevis tikai caur algoritmu piedāvātiem video. Aprakstos par Latgali minēts, ka reģiona ilgstoša problēma bijusi kultūras identitātes saglabāšana, taču mūsdienās jaunā paaudze aktīvi integrējas globālajā izklaides vidē, vienlaikus turpinot improvizēt ar latgaliešu skanējumu elektroniskās mūzikas žanros Latgales identitāte. Tieši šī spēja parādīt latgaliešu valodu un melodijas dažādos stilistiskos ietvaros padara tradīciju interesantu arī klausītājiem ārpus reģiona.
Lai šo procesu saprastu, var izdalīt vairākas galvenās prakses, ko izmanto jaunie autori un producenti:
- Sadarbība ar folkloras zinātājiem. Jaunie producenti konsultējas ar pētniekiem un tradīciju nesējiem, lai tekstus un melodijas izmantotu cieņpilni, nevis tikai kā dekorāciju.
- Darbs studijās Latgalē un Rīgā. Ieraksti bieži top gan vietējos, gan galvaspilsētas studiju projektos, kombinējot dažādas tehniskās skolas.
- Koncerti ārpus reģiona. Latgaliešu repertuārs arvien biežāk skan festivālos citur Latvijā, kur auditorija iepazīst valodu caur mūziku, nevis tikai teorētiskām diskusijām.
Modernā skaņa kā tilts, nevis robeža
Latgales piemērs parāda, ka tradīcijas nav pretrunā ar inovāciju. Mūsdienīgas skatuvju tehnoloģijas un digitālās izplatīšanas kanāli ļauj vienai un tai pašai dziesmai izskanēt Līksnas laukumā, Stropu estrādē un vēlāk - straumēšanas platformās. Galvenais jautājums ir par saturu un attieksmi, nevis tikai par formu. Kamēr lēmumi tiek pieņemti apzināti, bet centrā paliek cilvēki, valoda un dzīva muzicēšana, Latgales skaņai ir ļoti konkrēta nākotne arī modernajā izklaides kultūrā.
Komentāri