2023. gada jūnijā daugavpilieši pirmo reizi iepazinās ar grupu “MaYo”. Kolektīvs bija izveidots vienam koncertam, taču vēlāk tika pieņemts lēmums grupu saglabāt, un nu jau divarpus gadus talantīgie mūziķi priecē Latgales iedzīvotājus un viesus ar savām lieliskajām dziesmām. Neilgi pirms Jaungada svinībām mēs viesojāmies pie viņiem un uzzinājām par kolektīva tapšanu, kā arī par nākotnes plāniem.
Daugavpils grupa “MaYo” ir spilgts mūsdienu reģionālās mūzikas piemērs. Kolektīvs ir pazīstams ar savdabīgo skanējumu, enerģiju un tieksmi eksperimentēt. “MaYo” mūziķi aktīvi koncertē, piedalās kultūras pasākumos un sniedz ieguldījumu Daugavpils un Latgales muzikālās dzīves attīstībā, rodot atsaucību visdažādākajās auditorijās. Viss sākās ar uzstāšanos pilsētas svētkos 2023. gadā. Un visu šo laiku kolektīvs muzicē nemainīgā sastāvā: vokāliste Jūlija Rosovska, ģitāra -- Vladimirs Drozdovskis, basģitāra -- Dmitrijs Vasiļjevs, bungas — Romualds Jakovļevs.
Mūzika dzīves garumā
Visi grupas dalībnieki savu dzīvi ar mūziku sasaistīja krietni agrāk. Piemēram, Vladimiram mūzikas mīlestība tika ieaudzināta jau bērnībā: “Stāsts par to, kā es nonācu mūzikas pasaulē, ir ļoti garš — tam nepietiktu pat visa laikraksta numura. Ja īsumā -- mans tēvs vienmēr klausījās rokenrolu. Protams, arī es kopš bērnības klausījos šo mūziku. Tāpēc ģitāra bija tikai laika jautājums. Lai gan patiesībā ar ģitāru aizrāvos diezgan vēlu — man toreiz bija apmēram trīspadsmit gadi. Mana muzikālā karjera ir visai bagāta: ir bijušas dažādas grupas, esmu daudz kur spēlējis, taču galu galā mēs izveidojām grupu “MaYo”, ar kuru esmu jau divarpus gadus. Un mēs negrasāmies apstāties pie sasniegtā — mums ir tālejoši plāni.”
Arī Jūlija aizrāvās ar mūziku bērnībā, un tas nav nekāds pārsteigums, jo viņas mamma ir talantīga mūziķe Anžela Peceviča, kura pašlaik pasniedz mūziku Daugavpils Iespēju vidusskolā. Tieši viņa jau no mazotnes iepazīstināja meitu ar Mocarta, Šopēna un Gļinkas mūzikas pasauli. Rezultātā Jūlija sekoja viņas pēdās un pašlaik māca mūziku bērniem Iespēju vidusskolā. Šajā izglītības iestādē arī dzima grupa “MaYo”.
Savukārt Romualdam bija izvēle — bungas vai ģitāra, un viņš deva priekšroku sitaminstrumentiem: “Apmēram pirms 14 gadiem es sāku spēlēt bungas, paralēli mācījos arī ģitārspēli. Tagad es diezgan labi spēlēju abus instrumentus. Tomēr mani pa īstam aizrāva tieši bungas. Interesants instruments, labi attīsta roku un kāju motoriku. Patiesībā šeit visas ķermeņa daļas darbojas neatkarīgi cita no citas, savukārt ģitāru rokas spēlē sinhroni. Mans elks ir Maiks Terrana, slavenais amerikāņu bundzinieks.”
“Mana aizraušanās ar mūziku un ģitāru sākās, tāpat kā Romualdam, apmēram 14–15 gadus pirms pievienošanās grupai „MaYo”. Pilnīgi nejauši nonācu kolektīvā, kur Vladimirs (Drozdovskis — aut. piez.) mācīja, kā spēlēt ģitāru. Es atnācu spēlēt basģitāru, un tad mēs iepazināmies. Visus šos gadus uzturējām kontaktu — pēdējā laikā retāk, bet viņš vienmēr zināja: ja vajadzīgs basģitārists, tad es esmu pieejams. Kāpēc ģitāra? Arī nejaušība. Kā jebkurš pusaudzis, toreiz man bija aptuveni vienpadsmit gadi, es sapņoju par ģitāru. Vecāki to man nopirka, pāris gadus ģitāra vienkārši stāvēja, bet vēlme spēlēt bija, turklāt diezgan spēcīga. Sākotnēji cerēju apgūt parasto ģitāru, taču tā sanāca, ka izvēlējos basģitāru. To bieži jauc ar parasto ģitāru, taču tas ir pilnīgi cits instruments. Es ne reizi neesmu nožēlojis šo izvēli. Jāpiebilst, ka nedaudz spēlēju arī solo ģitāru un bungas. Esmu gana muzikāls cilvēks, tāpēc sevi šajā ziņā neierobežoju,” stāsta Dmitrijs Vasiļjevs.
Sanāca kopā uz vienu koncertu
2023. gadā pasaule sāka atkopties pēc koronavīrusa pandēmijas, kas ilga divus gadus un prasīja miljoniem dzīvību. Pēc sēdēšanas mājās un pastāvīgām bailēm par savu tuvinieku dzīvību gribējās kādu atelpu, piedzīvojumu, uzelpot ar pilnu krūti. Daugavpilī gatavojās svinēt pilsētas dzimšanas dienu, un uzsvars tika likts uz vietējām grupām un kolektīviem. Tieši tolaik tika izveidota grupa «MaYo».
“Mēs ar Vladimiru sākām strādāt vienā skolā — Iespēju vidusskolā, tolaik tā bija Daugavpils 13. vidusskola. Vladimirs mācīja spēlēt ģitāru, bet es pasniedzu mūziku. Reizēm mūs aicināja uzstāties skolotājiem, tā izveidojās mūsu duets. Kādu dienu es viņam ierosināju piedalīties koncertā Daugavpils svētkos, taču mans kolēģis iebilda, sakot, ka mums vajadzīga grupa. Viņš aicināja pievienoties savus audzēkņus — bundzinieku un basģitāristu. Šādā sastāvā mēs arī uzstājāmies savos pirmajos pilsētas svētkos. Tas bija 2023. gadā. Man uzdeva izdomāt nosaukumu, bet ar to man vienmēr bijušas grūtības. Un es nolēmu: tā kā mēs ar Vladimiru sākām kopā un mums abiem dzimšanas diena ir vienā mēnesī — maijā —, tā arī nosaucām grupu. Maijs spāņu valodā ir “mayo”, un tā mūsu grupa ieguva nosaukumu «MaYo». Reizēm mūsu nosaukumu mazliet sagroza, sakot nevis “Maijo”, bet “mio”, un tas skan tik mīļi — it kā tas būtu kaut kas mans,” stāsta Jūlija Rosovska.
“Mēs, kā Jūlija jau teica, sanācām kopā uz vienu koncertu. Sanācām, nospēlējām, bet pēc tam sākām spriest, runāt — varbūt tomēr turpināsim kaut ko darīt. Un šis „turpināsim kaut ko darīt” ilgst jau vairākus gadus,” piebilst Romualds.
“Kad Vladimirs ar mani sazinājās, es piekritu, ne mirkli nedomājot. Atnācu uz pirmo mēģinājumu un sapratu, ka šeit sapulcējušies īstie cilvēki, jo mūzikā ir ļoti svarīgs moments — tu ļoti skaidri sajūti, ka vari „saspēlēties” ar šiem cilvēkiem. Nav tā, ka atnāc uz mēģinājumu un nezini, kas un kā tagad notiks. Mēs uzreiz lieliski saspēlējāmies un nolēmām pie tā neapstāties, neaprobežoties ar vienu koncertu, un jau divarpus gadus veiksmīgi rakstām mūziku un spēlējam,” apstiprina Dmitrijs.
Plāni jaunajam gadam
Grupas prioritāte mūzikā ir kompozīcijas latviešu valodā. “Mums nav konkrēta žanra — mūsu mūzika ir ļoti daudzveidīga: ir gan pops, gan roks, gan alternatīvā mūzika, pat kaut kas no folkloras. Es ceru, ka mēs turpināsim strādāt nevis šauros rāmjos, bet ļoti plaši. Mūs pārsvarā klausās jaunieši, tāpēc ļoti lielu uzmanību pievēršam dziesmu tekstiem. Tie ir par dzīvi, par spēku, par brīvību. Mēs vēlamies, lai tie, kas mūs klausās, izvēlētos pareizo ceļu, un gribam popularizēt dziesmas tieši latviešu valodā. Piemēram, savā pirmajā albumā mēs vairāk izmantojām latviešu autoru -- Aspazijas, Ojāra Vācieša, Imanta Ziedoņa -- dzeju. Mūsu dziesmu autors ir Vladimirs. Reizi nedēļā sanākam uz mēģinājumu, un bieži vien Vladimirs saka: “Tā, sēžam un klausāmies.” Viņš atskaņo savu mūziku, un mēs „uzķeram” šo melodiju. Es sēžu un klausos, tajā brīdī domājot, kādi vārdi „piestāvētu” šai mūzikai un, balstoties uz konkrētās kompozīcijas noskaņu, meklēju tekstus,” stāsta Jūlija.
Grupai jau ir iznācis viens albums, sagatavotas dziesmas arī nākamajam: “2026. gada sākumā iznāks mūsu otrais albums. Tas jau ir ierakstīts. Nosvinēsim Jauno gadu un pakāpeniski atgriezīsimies darbā, lai izdotu otro albumu. Grupu gaida notikumiem bagāts gads — mūs aktīvi aicina sniegt koncertus uz dažādām skatuvēm, nesen uzstājāmies Vienības namā. Tāpēc spēlēsim, dziedāsim un popularizēsim savu otro albumu. Tagad mūs aicina uzstāties ne tikai Daugavpilī, bet arī visā Latgalē, kā arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Esam atvērti piedāvājumiem un vienmēr ar prieku atsaucamies uz dažādiem uzaicinājumiem,” stāsta Vladimirs.
Mūzikas grupa „MaYo” sveic Jaunajā gadā! Lai jūsu mājās vienmēr skan laimes, prieka un iedvesmas mūzika. Kolektīvs novēl spilgtas emocijas, jaunus iespaidus un drosmīgus sapņus nākamajā gadā. Paldies, ka esat ar mums — kopā mēs radām neaizmirstamus mirkļus!
Laikraksta „Latgales Laiks” redakcija pievienojas šiem vēlējumiem. Lai pasaulē vienmēr ir vieta miera, labestības un savstarpējas cieņas mūzikai!
Autora foto un no grupas «MaYo» arhīva
Komentāri