1. daļa
Nav nekāds noslēpums, ka Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk. Pieņemot 2026. gada budžetu, atkal tika skatīts jautājums par skolu slēgšanu un izmaiņām izglītības sistēmā. Skolām tiek pieprasīts izpildīt minimālos skolēnu daudzumu standartus, kas atšķiras lauku un pilsētas skolās. Tomēr arī ar individuālo pieeju lauku skolām, pierobežas skolām un izglītības iestādēm, kas piedāvā speciālo izglītību, deputāti nonākuši pie kopsaucēja, ka skolu skaits jāsamazina, lai uzturētu atlikušās skolas.
Latgales deviņās pašvaldībās (Daugavpils valstspilsēta, Augšdaugavas novads, Rēzeknes valstspilsēta, Rēzeknes novads, Balvu novads, Krāslavas novads, Līvānu novads, Ludzas novads un Preiļu novads) 2021. gadā bija 110 dienas skolas, 3 sākumskolas, 43 pamatskolas, 58 vidusskolas un 6 speciālās skolas. 2022. gadā bija 101 dienas skola, 3 sākumskolas, 45 pamatskolas, 47 vidusskolas un 6 speciālās skolas. 2023. gadā bija 99 dienas skolas, 3 sākumskolas, 43 pamatskolas, 47 vidusskolas un 6 speciālās skolas. 2024. gadā bija 87 dienas skolas, 2 sākumskolas, 35 pamatskolas, 44 vidusskolas un 6 speciālās skolas. Šobrīd Latvijā nedarbojas neviena vakara maiņu skola. Trīs rakstu sērijā apkoposim notikušās izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā izglītības jomā Latgalē.
Rēzeknes valstspilsēta
2021. gadā Rēzeknē bija 11 vispārizglītojošās skolas, 1 sākumskola, 1 pamatskola, 8 vidusskolas un 1 speciālā skola. 2024. gadā -- 10 vispārizglītojošās skolas, 1 sākumskola, 3 pamatskolas, 5 vidusskolas un 1 speciālā skola. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Linda Gevaļa pastāstīja, ka pašvaldība regulāri veic vispārējo izglītības iestāžu kvalitātes un kapacitātes izvērtēšanu un monitoringu, kā arī nepieciešamības gadījumā īsteno reorganizācijas vai likvidācijas procedūras.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja vietniece Linda Gevaļa: „Laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam notika regulāri un daudzveidīgi reorganizācijas procesi izglītības iestādēs – izglītības iestāžu nosaukumu maiņa, iekšējā reorganizācija (izglītības ieguves pakāpes maiņa), pievienošana citai izglītības iestādei, likvidācija. Reorganizācijas procesi un to apstiprinātie dokumenti – lēmumi:
• 2021. gads -- Rēzeknes 6. vidusskola reorganizēta par Rēzeknes
6. pamatskolu;
• 2022. gads – Rēzeknes 3. vidusskola reorganizēta par Rēzeknes 3. pamatskolu; Rēzeknes 5. vidusskola reorganizēta par Rēzeknes 5. pamatskolu;
• 2023. gads -- Rēzeknes Mākslas un dizaina un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola reorganizēta par Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolu;
• 2024. gads – likvidēta Rēzeknes 4. vidusskola;
• 2025. gads – nodibināta interešu izglītības iestāde “Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs”, kā arī 2025. gadā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldei tika pievienota Sporta pārvalde”.
Rēzeknes novads
Rēzeknes novadā 2021. gadā bija 17 skolas ar 2157 izglītojamajiem. 2022. gadā skolu skaits palika nemainīgs, bet skolēnu skaits saruka līdz 2153. 2023. gadā 16 skolas un 1995 izglītojamie. 2024. gadā 14 skolas un 2059 izglītojamie, 2025. gadā jau 13 skolas un tikai 2072 izglītojamie.
Rēzeknes novadā šobrīd darbojas 12 vispārizglītojošās skolas, 6 pamatskolas, 5 vidusskolas, 1 speciālā pamatskola, vienai skolai ir struktūrvienība -- Nautrēnu vidusskolas struktūrvienība Bērzgales pamatskola, 3 Latgales Mūzikas un mākslas vidusskolas filiāles: Sakstagala J. Klīdzēja pamatskolā, Gaigalavas pamatskolā un Kaunatas vidusskolā.
Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Skaidrīte Strode pavēstīja: „2021. gadā Audriņu pamatskola reorganizēta par Audriņu pirmsskolas izglītības iestādi. Jaunstrūžānu pamatskola slēgta un izveidota Dricānu vidusskolas struktūrvienība Jaunstrūžānu sākumskola. 2022. gadā neviena iestāde netika slēgta vai reorganizēta. 2023. gadā Dekšāru pamatskola slēgta un izveidota Viļānu vidusskolas struktūrvienība Dekšāru pamatskola, kā arī slēgta Maltas vidusskolas struktūrvienība Liepu pamatskola. 2024. gadā slēgta Dricānu vidusskolas struktūrvienība Jaunstrūžānu sākumskola un slēgta Viļānu vidusskolas struktūrvienība Dekšāru pamatskola. 2025. gadā slēgta Rēznas pamatskola.”
Krāslavas novads
Krāslavas novads pēdējo gadu laika piedzīvojis izmaiņas, jo vienā novadā apvienotas Dagdas un Krāslavas teritorijas. Novadu apvienošana vienā ieviesusi korektīvas arī skolu tīklā. Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne informēja, ka pēdējo piecu gadu laikā Krāslavas novadā slēgtas šādas skolas: Indras pamatskola, Priežmalas pamatskola, Andrupenes pamatskola. Krāslavas Gr. Plāteru v.n. Poļu pamatskola, Robežnieku pamatskola. Robežniekos izveidota Krāslavas Varavīksnes vidusskolas Izglītības programmu realizācijas vieta. Reorganizācijas gaitā Krāslavas pamatskola pievienota Krāslavas ģimnāzijai.
Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne pastāstīja: „Pagaidām, vismaz līdz 2028. gada 1. septembrim, atlikušās 5 skolas paliek. Krāslavas Varavīksnes vidusskolai plānota izglītības pakāpes maiņa. Ar 2028. gada 1. septembri skola turpinās darbību kā Krāslavas Varavīksnes pamatskola.”
Ludzas novads
2025. gada 1. septembrī Ludzas novada skolās mācības uzsāka 1 757 skolēni. Šie dati attiecas uz astoņām novada skolām — gan vidusskolām, gan pamatskolām. Ludzas pilsētas vidusskola – 495 skolēni, Ludzas 2. vidusskola – 412 skolēni, Ludzas mūzikas pamatskola – 162 skolēni, Kārsavas vidusskola – 248 skolēni, Zilupes vidusskola – 186 skolēni, Pildas pamatskola – 75 skolēni, Mērdzenes pamatskola – 128 skolēni, Ciblas pamatskola – tikai 51 skolēns.
Par reorganizētām un slēgtām skolām Ludzas novadā pastāstīja Ludzas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Stolere: „Salnavas pamatskola un Pušmucovas pamatskola tika slēgta 2022. gadā, Mežvidu pamatskola slēgta 2023. gadā. Ciblas vidusskola reorganizēta par Ciblas pamatskolu 2024. gadā. Ludzas pilsētas pašvaldības domē šī gada 29. oktobrī pieņemts lēmums par Ludzas pilsētas vidusskolas un Ludzas 2. vidusskolas reorganizāciju, izveidojot Ludzas vidusskolu. Ludzas vidusskola tiks izveidota ar 2026. gada 1. augustu.”
Viedoklis
Dace, trīs skolēnu māmiņa: „Mazās skolas ir mūsu izglītības sistēmas pamats, kur bērni jūtas droši, piederīgi un saņem vairāk uzmanības. Slēdzot šīs skolas, tiek iedragāts ne tikai izglītības līmenis, bet arī bērnu emocionālā labsajūta. Nav normāli palielināt klašu skaitu pilsētās, tajā pašā laikā iznīcinot mazos kolektīvus laukos. Bērnam ir daudz grūtāk adaptēties jaunā, pārpildītā vidē, kur viņš kļūst “viens no daudziem”, nevis personība, kuru pazīst un pamana. Par mācībām pat negribas runāt, mēs visi taču zinām, ka lielākajās skolās skolotāji biežāk pievēršas tiem bērniem, kuri jau
visu saprot. Bet tie, kuriem palīdzība visvairāk nepieciešama, paliek novārtā un tiek “aizmirsti”. Mazajās skolās bērni netiek pazaudēti. Tāpēc uzskatu, ka mazo lauku skolu slēgšana ir solis atpakaļ, kas neatbalsta ne bērnu vajadzības, ne mūsu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Jau tagad redzam, kāda ir izglītība pilsētas skolās, ja no tām vecāki savus bērnus pārceļ uz lauku mazajām skolām.”
Izglītības ministre sola, ka ar katru pašvaldību tiks pārrunāts skolēnu skaita neizbēgamā samazinājuma grafiks un tā ietekme uz skolu skaitu un izvietojumu atkarībā no ceļu tīkla un citiem apstākļiem, kas nosaka bērnu nokļūšanu skolās. Praktiski tas nozīmēs aizvien zemākas prasības skolēnu skaitam, lai valsts skolu finansētu. To, vai šie vārdi būs patiesi, redzēsim nākotnē, tomēr straujā negatīvā līkne demogrāfijas tabulās liek domāt, ka lauku skolu slēgšana ir neizbēgama.
*Apkopojumu par Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu, Preiļu novadu, Balvu novadu un Līvānu novadu, ka arī Izglītības ministrijas skatījumu lasiet laikraksta „Latgales Laiks” janvāra numurā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Slēdzam skolas -- taupām naudu!" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri