Nav jūs cīši daudz, bet ari latgaliskajuos lītuos pasaruoda jauni cylvāki. Piecpandemejis laikā īsazibsnēja Amanda Anusāne. Jei prūt daudzi kū, daudzi ari dora. Pamateigi i veiksmeigi. Ruodīs, ka latgaliskajā jei iz palikšonu.
Tova dzymtuo sāta vydyn Preiļu i Viļānu. Ar kū sovpateigs tys Stabuļnīku latgaliskums?
Pošai nikod nav licīs, ka myusu latgaliskais ir sovpateigs, tok folklorys pietnīks Sandis Laime soka, ka mes asam kai kūrzemnīki, kurī raun nūst golūtnis. Rokstūt tū tai navar pamaneit, jo raugu raksteit piec 2007. godā pījimtajim nūsacejumim, tok sarunuos cyti tū pamona. Vysu pyrma Edeite Laime jiusmuoja par Preiļu pusis latgalīšu volūdu, kod es jai praseju: „Iess lūceņ salāts?” Byutu interesanti, ka kaids vaira papieteitu Stabuļnīku latgaliskumu.
Vuords drūseiba ir gona plošs. Voi latgaliskums tī ir īškā?
Vīnnūzeimeigi! Maņ drūseiba ir demokrateja. I demokrateja nav par tū, lai mes vysi asam vīnaidi, bet – vīnuoti dažaideibā. Es asu eistyna Latvejis patriote, ari muna saime taida ir. Tok mes asam ari eistyni latgalīši. Tys vyspuor nikai natraucej i nalīdz mums byut pīdereigim Latvejai. Taišni ūtraiži – Latveja suocās myusu kotra pogolmā i beidzās Eiropā. Muna Latveja ir īsasuokuse Latgolā. I tys ir breineigi. Latgola ir sovpateigs regions Latvejā – ar sovu kulturu i volūdu. I es tai pīderu. Kas cyts turēs stypru Latvejis austrumu pīrūbežu, ka na poši latgalīši?
Ir naskortuo doba, ir rezervati i botaniskī duorzi. Voi itū saleidzynuojumu var attīcynuot ari iz latgaliskumu?
Cīši interesants vaicuojums. Naskortū taipat kai dobā, tai ari latgaliskumā vaira nav tik vīgli atrast. Ka runojam par rezervatim, tod tys ir kas taids, kas aizsorguots ar lykumu. Latgalīšu volūda i kulturtelpa iz papeira ir aizsorguota, tok praksē ar tū īt daudzi gryušuok. Cylvāki na vydod ar cīnu izatur kai pret dobu, tai pret latgaliskū. Tok botaniskais duorzs ir kas taids, kas teik uzturāts, pieteits, kolekcionāts pošu cylvāku rūkom. Leidzeigi kai latgaliskais niu.
Tu esi portala lakuga.lv vadeituoja. Kaidu prīcu, kaidus saryugtynuojumus tys atnas?
Es ar lelu prīcu dzeivoju i doru latgaliski. Itys omots pats da maņa atguoja. Pi tuo vaineiga Edeite Laime, kura manī saskateja potencialu. Prūtams, ka asu prīceiga, ja ar latgaliskū varu peļneit naudu, ka tai varu saglobuot, atteisteit i popularizēt latgalīšu volūdu i kulturu. Ar kolegem daudzi doram, lai viesteitu par latgaliskū pasauļam, tok dažreiz motivaceja pagaist skaiteituoju atgrīzeniskajā saitē, projektu konkursūs voi cytūs skaitliskajūs parametrūs. Nav tai, ka kulturu latgaliski vajag kai maizi. Tai ari nikod nabyus. Vys jau grybīs vaira skaiteituoju, vaira rokstu, vaira naudys, vaira žurnalistu, vaira vēļ nazkuo, bet juosaprīcoj par tū, kas ir. Portals ir audzs i atsateistejs – tys ir radzams. Par tū ari prīca.
Tu redzi gon jaunistis, gon vacū cylvāku latgaliskumu. Kas kūpeigs, kas atškireigs?
Atškireigs ir tys, ka vacuokim cylvākim sarunys latgaliski ir pošsaprūtamuokys nakai jaunīšim. Maņ, īīmūt veikalā, ir juopīdūmoj pi tuo, lai es suoktu runuot latgaliski. Vacuoki cylvāki tū dora automatiski. Na jau aiz tuo, ka jī namuok runuot latvīšu volūdā, bet aiz tuo, ka jī vaira daroduši runuot latgaliski, i jim latvyski ir latgaliski. A mes vaira asam daroduši runuot latvīšu literarajā volūdā i nūvalkam tukluokys streipis storp latvyski i latgaliski. Taipat jaunīšu latgalīšu volūda vaira nav tik šmuka i esista, bet vaira puorveiduota nu latvīšu literaruos volūdys. Vēļ mani bīdej tys, ka arvīņ mozuok jaunu cylvāku saimēs ar bārnim izavielej runuot latgaliski.
Tu vuiciejīs Stabulnīkūs, piečuok Preiļūs. Beja školuos latgaliskums?
Preiļūs beja gaužam moz latgaliskuo. Es ar pamatškolys draudzinem runuoju latgaliski. Mes vysys aizguojom vuiceitīs iz Jāņa Eglīša Preiļu Vaļsts gimnazeju. Kursā vuicejuos gon piļsietnīki, gon školāni nu cytim pogostim. Tikai mes sovā storpā runuojom latgaliski. Zynu, ka jaunīši nu cytim pogostim ari saimēs runuoja latgaliski, tok vīns ar ūtru – nā. Preiļu jaunīšim nu suokuma tys lykuos čudnai, ka mes runojam latgaliski, tok vāluok jau vysi pīroda. Stuņdēs i ar cytim kursabīdrim es narunuoju latgaliski. Tok pamatškolā gon beja daudzi latgaliskuo. Gon školānu vydā, gon školuotuoju. Es ar latvīšu volūdys i literaturys školuotuoju Valentīnu Mičuli bīži braukalieju iz taidim skotivis runys konkursim kai „Teci, teci valodiņa”, „Vuolyudzāni”. Tī vysu laiku uzastuoju latgaliski – čiulim tys cīši patyka. Maņ beja ari lobi panuokumi.
Esmu dzierdiejs taidu jiedzīni – muoksleigais latgaliskums. Ir taidam pamats?
Es naesu dzierdiejuse taidu teicīni. Latgaliskais voi nu ir, voi nu juo nav. Ka kaids narunoj latgaliski, bet nazkū rauga dareit latgaliski, tys nav aiz tuo, ka jis tū dora muoksleigi, tys ir aiz tuo, ka jam vys tik ir kaida sasaiste ar tū. Pa munam.
Ir cylvāki, kuri pīdzymuši i izauguši laukūs. Tys īspaidoj vysu jūs dzeivi?
Kai tymā parunā soka – cylvāks var izbraukt nu laukim, bet lauki nu cylvāka nā. Es iz itū verūs pozitivi, na nagativi. Aiz tuo, ka laukūs cylvāki īsavuica byut pacīteiguoki, patstuoveiguoki, izpaleidzeiguoki i pījamūšuoki. Tī vajadzeiguos īstuodis nav aiz styura, tī juobyut draugūs ar vysim, kas ir apleicīnē, tī juopaleidz sābram, tī pošam daudzi kas juoīsavuica. Ituos prasmis i eipašeibys dzeivē daudzi kur nūdar.
Latgolys laukūs palīk arviņ mozuok cylvāku. Lauki nu dzeivis vidis palīk par industrialuos lauksaimisteibys vītu. Cyti bādojās, cyti soka, ka tai ir vysur Eiropā. Kai Tu tū redzi?
Labi, ka laukūs vyspuor kaids palīk. Es niu dzeivoju piļsātā, bet sepineju apjimt veiru i puorsavuokt iz laukim. Tī nabyus vīgla i lāta dzeivuošona, kai cytim ruodīs, bet es vaira pīderu laukim, na piļsātai. Ja ari zemis puorjam lauksaimnīki, tukšu sātu taipat ir pa pylnam. Nav vysim juobyut lelim saiminīkim, myusu dīnuos var daudzi kū cytu dareit laukūs – koč byut par aitišniku voi cept tortys. Golvonais, lai tyvumā palīk kaids veikals, škola, bārnuduorzs, lai palīk koč kaida infrastruktura.
Kuri ir tī latgalīšu volūdys vuordi, kuri Tev dyžan pateik, kurus Tu cieški lītoj?
Nav taidu eipašu vuordu. Latgalīšu volūda poša par sevi ir šmuka i pateikama.
Cylvāku dūmuošonā daudz volda inerce i trafareti? Kai byut breivam sovuos dūmuos?
Ka kaids itū atkluos, lai pasadola ari ar mani! Es nazynu, nav taida recepta gon jau. Mes kai nāceja jau taidi drupeit traumāti asam, plusā vysam īt socialūs medeju vide. Golvonais tū breiveibu dūmuos īlikt mozam cylvākbārnam, tod iz prīšku dzeivē ar tū īs vīgļuok.
Tu vuiciejīs i dzeivuoji Reigā. Lelpiļsātys parosti pījem vysaidys kulturys, dažaidys volūdys. Kai tys ir – byut latgalīšam Reigā?
Maņ gryuši Reigu nūsaukt par lelpiļsātu, eipaši, kod iz kotra styura ir pa latgalīšam. Mums pošim šaļtim ruodīs, ka myus kaids napījims. Tam ir ari pamats – vacuoku, vacvacuoku pīredze agruok. Tok niu daudzi kas ir pasamainejs. Es nivīnu reizi nasasaskuoru ar kaidu apkaunojūšu situaceju voi napījimšonu.
Kaids beja Tovs leluokais gandarejums par padareitū latgalīšu kulturys lauceņā?
Izstuode „Baba, kurū škārsteikla bārni vaira napīdzeivuos”. Tei ir veļteita munai babai, par tū ar muokslineicu Liānu Merņaku sajēmem ari Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2024”. Boņuks babai – kas var byut šmukuoks I breineiguoks par tū?
Latgalīšim ir sova mentalitate. Kas tymā Tevi sajiusmynoj, kas kaitynoj?
Koč kaidā ziņā varu pīkrist, bet vys jau juoviertej ari kotrs cylvāks individuali. Mes asam gostmīleigi, mes par daudzi ryupejamīs i dūmojam par cytim – tei ir laime i pūsts reizē. Taipat mums ir cyts temperments. Nav tai, ka mani tys kaitynoj, tok reizem traucej gon.
Cylvāks lelā mārā ir kai akumuļators. Kod daudz ir dareits, kur tu uzluodej tū energeju?
Vysvaira dobā, kusteibā i cylvākūs. Mums apleik ir tik daudzi lītu i cylvāku, kas var īdvesmuot! Prūtams, reizem ari kaidā gordā kimyusā – lobs iedīns ari var uzluodēt!
Voi Tev ir kaids pasacīņs, kuru Tu skaiti par taidu kai sovys dzeivis saukli?
Ka ar reizi navaru atbiļdēt iz itū vaicuojumu, tod laikam jau nav taida saukļa.
Foto nu Amandys Anusānis personeiguo arhiva
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Tradicejuos i inovacejuos" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri