„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā,
„Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2026. gada 5. februāris
Ceturtdiena
Agate, Selga, Silga, Sinilga
-17.1 °C
skaidrs laiks

Latgaļu sēta aicina ciemos

Pēdējos gados Daugavpilī arvien lielāka uzmanība tiek veltīta latgaļu vēsturei. Šeit liela loma ir Tradīciju mājai, kas darbojas Vienības nama paspārnē. Pirms nedēļas latgaļu sētas vēsture kļuva vēl pieejamāka pilsētas iedzīvotājiem un viesiem — Tradīciju mājā tika atklāta Amatniecības un dzīvesziņas ekspozīcija.

Latgaļu sēta nav tikai etnogrāfisks objekts — tā ir vieta, kur mūsu reģiona pagātne turpina dzīvot ikdienas detaļās, skaņās un lauku sadzīves smaržās. Šeit rūpīgi saglabātas tradīcijas, kas gadsimtu gaitā veidojušas Latgales novada savdabību.

Ekspozīcija ataino Latgalei raksturīgu lauku saimniecību: koka dzīvojamo māju, saimniecības ēkas, klētis un pirti. Iekārtojums stāsta par zemnieku ģimenes dzīvi — no rokas darbarīkiem un stellēm līdz priekšmetiem, kas saistīti ar zemkopību un mājsaimniecību.

Latgaļu sētai ir arī izglītojoša misija. Tā palīdz jaunajai paaudzei labāk izprast savas saknes, bet viesiem — ieraudzīt mūsu skaisto novadu ne tikai kā ģeogrāfisku teritoriju, bet arī kā īpašu kultūras pasauli.

“Ideja par šādas ekspozīcijas izveidi radās Latgales plānošanas reģionā, kad tā speciālisti domāja, kādu vēl interesantu projektu, kas saistīts ar Latgales kultūras mantojumu, varētu īstenot. Latgales plānošanas reģions aicināja pievienoties Vienības namu, zinot, ka mums ir Tradīciju māja, kuras misija ir Latgales kultūras mantojuma saglabāšana, kā arī zināšanu nodošana nākamajām paaudzēm. Tā kā iepriekš mums nebija šādas pastāvīgas ekspozīcijas, bet tikai mainīgās izstādes, tika nolemts, ka šādam projektam ir jābūt. Tas būs nozīmīgs ieguldījums Vienības namā, turklāt tā ir unikāla ekspozīcija visai pilsētai un Latgalei,” žurnālistiem pastāstīja Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne.

Amatniecības un dzīvesziņas ekspozīcija ir veltīta latgaļu sētas pasaulei – vietai, kur cauri gadalaikiem ritēja cilvēka ikdiena, darbs un ģimenes dzīve. Tā piedāvā mūsdienīgu skatījumu uz senajām amatu prasmēm, ļaujot tās izzināt caur vizuāliem tēliem, skaņu, darbošanos un interaktīviem stāstiem.

Ekspozīcijas centrā ir interaktīva instalācija, kas ļauj apmeklētājam pašam izvēlēties, kuriem stāstiem sekot – par darbiem sētā, gadskārtu ritmu vai amatniecības prasmēm, kas no paaudzes paaudzē veidojušas latgaļu dzīvesziņu.

“Ļoti svarīgi, ka šī informācija šeit ir tik autentiskā veidā. Protams, ekspozīcijā ir arī daudz digitālu risinājumu, kas būs interesanti jauniešiem, jo viņi jau ir pieraduši ātri, TikTok formātā, iepazīt ko jaunu. Šī ekspozīcija ir svarīga arī tāpēc, ka mūsu senie amati diemžēl pamazām izzūd. Cilvēku, kuri vēl prot kaut ko izgatavot savām rokām, paliek arvien mazāk. Labi, ka šī projekta veidotāji vēl paspēja iegūt šo informāciju, to apkopot un piedāvāt iepazīšanai mūsu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Tāpēc esam ļoti pateicīgi projekta autoriem un lepojamies, ka Daugavpilī tapis jauns objekts mūsu vēstures iepazīšanai. Tas ir ļoti nozīmīgs arī skolām un bērnudārziem, jo tā būs lieliska iespēja jaunajiem daugavpiliešiem iepazīt, kā mūsu senči dzīvoja šeit pirms vairākiem gadsimtiem,” jaunās ekspozīcijas atklāšanu komentēja Daugavpils pilsētas domes Izglītības, kultūras un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Līvija Jankovska.

Jaunā ekspozīcija ir nozīmīgs ieguldījums reģiona kultūras mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā. Tā būs interesanta gan Daugavpils iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, kuri vēlas dziļāk iepazīt Latgales vēsturi un tradīcijas. Ekspozīcija izveidota projekta “Digitālais tūrisms amatniecībā” ietvaros, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekts tiek īstenots Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros.

“Mēs šo projektu izstrādājām sadarbībā ar Lietuvas partneriem no Anīkšķiem un Panevēžas rajona un iesniedzām toreizējai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Projekts tika atbalstīts. No Latgales šajā projektā piedalās divas pašvaldības — Daugavpils un Krāslava. Šī ir brīnišķīga diena, kad redzam visu rezultātu, ko īstenojuši mūsdienīgi dizaineri, iekļaujot arī digitālos elementus, kas patīk mūsu bērniem un mazbērniem. Ir lieliski, ka Daugavpilī un Latgalē ir vēl viens šāds īpašs stūrītis,” savās emocijās dalījās Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Amatniecības un dzīvesziņas ekspozīcija Tradīciju mājā apskatāma no otrdienas līdz piektdienai no pl. 11.00 līdz 18.00, sestdienās — no pl. 10.00 līdz 15.00.

 

Komentāri

27.01.2026 01:20
Adel to horoskopu sastaditajiem
Velos atgadinat horoskopu sastadirajiem.Cilveki lasa zinas ne jau tapec ka meklee attiecibas bet tapec ka velas ixteikt viedoklus par rakstiem..un tadas ir katra lasitaja tiesibas...un ja ir portali kuri nepartraukti nirgajas par komentetajiem tad ari komentetajiem ir tadas pasas tiesibas panigaties par to sastaditajiem..un to portaluem..es portalos nekadas attiecibas.nemekleju.. jo man tas jau ir..es.tajas neiesaistos jo tam nav nakotnes.esmu lauksaimniece un komentesana man ir tikai atputa..gaidu pavasari un darba celienu..un tiem kuriem nepatik mani komenrari tak nevienam tie netiek uzspuesti.katrs lasa un komentee to kas vinam ..kad kur un kas atiik.ta luk.un nevienam par to nav nekadas dalas.
26.01.2026 18:27
Adel
Kapec nav vairs sadalas "dveselei..".???? Vai tad latgale nav maaras zeme un dievam muguru pagriezusi..Latgales laikam nav jacensas lidzinaties citiem portaluem..ne daugavpils zinam. Dublejot to.ne pliekanajiem propagandas un politikas piesatinatajiem ruporiem..sie ir portali bez dveseles sekli un visi vienveidigi un degradejosi...latgales laikam ieteiktu rakstit par daxadiem novadiem..but orginaliem nel8dzinoties citiem. Vairak publ8cet gariga rakstura litetaturu..garidznieku pardonas un padomus kaa so Speeka maizi dziivei..sai drumajaa vardarbibas un melu puesatinatajaa laikmetaa.
26.01.2026 17:03
AdelAdelk
Latgale nav tikai daugavpils.mana teva lmaaja bija balvu novadaa..sava bernibaa biju ciemos paaris reizes.jo liktens lemma ka mana berniba aixriteja zemgalee..bet bernibas atminas un iespaidi par latgales setu un latgaliisiem omi un opi palika loti spilgti atminaa.man boja kadi 7 gadi.mate atveda mani ciemos un pati aizbrauca agri no riita atstajot mani pie omes.nevareju puedot tadu nidevibu un raudaju..paslepos pat janogu kruumaa un sedejiu visu dienu majinieki bija satraukusies..bet kad izlidu omite raudaja un sacija baarns taa nekad vairs nedari..katra lidmasinai kas lidoja pari maaju ar roku Mammu es esmu te.bet ta aizlidoja...saaku pierast..gruuti bija saprast latgalu valodu..mana ome un opis jau bija pensionari bet loti stradigi cilveki..bija kutii lopini. Bisu dravas aabeldarzs un darzs.maaja bija vienkarsa gulbuve .virtuvee bija plauktini ar mezginu sedzinam..tv nebija bet bija radio uz baterijam..majas nebija elektribas bet petrolijas lampa uz galda un biibele . veco laiku gultas ar koka izgrebtiem galiem un austam segam..virtuvee bija maizes krasns kur cepa rudzu maizi yz klavu lapam.micoja abraa miklu donaju cik omei tomer daudz speeka.taa smarzoja maaja. Visa pamale ..man atkava veidot peedejo miklu sakasniti kukuliti kur vidu ielikts spekitis..cik garsiga bija maize.vel tagad iztelee paliek tas smarza un garsa..darzaa gatavojas saldas zemenes..tikko vaajks medus..veikalus ome apmekleja reti jo partika no lauku seetas labumiem..reiz gajam uz veikalu pari maalainam laukam un ome saciha ka tur talymaa ir krievijas robeza..ai domaju nez kaada izskatas krieviija..vakaros ome lasija biibeli.un iemacija man skaistu dziesmu ko abas dziedajam..es jau gribu gulet iet..tevs seeds manas acis ciet..ticiba onme bija ka otra elpa.kas palidzeja dzivot un izturet dziives smagmi..mani vecisi bija talredzigi ko uz istabas augsas jau gadiem staveja divi zaarki..biju ta nobijusies un nesapratu ka dzivi cilveki taa car rikoties..man bija bailes un naktis skira ka maajas spokojas zaarki..tik loti atskiras latgales tradicijas no zemgalies..tikai tagad to atceroties es saprotu ka latgaluesi ir loti siiksti stipri sirsnigi un viesmiligi laudis..kad vecisi nomira biju beres un tos uz kapsetu veda ar zirgu...un tad es sapratu ka kautkas no sim majam pazudis uz visiem laikiem...tajaa kadu laiku dzivoja tevs..ari vins jau dus dzimtajaa smiltajaa..maja ir palikusi tuksaa kaa muzejs.jo bteva masas berni izvelerjas vidzemi kuri mantoja so maaju..bet pardot ari nepardeva...laikam nespej skirties no savas dzimtas majas.kuras nav tikai eka ..bet tavas saknes..
26.01.2026 16:12
Adel
Jauki ka top tads etnografisks muzejs latgalu lauku Seeta.. latgales kulturas mantojuma saglabasana..dzivesszina tradicijas..kur iegriezties katram kuram interesee veesture l.tomer seit apstajas laiks.jo tas ir etnografisks objekts...latgale paliek arvien tuksaaka arvien vaurak redzamas pussabrukusas latgalu seetas cilveki tas pamet.ekonomisku asverumu deel..tas ir tragiski.japanak ir tas ka. Cilveki heaizbrauktu un dzivotu savas dzimtas maajaas..latgalu lauku setam jabut dzivam kur ari sodien cilveki velas nodzivot savu muzu mo pasudzes pasudzee kur skan gan smiekl iritrit darbs tradicijas kas apnem setu ar krasam smarzam un dzivam sajutam.jo katraa kauku setaa maajo sencu gars. Darba tikums.iedziive seni darba instruments un mebeles dekori zirgu pajugi......to latgalusi nedrikst zaudet.kas raksturigs tikai jums..latgale nav myzejs latgale ir cilveki kas tajaa dziivo..un kamer bus cilveki un lauku seetas tikmer bus latgale..vieta kur atgrieztues berniem mazberniem...gribu novelet lai akas vinda nesupojas vientulaa veejaa.lai irr kur dzivibas malku pasmel katram kyrs ienak seetaa lai majas tukso logu acis neraud...tas gaida tevi maajaas. Un klusi saka.nac maajas..savaa lauku seetaa.

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.