Radio Alise Plus ir uzsācis jaunu sabiedrības informēšanas projektu “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”, kura mērķis ir saprotami, faktos balstīti un praktiski skaidrot klimata pārmaiņu, enerģētikas un ilgtspējīgas dzīves jautājumus. Projekts īpaši vērsts uz Latgales reģionu, kur iedzīvotāju iesaiste valsts un pašvaldību atbalsta programmās līdz šim bijusi salīdzinoši zema. Pirmajā raidījumā uz sarunu tika aicināts Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Sarunu vadīja Radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča.
— Klimata pārmaiņas arvien biežāk jūtamas ikdienā. Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju Latvijā?
— Šobrīd vairs nav šaubu, ka klimats mainās. Mēs redzam ne tikai temperatūras svārstības, bet arī arvien ekstremālākus laika apstākļus – spēcīgas vētras, plūdus, ilgstošus sausuma periodus. Tas rada reālus zaudējumus gan lauksaimniekiem, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tikai 2025. gadā vien lauksaimniecības nozarē zaudējumi klimata ietekmes dēļ sasniedza ap 70 miljoniem eiro. Tas parāda, ka valstij jāstrādā pie klimata noturības un jāpalīdz cilvēkiem pielāgoties, lai mazinātu riskus un nodrošinātu drošību.
— Kāpēc tieši tagad klimata un enerģētikas jautājumiem tiek pievērsta tik liela uzmanība?
— Sākot darbu, kļuva skaidrs, ka sabiedrībā ir daudz mītu un dezinformācijas. Daudzi nezina, kādas iespējas pastāv, un tas rada skepsi. Ilgu laiku par šiem jautājumiem runājām pārāk maz. Šobrīd redzam, ka cilvēki bieži baidās nevis no pārmaiņām, bet no nezināmā. Tāpēc nepieciešama skaidra komunikācija un reāli piemēri, kas parāda, ka klimatam draudzīgi risinājumi vienlaikus uzlabo arī cilvēku ikdienu un samazina izmaksas. Šobrīd ir īstais brīdis skaidrot, kā katrs var rīkoties, nevis tikai runāt par problēmām. Mērķis nav izbēgt no klimata pārmaiņām, bet mazināt to ietekmi un sagatavoties nākotnei. Ja mēs kā sabiedrība ignorēsim notiekošo, maksāsim vairāk — gan tiešā, gan netiešā veidā.
— Kā Latvija sadarbojas ar Eiropas Savienību klimata politikas veidošanā?
— Mēs nevis izpildām “Eiropas prasības”, bet piedalāmies kopīgā politikas veidošanā. Labs piemērs ir panāktais risinājums par biomasas izmantošanu. Izskanēja bažas par malkas un šķeldas izmantošu mājsaimniecību apkurē nākotnē — tomēr Latvija argumentēti pierādīja un aizstāvēja savas vērtības, ka pēc 2030. gada malka un šķelda joprojām būs nepieciešama apkurei. Eiropa mūs sadzirdēja, un tas apliecina, ka varam aizstāvēt savas intereses, ja strādājam argumentēti un mērķtiecīgi.
Kādi ir galvenie uzdevumi, kas Latvijai jāīsteno tuvākajos gados?
— Viens no būtiskākajiem ir samazināt apglabājamo atkritumu apjomu. Tas nav tikai Eiropas prasību dēļ — tas ir jautājums par to, kādu vidi atstāsim nākamajām paaudzēm. Mērķiem jābūt mūsu pašu, nevis tikai ārēju norādījumu vadītiem. Tas pats attiecas uz energoefektivitāti, atjaunojamo resursu izmantošanu un mobilitāti.
— Kāda ir valsts atbalsta programmu situācija Latvijā, īpaši Latgalē?
— Kopumā atbalsta programmas strādā labi. Vispopulārākā ir saules paneļu programma privātmājām. Latvijā tos uzstādījuši ap 15 tūkstošiem mājsaimniecību — kopējā jauda pielīdzināma vienai Ķeguma HES stacijai. Pieprasīta ir arī akumulatoru iegādes programma un atbalsts elektroauto, kur katrs trešais pieteikums ir no daudzbērnu ģimenēm. Šie piemēri parāda, ka cilvēki, kuri izmanto atbalstu, ir apmierināti un redz reālu ieguvumu.
— Bieži kā šķērslis tiek minēta birokrātija. Vai atbalsta programmas patiešām ir sarežģītas?
— Mēs apzināti esam strādājuši, lai procesi būtu pēc iespējas vienkāršāki. Protams, dokumenti ir nepieciešami, taču praksē iedzīvotājiem bieži palīdz gan pakalpojumu sniedzēji, gan konsultanti. Birokrātijai nevajadzētu būt par iemeslu atteikties no iespējām.
— Kādi piemēri vislabāk iedrošina cilvēkus rīkoties?
— Reāli piemēri. Latgalē ir daudz cilvēku, kuri nosiltinājuši mājas, uzstādījuši saules paneļus vai iegādājušies elektroauto. Viņi redz, ka rēķini samazinās un ikdiena kļūst stabilāka. Tieši kaimiņa pieredze pārliecina vairāk nekā jebkura kampaņa.
— Kādas atbalsta programmas būs pieejamas 2026. gadā?
— Turpināsim saules paneļu un akumulatoru programmu, kā arī atbalstu elektroauto. Strādājam pie jaunas programmas daudzdzīvokļu mājām, lai arī to iedzīvotāji varētu samazināt elektrības un siltuma izmaksas. Plānojam to ieviest 2026. gada pirmajā pusē, dodot iespēju mājām kļūt energoefektīvākām.
— Vai programmas tiek uzlabotas, balstoties uz iedzīvotāju atsauksmēm?
— Jā, regulāri. Piemēram, sākotnēji akumulatorus nevarēja iegādāties atsevišķi, bet pēc iedzīvotāju ierosinājumiem to mainījām. Analizējam datus, veicam aptaujas un pielāgojam nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejamāks. Cilvēku pieredze palīdz saprast, kur nepieciešami uzlabojumi.
— Kāpēc cilvēki joprojām baidās siltināt mājas?
— Šeit ļoti spēcīgi darbojas mīti un dezinformācija. Taču nosiltināta māja samazina siltuma patēriņu par aptuveni 50%, kas nozīmē mazākus rēķinus un mazāku resursu patēriņu valstī. Ir svarīgi pārbaudīt informāciju un neļauties baumām. Siltināšana ir ieguldījums, kas atmaksājas gan finansiāli, gan dzīves kvalitātes ziņā.
— Kā ministrija nodrošina informācijas sasniegšanu reģionos?
— Izmantojam sociālos tīklus, presi un vietējos medijus, taču redzējām, ka Latgalē ar to nepietiek. Tāpēc atvērām reģionālo biroju Rēzeknē, kas ļauj būt tuvāk iedzīvotājiem un pašvaldībām, sniegt skaidrojumus klātienē un saņemt atgriezenisko saiti. Pirmajos mēnešos redzam lielu ieinteresētību un to, ka cilvēkiem ir svarīgas tiešas sarunas. Vienlaikus atklājās, ka Latgalē atbalsta programmas izmanto tikai 3–5% iedzīvotāju, lai gan reģionā dzīvo 15% Latvijas iedzīvotāju, tāpēc informācijas pieejamība ir būtiski jāuzlabo.
— Kāda loma šajā procesā ir jaunajam Radio Alise Plus projektam?
— Šāds projekts ir ļoti nozīmīgs, jo tas runā tieši ar reģiona iedzīvotājiem viņiem saprotamā valodā. Jo vairāk būs šādu sarunu, jo mazāk vietas paliks mītiem un dezinformācijai. Informēts cilvēks pieņem drošākus lēmumus.
— Ko jūs noslēgumā vēlētos pateikt Latgales iedzīvotājiem?
— Būt aktīviem, uzdot jautājumus un kritiski izvērtēt informāciju. Sekot līdzi atbalsta programmām, runāt ar tiem, kuri jau izmantojuši šīs iespējas. Ieguvums ir praktisks – mazāki rēķini, labāka dzīves kvalitāte un drošāka nākotne saviem bērniem.
Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā piedāvās intervijas ar ekspertiem un iedzīvotājiem radio ēterā, sociālajos tīklos un rakstu veidā drukātajos medijos. Projekta mērķis ir veicināt izpratni, mazināt neuzticēšanos un iedrošināt Latgales iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties pārmaiņās, kas skar gan reģiona, gan visas Latvijas nākotni.
Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.
Komentāri