Ziemā, kad ūdenstilpes pārklājas ar ledu, palielinās negadījumu risks, un nereti tas beidzas traģiski. 20. janvārī Ruģeļu ūdenskrātuvē Daugavpilī notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Latgales reģiona pārvaldes (LRP) Daugavpils 1. daļas nodarbības uz ūdens, kur ugunsdzēsēji glābēji pilnveidoja savas prasmes cilvēku glābšanai uz ūdens ziemas periodā, kā arī demonstrēja un stāstīja, kā rīkoties bīstamās situācijās, glābjot gan sevi, gan citus.
Katru ziemu Latvijā notiek nelaimes gadījumi uz ledus. VUGD LRP Daugavpils 1. daļas komandieris Dainis Slavinskis uzsvēra: “2025. gada statistika ir ļoti skarba, ugunsdzēsēji glābēji no ūdens izcēla 15 bojāgājušos, tostarp 6 Latgalē. Izglābti 7 cilvēki. Un tie ir gadījumi, kad cilvēki bija staigājuši pa ledu vai devušies makšķerēt. Šogad, nepilna mēneša laikā, ugunsdzēsēji glābēji no ūdens izcēla jau divus bojāgājušos – vienu Daugavpilī un vienu Alūksnē, kā arī viens cilvēks ir izglābts.
Pat īss brīdis uz trausla ledus var būt dzīvībai bīstams. Nereti nelaimes cēlonis nav tikai slikti laikapstākļi, bet arī pieredzes un zināšanu trūkums par drošu rīcību. Cenšoties palīdzēt, apkārtējie dažkārt apdraud arī paši savu dzīvību.
Saņemot izsaukumu par cilvēku, kas ielūzis ledū, ugunsdzēsēji glābēji, jau dodoties uz notikuma vietu, apspriež rīcības plānu noteiktajā situācijā. Vada komandiera vietnieks Mareks Bogdanovs skaidro: “Sākumā ir jāizvērtē situācija – vai tas ir ezers, upe, ledus vai atklāta ūdenstilpe. Cik tālu cilvēks atrodas no krasta, cik cilvēku ir ūdenī. Tāpēc svarīgi, zvanot uz 112 numuru, īsi, bet kodolīgi aprakstīt situāciju, pateikt ūdenstilpes nosaukumu, piebraucamo ceļu – tas viss palīdzēs ātrāk ierasties notikuma vietā un vēl efektīvāk glābt cilvēku. Uz ūdens un uz ledus glābšanas darbi bieži norisinās, izmantojot Hanzas tipa dēli.”
Dainis Slavinskis stāsta: “Darbību secība ir šāda: mēs izmantojam Hansa tipa dēli, kurš neslīkst. Ar šo dēli glābējs pietuvojas pie ielūzušā, piestumj dēli klāt, uzvelk cietušo uz dēļa un tur viņu. Dēlis ir piesiets pie virves, kuru krastā tur ugunsdzēsēji glābēji. Kad glābjamais ir uz dēļa, to izvelk krastā.”
Pat parasts zvejnieka ekipējums kopā ar kasti sver aptuveni 18 kilogramus, un, ielūztot ledū, apģērbs samirkst un papildu pievienojas arī ūdens svars. Ķermenis momentā reaģē, iestājas šoka stāvoklis – ir auksti, grūti elpot, kustības kļūst smagnējas. Šie faktori padara izkļūšanu no ūdens ļoti sarežģītu, un pat pieredzējušam cilvēkam tas var būt apgrūtinoši un bīstami.
Glābēji uzsver: “Ja redzat, ka cilvēks ir ielūzis ledū, pirmais glābšanas solis ir izsaukt ugunsdzēsējus glābējus, zvanot uz tālruņa numuru 112. Ja jūtat, ka varat palīdzēt, to dariet, neriskējot paši – piemēram, pierāpojot tuvāk un padodot priekšmetu, pie kura slīkstošais var pieķerties –, virvi, koka zaru. Un, kad slīkstošais ir satvēris padoto priekšmetu, var mēģināt viņu izvilkt no ūdens, ja nesanāk, tad svarīgi ir saglabāt drošu attālumu un gaidīt glābēju ierašanos.”
Pašlaik viens no efektīvākajiem veidiem, kā sazināties ar operatīvajiem dienestiem, tai skaitā VUGD, ir lietotne 112 Latvija. Zvanot, izmantojot lietotni, zvana saņemšanas brīdī 112 kontaktu centra dispečeri redz aptuvenu zvanītāja atrašanās vietu. Tas dod iespēju operatīvāk sniegt palīdzību tad, kad iedzīvotājs nevar precīzi izstāstīt, kur atrodas negadījuma vieta. Ja lietotne nav pieejama, jāzvana uz tālruni, precīzi norādot vietu un piebraucamo ceļu pie tās, kā arī nosaucot glābjamo cilvēku skaitu.
Ja esat ielūzuši ledū, glābēji iesaka:
censties saglabāt mieru un turēt galvu virs ūdens, var galvu mazliet atmest atpakaļ;
nekustēties haotiski, bet vienmērīgi kustināt kājas, it kā griezt velosipēda pedāļus;
elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
ja iespējams, skaļāk saukt palīgā;
ja soma vai smags mētelis velk uz leju, mēģināt tos noņemt;
ledus ir plāns vietā, kur ielūzāt, bet stabilāks vietā, kur stāvējāt, pirms iekritāt;
pagriezties ar seju pret vietu, no kurienes atnācāt, izstiept rokas uz ledus un mēģināt uzgulties ar krūtīm, izstumjot sevi uz ledus malas;
uzreiz necelties kājās; labāk ritināties vai rāpot prom no bīstamās vietas pa ceļu, pa kuru atnācāt;
tiekot krastā, nekavējoties doties uz siltu vietu.
Pēc izkļūšanas no ūdens steidzami jānokļūst siltā un sausā vietā, jānovelk slapjās drēbes un jāapsedzas ar segu vai apģērbu. Ja tas ir iespējams, jādzer silts, ne karsts, dzēriens. Pat ja cilvēks jūtas labi, nepieciešama mediķu apskate – pastāv apsaldēšanās un hipotermijas risks.
Papildu nodarbībām uz ledus VUGD darbinieki regulāri dodas uz skolām, lai izglītotu jauniešus par drošību uz ledus. Skolēni tiek informēti, ka ziemā nedrīkst atrasties uz ledus, un tiek mācīts, kā rīkoties nelaimes gadījumā. Šādas nodarbības palīdz jauniešiem apgūt pirmās drošas rīcības prasmes, kas dažkārt var glābt dzīvību.
VUGD aicina arī makšķerniekus un ikvienu, kas uzturas uz ledus, līdzi ņemt glābšanas vestes un citus palīglīdzekļus, piemēram, ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un izvilkt sevi. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps ar peldfunkciju vai glābšanas veste, kas ļauj pēc ielūšanas ledū palikt ūdens virspusē un palielina izdzīvošanas iespējas.
Pat pieredzējušiem cilvēkiem ledus var izrādīties neparedzami trausls, tāpēc VUGD uzsver – drošība uz ledus sākas ar zināšanām, piesardzību un pareizu rīcību. Pat īss brīdis uz ledus var mainīt dzīvi, tāpēc vienmēr jādomā par savu un citu drošību, jānovērtē situācija un jāizmanto pieejamie palīglīdzekļi.
Komentāri