„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā,
„Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2026. gada 4. februāris
Trešdiena
Daila, Dominiks, Veronika
-22.2 °C
apmācies

Kopīgs darbs — izglītības iestādes panākumu atslēga

Skolu padomēm ir ļoti svarīga loma. Apvienojot pedagogu, administrācijas, skolotāju un skolēnu spēkus, iespējams sasniegt ļoti augstus mērķus. Par to tika runāts līdzdalības forumā “Izglītības iestādes padomes loma pašvaldības izglītības ekosistēmas stiprināšanā”, ko rīkoja Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs sadarbībā ar Daugavpils Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldi, kā arī Europe Direct Latgale.

Veiksmīgs izglītības iestādes darbs — kas ietilpst šajā jēdzienā? Tas nav tikai labs direktors un pedagogi, bet visu izglītības procesā iesaistīto pušu saskaņots darbs, tostarp arī skolēni un viņu vecāki, kuri ir ieinteresēti skolas attīstībā. Pozitīvu šādas sadarbības piemēru ir ļoti daudz. Par to piektdien, 23. janvārī, runāja pedagogi, direktori, skolēni un vecāki, kas pulcējās skolu padomju līdzdalības forumā. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā simts cilvēki no 23 dažādām skolām, kuri pārstāvēja izglītības iestāžu padomes no Daugavpils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Līvānu un Balvu novada.

„Man jau divpadsmit gadus ir gods vadīt Vienības pamatskolas skolas padomi, tāpēc esmu redzējis dažādus darba modeļus — kad padome darbojas aktīvāk vai pasīvāk, ar daudzām idejām vai arī periodiski bez tām. Taču visur ir gan kāpumi, gan kritumi. Mēs vēlamies stiprināt skolu padomju darbu, rosināt skolas pārņemt idejas un īstenot tās skolas dzīvē. Protams, gribas mudināt arī vecākus iesaistīties dažādās aktivitātēs, kuras viņi varētu nodot saviem bērniem — skolēniem. Un tas attiecas ne tikai uz zināšanām, ko sniedz skolotāji,” laikrakstam „Latgales Laiks” pavēstīja viens no pasākuma organizatoriem, Dienvidlatgales nevalstisko organizāciju atbalsta centra un Latgales Europe Direct vadītājs Oskars Zuģickis.

Par šo darbu labi zina arī Daugavpils Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes vadītāja Marina Isupova, kura jau daudzus gadus vada šo institūciju. Viņa labi pārzina vietējo skolu padomju darbu un uzskata, ka vienmēr jātiecas uz augšu, tāpēc ir nepieciešami šādi forumi, kuros var dalīties pieredzē un pārņemt citu skolu labo praksi.

„Izglītības iestāžu padomes piedalās visos skolu darbības veidos. Dažās iestādēs skolas padome ir ļoti aktīva — tā ierosina dažādas pārmaiņas, organizē pasākumus, pat risina konfliktus. Savukārt ir padomes, kas darbojas pagalam formāli. Izstrādājot pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju, speciālisti norādīja, ka padomju iesaiste ir nepietiekama — šo procesu varētu organizēt labāk, jo līdzdalība varētu būt aktīvāka un produktīvāka,” sacīja M. Isupova.

Skolu padomju sastāvā parasti ir skolas administrācijas pārstāvji, kā arī skolotāji, vecāki un skolēni. Šāds sastāvs ļauj ņemt vērā dažādu pušu intereses un veicina atklātu dialogu. Izglītības iestāžu padomes apspriež jautājumus, kas saistīti ar mācību procesa organizēšanu, skolas vidi, drošību, kā arī pasākumu plānošanu un skolas resursu izmantošanu. Daugavpilī vairākās skolās tās darbojas gana veiksmīgi. Par to stāstīja daudzi Daugavpils skolu, tostarp arī profesionālās ievirzes izglītības iestādes — Mākslu izglītības kompetences centra "Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola"” -- pārstāvji.

Skolu padomes aktīvi darbojas arī lauku skolās. Forumā savā pieredzē dalījās Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs. Pateicoties visu izglītības procesā iesaistīto cilvēku sadarbībai, skolai izdevies gūt ievērojamus panākumus, tostarp piedalīties dažādos projektos, kas skolēniem dod iespēju apceļot pasauli.

Latvijā skolu padomju darbība ir saistīta arī ar iniciatīvu atbalstīšanu, kas vērstas uz izglītības kvalitātes un skolēnu labbūtības uzlabošanu. Padomes var izvirzīt priekšlikumus, sniegt ieteikumus skolas administrācijai un veicināt kopīgu projektu īstenošanu. Piemēram, Jaunciema pamatskolas padome palīdzēja ne tikai pasargāt iestādi no slēgšanas, bet arī padarīt to par mikrorajona centru.

„Viens liels solis bija skolas saglabāšana un pasargāšana no slēgšanas, pēc tam sekoja ilgstošs darbs, lai piesaistītu investīcijas skolai, veiktu remontdarbus un labiekārtošanu. Arī pašlaik turpinās skolas teritorijas labiekārtošana. Tas ir pastāvīgs process. Tāpat skola kopā ar vecākiem risināja jautājumu par mobilo tālruņu lietošanu, nevis vienkārši administrācija to izlēma un paziņoja. Es saprotu, ka man šis darbs turpināsies tik ilgi, kamēr mans bērns mācīsies skolā,” par savu pieredzi medijiem pastāstīja Jaunciema pamatskolas skolas padomes pārstāvis Toms Mols.

Forumā visi tā dalībnieki — organizatori, skolotāji, direktori, skolēni un vecāki — nonāca pie vienota secinājuma: skolu padomes ir būtisks skolu pašpārvaldes elements Latvijā, kas stiprina sadarbību, līdzdalību un uzticēšanos skolas kopienā, kā arī veicina labvēlīgas izglītības vides veidošanu. To misija ir ļoti nozīmīga, tāpēc ir svarīgi turpināt pilnveidot šo sadarbības formu.

 

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.