Klimata pārmaiņas, resursu izsīkšana un vides piesārņojums arvien biežāk ienāk ikdienas sarunās – gan ģimenēs, gan darba vietās, gan politiķu un pašvaldību dienaskārtībā. Taču nereti cilvēkiem rodas sajūta, ka šīs problēmas ir pārāk lielas un sarežģītas, lai tās ietekmētu viens cilvēks. Vai tiešām pārmaiņas ir iespējamas, sākot ar mazām ikdienas izvēlēm? Radio Alise Plus turpina sabiedrības informēšanas projektu “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”, kura mērķis ir saprotami, faktos balstīti un praktiski skaidrot klimata pārmaiņu, enerģētikas un ilgtspējīgas dzīves jautājumus.
Par to, kāpēc klimata jautājumi sākas katrā mājā, kāda ir katra cilvēka loma un kā Latgales reģions var izmantot savas priekšrocības ilgtspējīga dzīvesveida veidošanā, noskaidroja Radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča sarunā ar klimatu saudzējoša dzīvesveida eksperti Ingu Belousu no biedrības “Zaļā brīvība”.
Inga Belousa ir uzaugusi Latgalē, ieguvusi akadēmisko izglītību Latvijā un ASV, strādājusi zinātniskajā vidē, bet jau vairāk nekā desmit gadus ikdienā darbojas nevalstiskajā sektorā, pievēršoties klimata, pārtikas atkritumu mazināšanas un ilgtspējīgas izglītības jautājumiem. Sarunā viņa uzsver – ilgtspēja nav modes vārds, bet gan domāšanas veids, kas ietekmē gan mūsu maciņu, gan vidi, kurā dzīvos nākamās paaudzes.
Inga, kurā brīdī radās pārliecība, ka tieši klimata un ilgtspējas joma ir jūsu profesionālais ceļš?
Bieži tiek jautāts par kādu konkrētu “klikšķa” momentu, taču patiesībā tas bija ilgstošs process. Strādājot Daugavpils Universitātē Ilgtspējīgas izglītības institūtā, vadot pētījumus un projektus, kā arī strādājot ar studentiem, kļuva skaidrs, ka ilgtspējas jautājumus nav iespējams skatīt tikai vienas nozares ietvaros. Tie ir cieši saistīti ar izglītību, zinātni, ekonomiku, kultūru un cilvēku ikdienas paradumiem.
Tieši akadēmiskā vide un starptautiskā sadarbība palīdzēja saprast, ka tradicionālā “katrs savā nozarē” domāšana vairs nestrādā. Vēlāk darbs nevalstiskajā sektorā deva iespēju šīs zināšanas pārvērst praktiskā rīcībā – strādājot ar sabiedrību, pašvaldībām un izglītības iestādēm.
Ko, strādājot ar cilvēkiem, jūs visbiežāk pamanāt viņu attieksmē pret klimata jautājumiem?
Attieksme ir ļoti dažāda, jo katrs cilvēks balstās uz savu pieredzi un vērtību sistēmu. Kopumā cilvēkiem patīk idejas par pārmaiņām, īpaši tad, ja tās neprasa aktīvu iesaisti. Taču, kad runa ir par paša paradumu maiņu, rodas šaubas un attaisnojumi – nav laika, nav zināšanu, nav motivācijas.
Vienlaikus jāatzīst, ka cilvēkus ļoti ietekmē ekonomiskais aspekts. Ja redzams, ka ilgtspējīga rīcība ļauj ietaupīt, interese pieaug. Tomēr svarīgi ir nepalikt tikai “maciņa brillēs”, bet saprast arī vides un ekoloģisko aspektu, jo klimata pārmaiņu pamatā ir tieši mūsu attiecības ar dabu un resursiem.
Kādi ikdienas paradumi Latvijā visvairāk ietekmē klimatu un vidi?
Vislielākā ietekme ir mūsu ikdienas patēriņa paradumiem, un tos var iedalīt četrās galvenajās jomās. Pirmā ir pārtika – ko pērkam, kā gatavojam un cik daudz izmetam. Otrā -- transports jeb pārvietošanās – kā mēs ikdienā nokļūstam darbā, skolā un citās vietās. Trešā joma ir mājoklis – ēku apsilde, elektroenerģijas patēriņš, siltināšana. Ceturtā -- brīvā laika pavadīšana, kas ietver gan ceļošanu, gan izklaidi un patēriņu.
Tieši šo jomu kopums veido mūsu klimata pēdu, un katrā no tām ir iespējamas izmaiņas, pat ja sākumā tās šķiet pavisam nelielas.
Cilvēki bieži saka – viens pats es neko nevaru mainīt. Vai tā tiešām ir?
Šī sajūta ir ļoti saprotama, jo klimata pārmaiņas ir globāla problēma. Taču cilvēks nekad nav viens – mēs dzīvojam ģimenēs, kopienās, pilsētās. Kad cilvēki sadarbojas, rodas sinerģija, un rezultāts ir lielāks nekā katra individuālais ieguldījums.
Svarīgi ir atrast domubiedrus, runāt par savām idejām un dalīties pieredzē. Šādā veidā pārmaiņas kļūst redzamas un iedvesmojošas, un pamazām mainās arī apkārtējo attieksme.
Vai varat minēt kādu praktisku piemēru, kā neliela iniciatīva rada lielāku ietekmi?
Labs piemērs ir urbāno dārzu iniciatīvas pilsētās. Cilvēki, kuriem nav sava dārza, apvienojas, piesaista pašvaldības atbalstu un izveido kopienu dārzus. Sākotnēji tas ir veids, kā audzēt pārtiku, bet ar laiku šīs vietas kļūst par satikšanās punktiem, izglītojošu vidi bērniem un sabiedrības saliedēšanas centru.
Šādu iniciatīvu vērtību nav iespējams izmērīt tikai naudā – tām ir sociāla, vides un izglītojoša ietekme vienlaikus.
Kur visbiežāk rodas pārtikas atkritumi, un ko var darīt mājsaimniecības?
Lielākā daļa pārtikas atkritumu rodas tieši mājsaimniecībās. Bieži vien tas notiek neapzināti – nepārdomātas iepirkšanās, nepārskatītu ledusskapju un plauktu dēļ.
Viens no būtiskākajiem soļiem ir plānošana – iepirkšanās saraksta veidošana, pārtikas krājumu pārskatīšana pirms došanās uz veikalu. Otrs svarīgs solis ir pārtikas atkritumu šķirošana. Kad tie tiek šķiroti atsevišķi, cilvēki daudz skaidrāk redz, ko un cik daudz izmet, un tas pats par sevi veicina paradumu maiņu.
Kā uzsākt pārmaiņas, neizjūtot pārslodzi?
Nav nepieciešams mainīt visu uzreiz. Ieteicams izvēlēties vienu lietu – piemēram, pārtikas plānošanu vai atkritumu šķirošanu – un sākt ar to. Ļoti svarīgi ir iesaistīt ģimeni, īpaši bērnus, jo kopīgs darbs ne tikai palīdz videi, bet arī stiprina savstarpējās attiecības.
Piemēram, kopīga iepirkumu saraksta veidošana vai ledusskapja pārskatīšana var kļūt par ikdienas rituālu, kurā iesaistās visi ģimenes locekļi.
Kādas ir Latgales priekšrocības ilgtspējīga dzīvesveida veidošanā?
Latgales lielākā bagātība ir daba un cilvēku ciešā saikne ar to. Četri gadalaiki, dārzi, meži un ezeri veido dabisku izpratni par resursu vērtību. Šī tuvība dabai palīdz labāk saprast, kāpēc ir svarīgi to saglabāt arī nākamajām paaudzēm.
Mēs dzīvojam uz planētas ar ierobežotiem resursiem, un mūsu atbildība ir nodot to bērniem tādā stāvoklī, lai arī viņiem būtu iespēja dzīvot kvalitatīvi.
Kāds būtu jūsu galvenais vēstījums lasītājiem?
Ja šajā sarunā bija kaut viena doma, kas uzrunāja, ir vērts to paturēt prātā un pārrunāt ar vēl kādu cilvēku. Pārmaiņas sākas mazās lietās, un tās sākas katrā mājā – ar mūsu izvēlēm, paradumiem un attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam.
Projekts “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” visa gada garumā piedāvās intervijas ar ekspertiem un iedzīvotājiem radio ēterā, sociālajos tīklos un rakstu veidā drukātajos medijos. Projekta mērķis ir veicināt izpratni, mazināt neuzticēšanos un iedrošināt Latgales iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties pārmaiņās, kas skar gan reģiona, gan visas Latvijas nākotni.
Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.
Komentāri