Konstatēts šogad pirmais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūku novietnē Latvijā. Slimība atklāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, SIA “Vaiņodes bekons” cūku novietnē ar vairāk nekā 22 000 mājas cūku. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu. Pagājušajā gadā citā cūkkopības saimniecībā tika likvidēti vairāk nekā 23 tūkstoši cūku, kopumā — gandrīz 50 tūkstoši dzīvnieku.
Prasības stingri ievēro, bet…
SIA “Vaiņodes bekons” pārstāvis Artūrs Eglītis informēja, ka pagaidām nav skaidrs, kā ĀCM nokļuva novietnē, un situācija tiek izmeklēta kopā ar PVD. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, slimības skartajos novietnes korpusos sākta cūku likvidēšana. Ņemot vērā, ka fermā cūkas tiek turētas vairākos nodalītos korpusos, uzņēmuma vadība turpina darbu ar PVD, lai nenāktos likvidēt visas cūkas
ĀCM ir ļoti bīstama slimība, un cūku fermā, kur tā tiek konstatēta, iznīcināšanai pakļauts viss ganāmpulks. Cilvēkiem šī slimība nav bīstama.
Vislielākos draudus mājas cūkām rada mežacūkas. Vienīgais, kas var pasargāt cūkas no šī nāvējošā vīrusa, ir stingra biodrošības prasību ievērošana saimniecībā. Tomēr, kā redzams, pat, ievērojot visus pasākumus, masveida epidēmijas ne vienmēr izdodas novērst. Maz ticams, ka lielo cūkkopības kompleksu īpašnieki, kuros tiek turēti desmitiem tūkstošu cūku, ignorē epidemioloģiskās drošības prasības, apzinoties, ka pretējā gadījumā viņus sagaida milzīgi zaudējumi vai pat pilnīgs uzņēmuma bankrots. Tomēr ĀCM vīruss šajos kompleksos joprojām nokļūst.
Līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums cūkkopības uzņēmumā tika reģistrēts 2025. gada septembrī Ogres novadā “Baltik Pork” fermā, kur infekcijas dēļ nācās likvidēt vairāk nekā 23 tūkstošus cūku.
Arī šī gada janvāra uzliesmojuma mērogs ir iespaidīgs -- ĀCM skartajā novietnē ir jālikvidē 22 262 cūkas, bet pēc cūku nogalināšanas radīsies aptuveni 1800 tonnas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu. Pēc SIA "Grow Energy", kas likvidēs cūkas, provizoriskā aprēķina papildu cūku nogalināšanas un dzīvnieku līķu transportēšanas, pārstrādāšanas un likvidēšanas izmaksām radīsies aptuveni 140 tonnas blakusproduktu, kas izņemti no pārtikas aprites pārtikas uzņēmumos, jo ir otrās kategorijas cūku izcelsmes inficētais materiāls saistībā ar iespējamo infekcijas iekļūšanas periodu.
PVD sniegtā papildinformācija liecina, ka cūku likvidēšana aizņems ne mazāk kā divas līdz trīs nedēļas. Šajā laikā dzīvnieku svars turpinās palielināties, kā arī katru dienu piedzims sivēni, tāpēc kopējais blakusproduktu svars var palielināties aptuveni par 20%.
Pēc "Grow Energy" aptuvenajiem aprēķiniem cūku nonāvēšana, izmantojot metodi ar ogļskābo gāzi, kā arī dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšana, pārstrāde un likvidēšana izmaksā 396,54 eiro par tonnu. Zemkopības ministrijā skaidro, ka paredzētos līdzekļus plāno piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Kopumā -- 912 000 eiro.
Jāatzīmē, ka SIA “Vaiņodes bekons” apgrozījums 2024. gadā bija 5,938 miljoni eiro, kas ir par 1,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 5,2 reizes un bija 203 618 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". 2024. gadā uzņēmums "Vaiņodes bekons" Latvijā guva ieņēmumus 3,019 miljonu eiro apmērā, bet Lietuvā -- 2,919 miljonu eiro apmērā.
Vainīgas mežacūkas
Tomēr, neatkarīgi no uzņēmumu peļņas vai zaudējumiem, visu nelaimju cēlonis ir ar ĀCM slimas mežacūkas: ĀCM šogad Latvijā ir konstatēts 103 mežacūkām 14 novadu 43 pagastos.
Kopš 2014. gada jūnija, kad Latvijā pirmo reizi tika reģistrēts ĀCM, vīruss konstatēts kopumā 11 314 mežacūkām, tostarp 2014. gadā Latvijā ĀCM tika konstatēts 217 mežacūkām, 2015. gadā -- 1048, 2016. gadā -- 1146, 2017. gadā -- 1431, 2018. gadā -- 905, 2019. gadā -- 430, 2020. gadā -- 377, 2021. gadā -- 448, 2022. gadā -- 1274 mežacūkām, 2023. gadā -- 1002 mežacūkām, 2024. gadā -- 1433 mežacūkām, bet 2025. gadā -- 1500 mežacūkām.
ĀCM var pārnēsāt ne tikai dzīvas mežacūkas, bet arī krituši dzīvnieki, kurus cilvēki atrod Latvijas mežos. Pagājušajā gadā PVD saņēma 1287 ziņojumus par atrastām beigtām mežacūkām, par ko informatoriem tika izmaksāti 83 600 eiro. ĀCM nesaudzē arī mežacūku sivēnus -- Saldus novada Jaunlutriņu pagastā pie kritušas mežacūkas tika atrasti 19 beigti sivēni.
Aktīvas mežacūku medības un kritušo dzīvnieku savākšana daļēji palīdz ierobežot ĀCM izplatību savvaļas populācijā.
Viltīgais ĀCM vīruss
Biedrības „Daugavpils mednieku un makšķernieku saimniecība” valdes priekšsēdētājs Viktors Friliņš atzina, ka, godīgi sakot, arī viņš nespēj iedomāties, kā Āfrikas cūku mēra vīruss no slimām mežacūkām tiek pārnests uz mājas cūkām — kā tas no meža spēj „ielavīties” modernā, visām sanitārajām normām atbilstošā dzīvnieku novietnē, kas atrodas gan īpašnieku, gan epidemioloģisko situāciju uzraugošo institūciju stingrā uzraudzībā: «Agrāk šo jautājumu, piemēram, uz robežas, stingri kontrolēja. Pamēģiniet pārvest pāri robežai sviestmaizi ar gaļu, bet tagad, šķiet, uz to skatās caur pirkstiem.»
Viktors paskaidroja, ka nomedītajām mežacūkām PVD pārstāvji obligāti paņem asins paraugus, lai pārbaudītu ĀCM vīrusa klātbūtni, un, ja rezultāts ir pozitīvs, dzīvnieku liemeņi tiek utilizēti: «Šis jautājums tiek nepārtraukti monitorēts, taču, neskatoties uz visām pūlēm, pilnībā izskaust mēri pagaidām neizdodas, jo tas ir atkarīgs ne tikai no uzraugošo institūciju darba. Ir arī objektīvi iemesli — pirmkārt, nav iespējams pilnībā norobežoties no slimajām mežacūkām, kas nāk no Krievijas un Baltkrievijas. Pagājušajā gadā tās tika konstatētas Augšdaugavas novada Medumu un Skrudalienas pagastā.»
Biodrošības prasības -- pirmajā vietā
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Toreiz tika likvidēti simti un tūkstoši dzīvnieku, kas tika turēti milzīgos kompleksos, vidēja lieluma fermās, kā arī daudzu iedzīvotāju kūtīs, kuri, nezinot par ĀCM esamību, audzēja cūkas savām vajadzībām. Kad sākās epidēmija, zemnieki bija spiesti likvidēt savas cūkas. Liemeņi tika utilizēti dažos pagastos tam speciāli paredzētās vietās un melni dūmi kūpēja pa visu apkārtni -- par to savulaik ziņoja daudzi sašutuši laikraksta “Latgales Laiks” lasītāji. Bet ko tolaik varēja darīt, kā palīdzēt? Tomēr secinājumi tika izdarīti gan valsts, gan vietējo uzraugošo institūciju — pirmkārt jau PVD — līmenī, ieviešot daudz stingrākas epidemioloģiskās un sanitārās normas un prasības. Atceros, ka pie maniem kaimiņiem un paziņām ieradās speciālisti, kuri kūtis un fermas apstrādāja ar dezinfekcijas šķīdumiem. Kopš tā laika daudzi zemnieki nolēma neriskēt un savā saimniecībā cūkas vairs neaudzēt, izņemot vien dažus.
Tomēr mūspusē netrūkst drosmīgu un atbildīgu uzņēmēju, kuri tur nevis vienu vai divas cūkas, bet veselu ganāmpulku. Piemēram, zemnieku saimniecības “Ozolnieki” īpašnieki Natālija un Timofejs Krasovski (Augšdaugavas novada Demenes pagasts).
Ar cūkkopību viņi nodarbojas jau vairāk nekā trīsdesmit gadus, saimniecībā kopā ar sivēniem un sivēnmātēm ir aptuveni 50 cūkas: „Mēs līdz galam nesaprotam iemeslus, kā ĀCM nokļūst fermās un lielajos kompleksos. Iespējams, tas notiek tāpēc, ka cūkas kopj liels skaits cilvēku, kuri kaut kādā veidā var ievazāt ĀCM vīrusu. Mēs esam tikai divi, tāpēc infekcijas iekļūšana no ārienes ir izslēgta. Turklāt mēs stingri ievērojam visas sanitārās un biodrošības, kā arī PVD prasības, tostarp sekojam jaunievedumiem un tos bez ierunām ievērojam.”
Kamēr nebūs vakcīnas…
Augšdaugavas novada Tabores pagasta Cibuļovkas ciema iedzīvotājs Genādijs Piļinovičs visu mūžu, līdz noteiktam laikam, turēja cūkas: «Parasti tās bija divas cūkas nobarošanai, kuras vēlāk nokāvām, un divi puscūči. Nokauto vietā atkal iegādājāmies sivēnus, un tā tas gāja pa apli. Tolaik bijām pārliecināti, ka cūkas un sivēni ir veseli, jo veterinārārsts visu stingri kontrolēja. Tiesa, tajos laikos cūku mēra vēl nebija.»
Pirms dažiem gadiem Genādijs un viņa radinieki atteicās no cūku audzēšanas nevis bailēs no mēra, bet tāpēc, ka dzīvnieku turēšana kļuva ekonomiski neizdevīga: sadārdzinājās graudi un cita barība, veterinārie pakalpojumi, kā arī pieauga citi, jau tāpat nebūt ne mazi izdevumi. Tagad lielveikalos akciju laikā kilogramu labas kvalitātes cūkgaļas -- bez kauliem un ādas — var iegādāties par 3–4 eiro. Vai ir vērts audzēt cūkas, pakļaut tās ĀCM riskam un ciest zaudējumus?
Genādijs izteica arī visai pretrunīgu versiju, ka mēris, iespējams, ne tik daudz plosās, cik ap šo problēmu tiek mākslīgi radīta ažiotāža, līdzīgi kā tas bija ar kovidu: «Es neizslēdzu iespēju, ka tas ir cietušo cūkkopības uzņēmumu konkurentu “darbs”. Kā dažu slimu cūku dēļ var iznīcināt desmitiem tūkstošu dzīvnieku? To vairākums ir veseli! Ideālā variantā visas cūkas vajadzētu pārbaudīt un sašķirot — veselās atsevišķi, slimās atsevišķi, bet, tā kā fiziski tas nav iespējams, vienkāršāk ir ar gāzi nogalināt visu ganāmpulku. Gan es, gan daudzi citi nespēj to saprast… Turklāt neesmu pārliecināts, ka visi liemeņi līdz pēdējam tiks utilizēti. Nav izslēgts, ka šādā veidā kāds var ļoti labi nopelnīt.»
Vienā no nesenajām intervijām laikrakstam “Latgales Laiks” PVD Dienvidlatgales pārvaldes vadītājs Dzintars Juškus atzina, ka situācija ar ĀCM saglabāsies tik ilgi, kamēr netiks izgudrota vakcīna pret šo bīstamo slimību: «Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš ĀCM tika diagnosticēts pirmo reizi. Šajā laikā nav bijis neviena gada, kad nebūtu bijis nevienas slimas mežacūkas vai arī to skaits būtu bijis minimāls. Sanāk, ka mēs cīnāmies ar vējdzirnavām, jo iznīcināto slimo savvaļas dzīvnieku vietā no kaimiņvalstīm pie mums ierodas jaunas populācijas.»
Dzintars Juškus sacīja, ka nav iespējams izcelt kādu atsevišķu Latvijas reģionu, kur mežacūkas nebūtu sastopamas nemaz vai to skaits būtu minimāls. Pārsvarā tās saimnieko Salienas, Vecsalienas, Skrudalienas, Bebrenes un citos Latgales pagastos. Tāpēc arī turpmāk ir iespējami jauni ĀCM uzliesmojumi un lieli zaudējumi cūkkopības saimniecībām.
Komentāri