Klimata pārmaiņu tēma sabiedrībā joprojām raisa diskusijas — vieni tās uztver kā ikdienas realitāti, citi šaubās, vai vispār ir pamats satraukumam. Tieši tāpēc īpaši svarīgi ir runāt par klimatu saprotami un faktos balstīti.
Radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča sarunā ar Daugavpils Universitātes asociēto profesoru, ģeoloģijas doktoru Juri Somu pievērsās zinātniskajam skatījumam par klimata pārmaiņām.
Sociālajos tīklos un publiskajā telpā bieži dzirdams, ka “klimata pārmaiņas ir izdomātas”. Kā jūs to raksturotu no zinātnes skatu punkta.
No zinātnes viedokļa klimata pārmaiņas šobrīd notiek, un tas ir neapstrīdams, pierādīts fakts. Tā nav ticības lieta. Cilvēks var teikt, ka netic, piemēram, Mēnesim, bet tas nemaina realitāti – Mēness tur ir. Arī par klimatu mums ir mērījumi, ilgtermiņa novērojumi un dati, kas uzkrāti gadu desmitiem un pat gadsimtiem. Bieži vien problēma nav informācijas trūkums, bet gan pārliecība. Ja cilvēks jau sākotnēji uzskata, ka “tās ir muļķības”, neviens raidījums vai raksts viņu nepārliecinās. Tāpēc svarīgi ir runāt par faktiem un parādīt tos piemēros.
Biežākais arguments ir “klimata pārmaiņas ir notikušas vienmēr”. Kas tad pašlaik ir citādāk?
Jā, klimats vienmēr ir mainījies un mainīsies arī turpmāk. Kamēr Saule sildīs Zemi un Zeme riņķos ap Sauli, klimats nebūs nemainīgs. Taču ir būtiska atšķirība – izmaiņu temps.
Klimats tiek definēts kā ilgstoši raksturīgs laikapstākļu kopums konkrētā teritorijā, un “ilgstoši” nozīmē vismaz 30 gadus. Viena slapja vasara vai silta ziema vēl nav klimata izmaiņas, tie ir laikapstākļi. Taču, ja gadu desmitiem redzam vienu un to pašu tendenci – temperatūras paaugstināšanos, ekstrēmākus nokrišņus –, tad tas jau ir klimats. Šobrīd redzam, ka izmaiņas notiek ļoti strauji, daudz ātrāk nekā dabiskajos ciklos, kas parasti ilgst tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu gadu.
Ja klimatu ietekmē dabiski cikli, vai varētu būt, ka tagad notiek kārtējais “dabiskais siltuma periods”?
Ir tādi sarežģīti mehānismi kā Milankoviča cikli — Zemes orbītas maiņas, ass slīpums un svārstības. Tie ietekmē, cik daudz siltuma Zeme saņem no Saules, un reizēm „ieslēdzas” «cooling» vai «warming» režīms. Bet pašlaik nav tā situācija, kad šiem cikliem vajadzētu izskaidrot sasilšanu. Tie nav nostājušies tādā pozīcijā, lai teiktu: nu jā, tāpēc tagad sasilst. Tad rodas jautājums — kas to izraisa? Jo saules aktivitātes cikli te mums neder, un neder arī parastie dabiskie mehānismi, uz kuriem varētu novelt vainu. Tieši šī neatbilstība “dabiskajai receptei” ir viens no iemesliem, kāpēc zinātnē cilvēka ietekme tiek uzskatīta par būtisku.
Vai vēsturē ir bijuši piemēri, kad klimats īsā laikā ir mainījies tikpat strauji?
Jā, piemēram, 1816. gads — Eiropā „vasara bez vasaras”. Jūnijs pienāk, bet ir sniegs, un vidējā temperatūra Eiropā bija par pusotru līdz diviem grādiem zemāka nekā ierasts. Mēs telpā varbūt pat nejustu 1,5 grādu starpību, bet globāli tas nozīmē: neienākas raža, ir bads, cilvēki mirst badā. Iemesls bija viens milzīgs vulkāna izvirdums Indonēzijā. Putekļi nonāca atmosfērā, tā kļuva duļķaina, Saules gaisma nonāca mazāk, un uz vienu gadu temperatūra nokritās. Pat nelielas vidējās temperatūras izmaiņas globālā mērogā var izraisīt ļoti lielas sekas.
Medijos bieži raksta par “Pastarās dienas ledāju”. Kas tas īsti ir?
Šis nosaukums ir vairāk žurnālistu radīts. Runa ir par Tvaitsa ledāju Rietumantarktīdā, kas patiešām pēdējos gados kustas arvien ātrāk. Tas okeānā nogādā milzīgu daudzumu ledus – ap 600 miljardiem kubikmetru gadā. Ja notiktu pilnīgs ledāja kolapss, jūras līmenis varētu paaugstināties par nepilnu metru. Tas būtu ļoti bīstami piekrastes pilsētām un zemām valstīm. Latvijas gadījumā satraukums lielāks ir piejūras pilsētām, savukārt, piemēram, Daugavpils iedzīvotāji var nesatraukties, viņus tas neskartu.
Tas izklausās biedējoši. Vai tas nozīmē, ka “rīt viss applūdīs”?
Nē. Nav tā, ka Pastarā diena pienāks rīt. Sliktākajā gadījumā tas varētu notikt tuvāko simt gadu laikā. Bet pat pilnīgs kolapss nozīmētu jūras līmeņa celšanos par nepilnu metru. Tas ir dramatiski tādām pilsētām kā Venēcija, valstīm kā Bangladeša un zemām okeāna salu teritorijām. Draudi nav “tūlītēji rīt”, bet tie ir reāli un ilgtermiņā ļoti dārgi.
Kādas klimata pārmaiņu sekas cilvēki var novērot jau šodien?
Ledāju atkāpšanās Alpos un Skandināvijā, izžuvuši ezeri Eiropā, kuģošanas problēmas Reinas upē, sausums Indijā, izsīkusi Amazone. Tās nav nākotnes prognozes – tas notiek jau tagad. Daudzas Āzijas upes barojas no kalnu ledājiem. Kad ledāji sarūk, rodas ūdens trūkums miljoniem cilvēku. Tas parāda, cik cieši klimats ir saistīts ar ekonomiku un ikdienas dzīvi. Piemēram, Reinas upe bija tik izsīkusi, ka iekšzemes transports Vācijā saskārās ar problēmām. Klimats nav tikai “temperatūra”, bet arī ūdens pieejamība, transports, ekonomika, lauksaimniecība.
Kas ir galvenais risks straujai sasilšanai?
Pirmais, ko redzam: laikapstākļu svārstības kļūs ekstrēmākas. Lietusgāzes, plūdi, krusa, vētras — tas viss kļūst biežāks. Ja sistēmā kaut kas „nestrādā”, tādas parādības kļūst izteiktākas. Ir arī zaudējumi — ugunsgrēki, sausums, plūdi. Un veselība: slimības, kas līdz šim Latvijā nebija, jo klimats nebija piemērots infekciju perēkļiem vai izplatītājiem (kukaiņiem). Ja tas mainīsies, mēs ar to varam saskarties. Klimata pārmaiņas nozīmē ne tikai “siltāku”, bet arī riskantāku un dārgāku ikdienu.
Cilvēki bieži saka -- “es neko nevaru ietekmēt”. Ko jūs uz to atbildētu?
Viena cilvēka rīcība vienā dienā klimatu nemainīs, bet nozīme ir kopējai attieksmei. Ir sens teiciens: mēs Zemi neesam mantojuši no saviem senčiem, mēs to esam aizņēmušies no saviem bērniem. Praktiski tas nozīmē – taupīt enerģiju, izvērtēt pirkumus, nepirkt lieku, mainīt paradumus. Interesanti, ka tas bieži vien uzlabo arī ģimenes budžetu. Sāksim ar mazumu: izslēgsim gaismu, izrausim no kontaktligzdām "elektrovampīrus", lai tie netērē elektrību. Un nevajag domāt, ka kāds cits izdarīs to mūsu vietā. Mazas darbības nav brīnumlīdzeklis, bet tās ir pirmais solis kopīgai kustībai.
Kādas ir iespējamās sekas, ja cilvēce nemainīs savu dzīvesveidu?
Ekstrēmāki laikapstākļi, lielāki zaudējumi ekonomikai, jauni veselības riski. To visvairāk izjutīs nākamās paaudzes. Taču zinātne piedāvā arī risinājumus – jautājums ir, vai mēs būsim gatavi tos izmantot. Zinātne ne tikai norāda, kur ir problēma, bet arī ceļu, kā no tās izvairīties.
Kāds būtu jūsu galvenais vēstījums iedzīvotājiem?
Pat ja cilvēks netic klimata pārmaiņām, daudzi praktiski soļi nāk par labu veselībai, dzīves kvalitātei un maciņam. Un, iespējams, arī klimatam. Tas ir pietiekams iemesls sākt.
Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.
Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.
Komentāri