Valsts drošības dienesta (VDD) lēmums nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētājam Aleksandrs Bartaševičs izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, taču skaidrs un saprotams skaidrojums līdz šim tā arī nav sniegts. Lai kliedētu neizpratni un sniegtu lasītājiem korektu un izsmeļošu informāciju par pieņemtā lēmuma pamatojumu, “Latgales Laiks” sazinājās ar atbildīgajām personām VDD.
Atteikumu pielaidei valsts noslēpumam VDD komentē atturīgi
Valsts drošības dienestā paskaidroja, ka speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam amatpersonām tiek liegta gadījumos, ja pārbaudes laikā tiek konstatēti fakti, kas rada aizdomas par iespējamu apdraudējumu aizsargājamās informācijas drošībai. Tie var būt, piemēram, noziedzīgi nodarījumi vai sistemātiski administratīvie pārkāpumi, izlūkošanas riski, informācijas slēpšana vai sagrozīšana pārbaudes procesā, aizdomīgi finanšu darījumi, neskaidras izcelsmes uzkrājumi, kā arī medicīniski iemesli, tostarp atkarības.
VDD atteicās sniegt plašākus komentārus par konkrētajiem atteikuma iemesliem pielaidei valsts noslēpumam Aleksandram Bartaševičam.
Bartaševičs VDD lēmumam uzskata par nepamatotu
Aleksandrs Bartaševičs publiski paudis, ka nepiekrīt VDD lēmumam un uzskata to par nepamatotu. Viņš norāda, ka savas ilgstošās politiskās darbības laikā nav pieļāvis rīcību, kas apdraudētu valsts drošību, un ka nekad iepriekš viņa reputācija vai darbība nav tikusi atzīta par šķērsli amata pienākumu pildīšanai.
Pēc Bartaševiča teiktā, lēmums, viņaprāt, esot politiski motivēts un saistīts ar viņa konsekvento nostāju atsevišķos valsts un pašvaldību politikas jautājumos. Viņš uzsver, ka VDD atteikums nav balstīts uz konkrētiem, viņam zināmiem pārkāpumiem, bet gan uz vispārīgu vērtējumu, kura saturs viņam nav atklāts.
Vienlaikus Rēzeknes mērs ir paziņojis, ka plāno izmantot likumā paredzētās tiesības apstrīdēt šo lēmumu, vēršoties tiesā, lai panāktu tā pārskatīšanu. Viņš arī uzsver, ka pielaides neesamība pati par sevi neliecina par personas vainu vai nelojalitāti valstij.
Kāpēc Bartaševičs mēra amatā varēja būt gandrīz 16 gadus?
Līdz nesenam laikam pašvaldību vadītājiem nebija obligātas prasības saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Situācija mainījās 2024. gada jūnijā, kad stājās spēkā grozījumi Pašvaldību likumā. Tie paredz, ka pašvaldību priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem šāda speciālā atļauja ir obligāta, norādīja VDD.
Šīs izmaiņas tika ieviestas pēc Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iniciatīvas, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību pašvaldību vadošajām amatpersonām pilnvērtīgi iesaistīties valstiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, tostarp strādājot ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām jaunievēlētajiem mēriem pirmo reizi bija jākandidē uz pielaidi valsts noslēpumam, un tieši šajā brīdī tika veikta arī Aleksandra Bartaševiča līdzšinējās darbības padziļināta pārbaude.
Netiek atklāts arī tas, kad Rēzeknes mērs pieļāvis pārkāpumus
VDD nesniedza publiski informāciju arī par to, kurā laika posmā konkrētā persona ir pieļāvusi rīcību vai pārkāpumus, kas ietekmējuši lēmumu par pielaides atteikumu. Šāda informācija ir klasificēta un netiek izpausta.
Taču norādīja, ka pielaide valsts noslēpumam nav priekšnoteikums kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās. VDD pārbaudi uzsāk tikai pēc tam, kad pašvaldība iesniedz dokumentus par ievēlēta priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atbilstību speciālās atļaujas saņemšanai.
Likums nosaka, ka pārbaudes termiņš ir trīs mēneši, nepieciešamības gadījumā to var pagarināt vēl par trim mēnešiem. Kamēr pārbaude notiek un atļauja nav saņemta, amatpersona var pildīt savus pienākumus, taču tai nav tiesību iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Bartaševičs sola aizstāvēt savu reputāciju tiesiskā ceļā
Aleksandra Bartaševiča gadījums izgaismo jauno drošības prasību praktisko ietekmi uz pašvaldību politiku. Kamēr valsts drošības iestādes uzsver risku prevenciju un piesardzību, pats politiķis uzskata sevi par nepamatoti ierobežotu un sola aizstāvēt savu reputāciju tiesiskā ceļā.
Šī situācija, visticamāk, kļūs par nozīmīgu precedentu turpmākajai praksei pašvaldību vadītāju pielaižu izvērtēšanā.
Komentāri