Daugavpilī likvidēts vēl viens departaments

Ceturtdien, 19. februārī, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība domes sēdē ar balsu vairākumu tika pieņemts lēmums likvidēt Pilsētplānošanas un būvniecības departamentu un stiprināt tā struktūrvienības — Būvvaldes — neatkarību, informē Daugavpils pilsētas domes preses dienests.

“Lai centralizētu administratīvos procesus, paaugstinātu pašvaldības pārvaldības efektivitāti un nodrošinātu maksimāli lietderīgu resursu izmantošanu ilgtspējīgai attīstībai un izaugsmei, domes deputāti pieņēma lēmumu likvidēt departamentu un būvniecības procesa funkcijas nodot jaunizveidotai struktūrvienībai — Būvvaldei. Lēmuma projekts sagatavots, balstoties uz pašvaldības izvērtējumu un redzējumu par darba optimizāciju.

Pēc izmaiņām jaunā struktūra darbosies kā patstāvīga un neatkarīga pašvaldības struktūrvienība. Tās vadītājs uzņemsies pilnu administratīvo atbildību par būvniecības procesa tiesiskumu; viņa lēmumus varēs pārsūdzēt tieši administratīvajā tiesā, nevis departamenta vadītājam un pēc tam domē, kā tas bija iepriekš. Organizatorisko, budžeta un personāla uzraudzību nodrošinās pašvaldības Centrālā administrācija — pašvaldības izpilddirektors.

Likvidējot Pilsētplānošanas un būvniecības departamentu, vadības līmeņi samazināsies no trīs uz diviem, kas nodrošinās skaidrāku atbildības struktūru un saīsinās lēmumu pieņemšanas ķēdi. Departamenta līmeņa funkciju pārdale novērsīs kompetenču pārklāšanos starp departamenta vadītāju un Būvvaldes vadītāju, tādējādi nodrošinot valsts likumā noteikto efektivitātes un lietderības principu ievērošanu, interešu konflikta un korupcijas risku novēršanu,” informē pašvaldība.

Jaunā struktūrvienība darbu sāka tajā pašā dienā. Tajā pašā dienā amatu zaudēja Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Santa Pupiņa. Mums izdevās sazināties ar S. Pupiņu, lai noskaidrotu viņas viedokli par pieņemto lēmumu.

“Katrai pašvaldības vadībai ir pilnas tiesības pārskatīt struktūru un veikt reorganizācijas – tas ir normāls pārvaldības instruments. Jautājums ir tikai viens: vai konkrētais risinājums patiešām uzlabo efektivitāti, vai arī rada jaunus riskus, kurus pēc tam nāksies risināt gadiem.

Pilsētplānošanas un būvniecības departaments Daugavpilī darbojas kopš 2007. gada. Tas tika veidots kā integrēta būvniecības uzraudzības un pilsētvides plānošanas struktūra – ar arhitektiem, būvinspektoriem, pilsētvides un reklāmas speciālistiem, teritorijas plānotājiem, juristu, māksliniekiem un administratīvo atbalstu. Līdzīgas institūcijas ar analogu funkciju klāstu pastāv arī citās valstspilsētās – atšķiras tikai nosaukums, nevis būtība.

Departamentā šobrīd strādā 21 darbinieks (kopā ar tehnisko personālu). Saskaņā ar Būvniecības informācijas sistēmas datiem vienā gadā departaments apstrādā aptuveni 1800 būvniecības lietas un vairāk nekā 2600 iesniegumu, pieņemot vairāk nekā tūkstoti administratīvo lēmumu. Tā ir intensīvs un augsts specializēts ikdienas darbs, kas tieši ietekmē gan investīciju vidi, gan iedzīvotāju tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu.

Šādā kontekstā lēmums likvidēt Pilsētplānošanas un būvniecības departamentu un tā funkcijas “izkliedēt” starp citām struktūrvienībām rada vairākus jautājumus.

Būvvaldei jābūt neatkarīgai ne tikai “uz papīra”. Būvniecības likuma 12. pants paredz, ka būvvalde ir pašvaldības iestāde vai struktūrvienība, kurai jānodrošina būvniecības procesa tiesiskums. No profesionālās prakses un arī Valsts kontroles ieteikumiem izriet, ka būvvaldei ir jābūt iespējami neatkarīgai no to struktūrvienību tiešās ietekmes, kuras pašas ir pasūtītājas, būvniecības organizētājas vai projektu virzītājas.

Vienkāršs piemērs: jo tuvāk būvvalde atrodas pie tā, kurš būvē un pasūta, jo grūtāk tai ir pateikt “nē”. Ja būvvalde kā nodaļa tiek iekļauta tajā pašā iestādē, kur koncentrējas pasūtītāja, projektu virzītāja un citu interešu funkcijas, interešu konflikta riski pieaug automātiski – pat tad, ja visi iesaistītie rīkojas godprātīgi.

Ja mērķis patiesi būtu stiprināt būvniecības kontroles lomu, loģiskāks risinājums būtu pastiprināt būvvaldes institucionālo neatkarību – piemēram, veidojot atsevišķu iestādi “Būvvalde” ar skaidru, no pasūtītāja struktūrām distancētu padotības modeli. Tas atbilst gan labas pārvaldības principiem, gan sabiedrības interesēm attiecībā uz drošu, kvalitatīvu un tiesisku būvniecību.

Īpaši diskutabls ir risinājums reklāmas, izkārtņu un citu informatīvo materiālu jomu nodot Komunālās saimniecības pārvaldei. Reklāma normatīvo aktu izpratnē nav tikai “stabs ar plakātu” vai “stends pie ceļa”. Tā ir saistīta ar ēku fasādēm, kultūrvēsturisko vidi, ielu telpu, vēsturisko centru un apkaimju attīstību.

Pašreizējā modelī reklāmas atļaujas tiek vērtētas kontekstā ar pilsētvidi un apbūvi – tātad kopīgi ar arhitektiem, pilsētas galveno mākslinieku, ainavu arhitektu, plānotājiem. Tas ļauj skatīties uz reklāmu nevis izolēti, bet kā daļu no kopējā pilsētas tēla un telpas kvalitātes. Nevienā lielā pilsētā reklāmas atļaujas parasti neizdod ceļu vai komunālās saimniecības struktūra kā primārā institūcija – tās loma drīzāk ir satiksmes drošības un infrastruktūras uzturēšana, nevis vizuālās vides stratēģiskā veidošana.

Ja reklāmas joma tiek “izrauta” no arhitektūras un pilsētvides profesionālās telpas un nodota ceļu/komunālajai struktūrai, pastāv risks, ka lēmumi kļūs fragmentāri – vieni skatīsies tikai uz tehnisko un satiksmes aspektu, citi – uz vizuālu iespaidu, bet neviens – uz pilsētu kā vienotu organismu.

Darba grupa, kas tika izveidota Centrālās pārvaldes struktūras optimizēšanai, formāli darbojās, taču konkrētie lēmumi par departamenta likvidāciju un funkciju pārdali tika pieņemti, speciālistu priekšlikumus būtiski neņemot vērā. No profesionālas pārvaldības viedokļa tas vienmēr rada risku, ka “uz papīra” skaists risinājums praksē izrādīsies neefektīvs, jo nav balstīts tajos, kas ikdienā strādā ar attiecīgo jomu.

Pilsētplānošanas un būvniecības departaments gandrīz 20 gadus ir bijis centrālais punkts, kur sakrājas zināšanas par Daugavpils apbūves vēsturi, pilsētvides problēmām, problemātiskajiem objektiem, Eiropas Savienības fondu projektiem un būvniecības strīdiem. Šo institucionālo atmiņu un profesionālo sinerģiju mehāniski “sadalīt pa atvilktnēm” ir viegli uz papīra, bet grūti un dārgi praksē.

Ja pilsēta tomēr iet reorganizācijas ceļu, būtu lietderīgi domāt ne tikai par štatu skaitu, bet arī par to, kur un kā tiek izvietota pati būvvalde. No sabiedrības interešu un pieejamības viedokļa būvvaldei jābūt vietā, kas ir viegli sasniedzama iedzīvotājiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, projektētājiem un uzņēmējiem, ar skaidru, saprotamu piekļuvi un piemērotu infrastruktūru.

Neatkarīga, iedzīvotājiem pieejama un profesionāli nostiprināta būvvalde ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai būvniecības process būtu caurspīdīgs, prognozējams un tiesiski drošs. Tas ilgtermiņā ir svarīgāk par īstermiņa ietaupījumu uz vienas vai divu štata vienību rēķina.

Noslēgumā vēlos teikt, ka reorganizācija pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Tā ir instruments. Taču instruments var vai nu palīdzēt celt māju vai arī radīt konstrukciju, kas “turas kopā” tikai līdz pirmajai nopietnajai slodzei.

Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta likvidēšanas gadījumā jautājums nav tikai par vienu struktūrvienību mazāk. Tas ir jautājums par to, vai Daugavpilī būvniecības kontrole un pilsētvides attīstība būs balstīta uz neatkarīgu, profesionāli stipru un iedzīvotājiem pieejamu institūciju, vai arī šīs funkcijas tiks izkliedētas pa dažādām struktūrām, kurās lēmumu kvalitāti būs grūtāk gan saprast, gan kontrolēt,” komentēja Santa Pupiņa.

Pirmdien, 23. februārī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu Daugavpils domes Pilsētplānošanas un būvniecības departamentā aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā -- nodarījumā, kas paredzēts Latvijas Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā.  To apstiprina arī Santa Pupinja. Tomēr spriest par darbinieka vainu pagaidām ir pāragri — gaidām izmeklēšanas rezultātus.