Kultūras darbinieki — mūsu laika varoņi

Daugavpilī notika forums “Kultūras dialogs — vēlmes, izaicinājumi un perspektīvas”, kas pulcēja vairāk nekā 120 dalībniekus no visas Latgales. Pasākumā tikās kultūras jomas speciālisti, pašvaldību pārstāvji, nevalstisko organizāciju aktīvisti un vietējo kopienu līderi.

Diskusiju centrā bija jautājumi par kultūras attīstību reģionā, sabiedrības līdzdalības stiprināšanu un ilgtspējīgas sadarbības veidošanu. Sarunās tika analizēti gan esošie izaicinājumi — finansējuma pieejamība, auditorijas piesaiste, kultūras pakalpojumu pieejamība reģionos —, gan arī jaunas perspektīvas un inovatīvi risinājumi.

“Mums ir pārāk daudz izaicinājumu -- pat organizējot šo pasākumu. Sazinoties ar dažādu pašvaldību kultūras jomas darbiniekiem, nonācām pie secinājuma, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem ir finansējums. Līdzekļi ir samazināti visās nozarēs, tostarp arī kultūrā. Šādā gadījumā cieš vai nu kvalitāte, vai apjoms. Un šodien mēs pacentīsimies šo jautājumu atrisināt, jo ne vienmēr būtiskākais ir nauda — svarīgi ir atrast kopīgu risinājumu,” sacīja pasākuma organizators, biedrības „Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs” vadītājs Oskars Zuģickis.

Forumā piedalījās arī Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce, kura iesaistījās diskusijās un uzsvēra atklāta dialoga nozīmi starp kultūras organizācijām, pašvaldībām un vietējām kopienām. Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka kultūrvides attīstība ir tieši saistīta ar reģiona iedzīvotāju aktivitāti un gatavību sadarboties. Vienlaikus A. Lāce atzina, ka kultūra ir ne tikai neatņemama iedzīvotāju dzīves sastāvdaļa, tai ir arī būtiska loma drošības kontekstā, saliedējot sabiedrību. Tāpēc bija svarīgi saglabāt šīs nozares finansējumu: “Šī budžeta apspriešanas kontekstā bija svarīgi parādīt un pierādīt kultūras, mediju un nevalstisko organizāciju (NVO) lomu sabiedrības drošībā. Un par to nav jākaunas — ikviens kultūras darbinieks ir daļa no valsts iekšējās drošības. Pašlaik, kad notiek diskusijas par koncertzāli GORS, mēs redzam tās attīstību un lomu, saprotam, cik milzīga nozīme šai institūcijai ir valsts iekšējās drošības un sabiedrības saliedētības stiprināšanā. Tāpēc visiem kultūras darbiniekiem ir svarīgi apzināties, ka mākslinieciskajā brīvībā, vārda brīvībā iejaukties nedrīkst. Tā ir ļoti svarīga demokrātijas daļa, tāpēc ir paredzēts stabils finansējums neatkarīgi no politiskās ietekmes. Tas ir tas, kas stiprina mūsu sabiedrību.”

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aktīvi atbalsta kultūras jomu un nevalstisko organizāciju darbību, uzskatot tās par būtisku sabiedrības sociālās un kultūras attīstības elementu.

Fonds īsteno vairākas programmas un grantu konkursus, kas vērsti uz kultūrvides stiprināšanu, nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, radošo iniciatīvu veicināšanu un kultūras pasākumu pieejamības nodrošināšanu visām sabiedrības grupām. Īpaša uzmanība tiek pievērsta projektiem, kas sekmē starpkultūru dialogu, jauniešu un vietējo kopienu pārstāvju iesaisti aktīvā kultūras dzīvē.

“Ir dažādas teritorijas, kur organizācijas ir ļoti aktīvas — tās ir mūsu ilggadējas dalībnieces. Tiek dibinātas arī jaunas organizācijas. Šogad mums bija nevalstisko organizāciju inkubators, un no Latgales reģiona pieteicās jaunas organizācijas, kas izrādīja vēlmi piedalīties. Tajā pašā laikā gribētos redzēt vēl lielāku iedzīvotāju aktivitāti gan NVO darbā, gan vietējās kopienās. Tieši tāpēc mēs šodien esam šeit, lai pastāstītu par iespējām un, pateicoties mūsu projektu uzvarētājiem, aicinātu cilvēkus būt aktīvākiem,” teica SIF Sekretariāta direktore Inese Kalvāne.

Latgale pamatoti tiek uzskatīta par vienu no savdabīgākajiem Latvijas reģioniem. Šeit gadsimtu gaitā veidojusies unikāla kultūrvide, kurā savijušās latgaliešu, latviešu, krievu, poļu, baltkrievu, ebreju un citu tautu tradīcijas. Šī daudzveidība ir kļuvusi par neatņemamu reģiona identitātes daļu.

Reģions ir bagāts ar tautas tradīcijām — dziesmām, amatiem, keramiku, aušanu, kulināro mantojumu. Mūsdienu kultūras projekti, festivāli un mākslinieciskās iniciatīvas harmoniski papildina vēsturisko mantojumu. Par savu pieredzi darbā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos kultūras jomas pārstāvji no visas Latgales stāstīja viesiem no Rīgas un saviem kolēģiem.

“Pie mums, Daugavpilī, ir daudznacionāla sabiedrība — tā vēsturiski ir izveidojies. Gadsimtu gaitā dažādu tautību iedzīvotāji ir iemācījušies dzīvot kopā, svinēt savus svētkus, ieklausīties cits citā. Šeit tas ir dabisks process. Kultūrpolitikas veidošana, tajā pašā laikā ņemot vērā to, kas notiek valstī, manuprāt, nav radījusi kādu īpašu spriedzi. Ja mēs ieklausīsimies iedzīvotājos, savos kolēģos, mums viss izdosies,” ir pārliecināta Daugavpils Vienības nama direktore Diāna Soldāne.

Tāpat kā daudzās citās vietās, arī Krāslavas novadā kultūras joma saskaras ar izaicinājumiem — ilgtspējīga finansējuma nepieciešamību, jauniešu piesaisti, pielāgošanos digitālajai videi un auditorijas paplašināšanu. Tomēr aktīva pilsoniskā pozīcija, radošo kolektīvu iniciatīva un valsts un privāto struktūru atbalsts kultūras projektiem sniedz pārliecību par turpmāku ilgtspējīgu attīstību.

“Pašvaldība atbalsta kultūras darbiniekus un kultūras jomu kopumā. Situācija pie mums nav pasliktinājusies, neviena iestāde nav slēgta. Protams, saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos mēs izvērtējām, kā šo jomu optimizēt, taču darījām to ļoti rūpīgi un pārdomāti. Gribētos, lai lielāks Kultūras ministrijas un nacionālo institūciju atbalsts būtu bibliotēkām. Uzskatu, ka bibliotēkas, īpaši pierobežā, ir ļoti nozīmīgas iestādes, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā tās saglabāt, īpaši pierobežā, jo bibliotēkas šeit ir kultūras, informācijas un izglītības centri,” pastāstīja Krāslavas novada Kultūras un tūrisma pārvaldes vadītāja Inga Goldberga.

Kultūras centri kļūst par dažādu paaudžu un etnisko grupu tikšanās vietām, radot dialoga, sadarbības un kopīgas radošas darbošanās iespējas. Tie stiprina kopības sajūtu un veicina iedzīvotāju aktivitāti, padarot kultūru par sabiedrību vienojošu faktoru.

Foruma dalībnieki uzsvēra, ka kultūra Latgalē nav tikai tradīciju saglabāšana, bet arī mūsdienīgs attīstības instruments, kas veicina sabiedrības saliedētību un reģiona konkurētspēju. Īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbības tīklu stiprināšanai starp organizācijām un vietējām kopienām.

Tāpēc kultūras organizāciju saglabāšana un atbalstīšana nav tikai finansējuma jautājums — tā ir investīcija reģiona ilgtspējīgā attīstībā. Granti, mācību programmas, infrastruktūras atbalsts un partnerības projekti ļauj organizācijām paplašināt auditoriju, ieviest inovatīvus formātus un saglabāt Latgales kultūras daudzveidību.

Foruma noslēgumā izskanēja aicinājums turpināt dialogu arī pēc pasākuma, īstenojot kopīgus projektus un iniciatīvas. Kā atzina daudzi dalībnieki, šādas tikšanās sniedz ne tikai jaunas idejas, bet arī iedvesmu turpmākam darbam, stiprinot Latgales kultūrtelpu.