Tautā mēdz teikt, ka latgalietis ir tas pats latvietis, vien ar kvalitātes zīmi. Lai arī to dažkārt lieto ar ironisku pieskaņu, manuprāt, teiktajā ir daļa patiesības. Par to es jau kuro reizi pārliecinājos, apmeklējot Latgaliešu kultūras gada balvas "Boņuks" pasniegšanas ceremoniju 14. martā Latgales vēstniecībā "Gors".
Šogad tā noritēja jau astoņpadsmito reizi. Tātad droši var teikt, ka Boņuks ir sasniedzis pilngadību. Šo gadu laikā viņš nav turējis sveci zem pūra, bet katru gadu atklājis jaunus, aktīvus, spilgtus un nozīmīgus notikumus, personības un aktivitātes, kas īpaši bagātinājušas latgalisko kultūru, un nemainīgi saglabājis savu kvalitātes zīmi.
Un kā gan nē, ja pēdējo mēnešu laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis tik daudz negatīva gan par Rēzekni un Rēzeknes novadu, gan par notikumiem “Gorā”. Jāatzīstas, ka arī mēs braucām uz šo pilsētu ar zināmām bažām. Bet… automašīnu rindas un smaidoši cilvēki, kas mūs sagaidīja “Gorā”, pārliecināja par pretējo. Tā vien gribējās ieskatīties šīs Latgales puses ļaužu acīs un novērtēt cilvēkus, kuri vēl joprojām dzīvo austrumu pierobežā. Viņi ir tie, kuri gan ar savu fizisko, gan garīgo būtību stiprina un sargā mūsu valsts austrumu robežu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceremonijas atklāšanā pauda: "Es gribu īpaši teikt, ka šī ir arī tā diena, kad mēs šeit Rēzeknē, Latgalē, Latvijā domājam un runājam par mums visiem. Par spēcīgu Latviju. Par spēcīgu Latgali. Par mūsu kultūru un tās saknēm. Un "Gors" ir ne tikai kultūras celtne vai ēka, tas ir mūsu – gan Latvijas, gan Latgales, gan Rēzeknes kultūras simbols. Tā ir vieta, kur domāt, priecāties un stiprināt mūsu saknes. Tā ir vieta, kur vienmēr mēs varam mācīties cits no cita, mācīties par sevi un paši iedvesmoties tālākiem darbiem”.
Tiešām, kā var runāt par kaut kādu depresivitāti un izmirstošu pierobežu, ja kopumā “Boņuka” balvai šogad bija izvirzīti 155 pretendenti, no kuriem apbalvojumam žūrija nominēja 30 notikumus, personības un aktivitātes. Ticu, ka žūrijai klājās ļoti grūti, atlasot labākos no labākajiem.
Šogad ceremonija sākās pavisam vienkārši -- ar kadriem, kuros redzams Jānis Streičs -- nesen mūžībā aizgājušais latviešu režisors. Leģenda. Savējais -- latgalietis. Bez īpašiem vārdiem un aicinājumiem... Mirklis mūžībai -- bet no sirds.
Latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2025” par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņēma Ruta Cibule – kultūras darbiniece, Ziemeļlatgales tradicionālās kultūras sargātāja, projektu vadītāja un kultūrvēstures pētniece. Klausoties uzrunu, īpaši palika prātā Rutas paustā doma: "Dzīvojot mazās vietās, nedrīkst darīt mazas lietas. Ir jādara lielas lietas. Tai domai par darbu, ko tu gribi paveikt, ir jābūt lielākai par tavu ikdienu. Ja tava iecere ir tāda, ko īsti nevari sasniegt, tad tā ir normāla iecere. Uzdrīkstēties vajag. Vajag sapņot lielus sapņus, tad arī izdosies". Varbūt šādās domās arī slēpjas visa latgaliskā dzīves gudrība.
Lūk, Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2025” saņēmēji!
Diāna Zirniņa – ilggadēja Latgales vēstniecības "Gors" valdes locekle. Diāna ir nozīmīga personība latgaliešu kultūras attīstībā, kuras profesionālā un mērķtiecīgā darbība Latgales vēstniecībā „Gors” būtiski veicinājusi Latgales kultūras atpazīstamību, daudzveidību un ilgtspēju. Viņas vadībā un līdzdalībā tapuši pasākumi un projekti, kas ne tikai saglabā latgaliešu kultūras mantojumu, bet arī veicina tā radošu attīstību un aktualizēšanu mūsdienu sabiedrībā.
Anna Putāne – latgaliešu folkloras pārrakstītāja. Šobrīd Anna ir ražīgākā latgaliešu folkloras failu pārrakstītāja arhīvā. 2025. gadā "Simtgades talkas" laikā Anna pārrakstījusi vairāk nekā 6000 failu, veltot tam 1400 stundas laika. Kopumā platformā garamantas.lv ieguldīts vairāk nekā 4500 stundu darba, 25 000 pārrakstītu failu, gandrīz 16 miljoni rakstzīmju.
Edeite Laime – latgaliešu kultūras un literatūras kopēja. Pateicoties Edeites idejām un darbam, Latgales kultūrtelpu regulāri papildina jauni literāri darbi, pētījumi, pasākumi, kā arī notiek sabiedrības izglītošana par latgaliešu rakstu valodas pareizrakstību, nozīmi un izlokšņu daudzveidību. Svarīgs notikums ir Edeites dalība starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica 2025", kura tēma "Valoda" tika izvēlēta tieši pēc viņas piedāvājuma.
“LSM Bērnistaba” latgaliski. Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) radījis oriģinālsaturu pirmsskolas un mazāko klašu vecuma bērniem latgaliski. "LSM Bērnistaba" ir droša vide bērnam, kur spēles formā māca nopietnas lietas – pazīt burtus, ciparus, lasīt, izdarīt izvēles, būt vērīgam, pazīt krāsas, formas un citas zināšanas un prasmes. Tajā var klausīties pasaciņas vai skatīties filmas un raidījumus.
Nautrānu kultūrtelpa Latgalē ir tikai otrā kultūrtelpa, kas iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā vērtība. Šobrīd kultūrtelpā rosību uztur Nautrānu Kulturys centrys un Ilzeskalna Tautas nams, vairākas biedrības, tajā aktīvi iesaistās un to atbalsta pašvaldība, individuālie interesenti, iestādes, organizācijas, kolektīvi, katoļu draudze, uzņēmēji un amatnieki, kopā veidojot latgalisku, tradīcijām un notikumiem bagātu vidi, kas pazīstama visā Latvijā.
"Nezināmā Rēzekne" un tās organizētie pasākumi. "Nezināmā Rēzekne" ir aktīva domubiedru grupa, kuri pēta interesantus faktus par pilsētu, rīko lekcijas, ekspedīcijas, talkas, putnu vērošanas pasākumus un iedrošina sabiedrību paust savu redzējumu. Viņi īsteno dažādas iniciatīvas Rēzeknē, kas uzlabo vietējo vidi un izglīto sabiedrību. Jāpiebilst, ka biedrība bija arī iniciatore parakstu vākšanai pēc konflikta vēstniecībā "Gors".
Grupas "Bruoli i Muosys" albums "Na pādejais". Debijas albums, Latgales jauno mūziķu radīts etnodžezs latgaliski. "Bruoli i Muosys" sevī nes ne tikai spēju atskaņot vai aranžēt, bet radīt jaunu valodu – mūsdienīgu, pašcieņas pilnu, skanīgu Latgali.
Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina. Kristīne ir Daugavpils teātra aktrise, kuru varētu nodēvēt par vienu no teātra latgaliskās identitātes stūrakmeņiem. Savas radošās darbības laikā viņa neskaitāmas reizes ir īstenojusi teātra pasākumus, tulkojusi lugas, veidojusi scenārijus un sacerējusi dziesmas latgaliešu valodā. Savukārt 2025. gadā ar Kristīnes palīdzību Daugavpils teātrī tapa divi nozīmīgi iestudējumi -- izbraukumu izrāde "Plykspuorneiša puorsacenis" un sengrieķu traģēdijas dramatizējums latgaliski, kas kalpoja par pamatu izrādei "Hekube".
Folkloras kopas "Grodi" albūms "Sudrabu smeldama". Albūmā skan Latgales dziesmas un tautas mūzika. ko "Grodi" ar etnogrāfisku precizitāti pārmantojuši savā repertuārā.
Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī. Dziesmu svētki Latgalē vēsturiski ir bijuši ne tikai muzikāls, bet arī sociāls un garīgs notikums, kurā dziesma kalpo kā latgaliskās identitātes nesēja. Tie apliecina Latgales kultūras dzīvotspēju, nepārtrauktību un spēju vienot dažādas paaudzes, kopienas un radošos spēkus ap kopīgām vērtībām – dziesmu, valodu un piederību Latgalei. Atsevišķi gribu vēlēt dzīvesprieku un izturību šo svētku mākslinieciskajam vadītājam Jevgeņijam Ustinskovam.
Un vēl viena, man personīgi ļoti mīļa simpātijas balva -- "Žyks" -- jaukais suņuks filmā "Cilvēka bērns". Izgājušajā gadā to saņēma mūsu draugi no Baltinavas teātra "Palādas". Šogad sabiedrība ir lēmusi, ka 2025. gada simpātijas balvas "Žyks" saņēmējs ir grupas "Bruoli i Muosys" albums "Na pādejais"
Atzinīgus vārdus gribu veltīt balvas pasniegšanas ceremonijas vadītājam -- radio personībai un influencerim Laurim Zalānam un Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sievām. Vakara gaitā skatītājus priecēja Balvu Mūzikas skolas bērnu koris (diriģente Linda Vītola), Sovvaļnīks, folkloras kopa "Grodi", folkroka grupa "Laimas Muzykanti", Dana Vasiļjeva un Mārcis Lipskis, grupa "JUUK".
Latgale ir izdarījusi savu izvēli. Labākie no labākajiem aizveda vai arī aiznesa mājās piešķirtās balvas. Un tā vien gribas atgriezties pie ceremonijas fināla ar šūpulītī guļošo Boņuku, kur Lauris Medņevas sievām saka vārdus, tāpat kā beidzas Jāņa Streiča filma "Cilvēka bērns": “Namūdinojat. Lai aug!"
Latgali dzīvu uztur stipri, patriotiski domājoši cilvēki, kuri te dzīvo, strādā, sapņo un īsteno savus sapņus, audzina bērnus. Arī latgaliešu valodu un latgaliskās tradīcijas, uztur cilvēki, kuri paši runā latgaliski ar bērniem un mazbērniem. Varas un valsts iekārtas mainās, bet pamatvērtības paliek. Te vietā ir izcilā Latgales valstsvīra Franča Trasuna vārdi: “Varai pīdar laiceiba, taisneibai – myužeiba!”
Komentāri