Ir piepildījušās vienas no mūsu lielākajām bažām — Latgales teritorijā, 13 kilometru attālumā no Eiropas Savienības ārējās robežas, nokrita un eksplodēja militārais drons. Un tikai brīnumainā kārtā izdevās izvairīties no upuriem un postījumiem, jo šis objekts nokrita netālu no Dobročinas ciema.
Pagājušās nedēļas vidu iezīmēja ļoti satraucošs notikums. Naktī no 24. uz 25. martu debesīs virs Latgales tika fiksēts neidentificēts bezpilota lidaparāts, kas drīz pēc tam nokrita un eksplodēja Krāslavas novada Svariņu pagastā. Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku datiem objekts šķērsoja valsts gaisa telpu no Krievijas puses. Agrīnās brīdināšanas sistēmas signāls par drona tuvošanos tika saņemts pl. 02.19, un jau aptuveni pēc desmit minūtēm notika detonācija apvidū pie nelielas apdzīvotas vietas -- Dobročinas ciema, netālu no divām dzīvojamām mājām. Par laimi, neviens vietējais iedzīvotājs necieta un civilajai infrastruktūrai bojājumi netika nodarīti.
Latvijas sabiedrība par šo incidentu uzzināja tikai 25. martā dienā, kad informāciju publiskoja oficiālās struktūras. “Apstiprinu, ka šāds gadījums ir noticis. Saņēmām informāciju par drona nokrišanu, pēc kā bija nepieciešams iesaistīt mūsu operatīvos spēkus. Ierodoties notikuma vietā kopā ar Nacionālo bruņoto spēku un policijas pārstāvjiem, tika veiktas visas nepieciešamās darbības. Šobrīd tur nekādu apdraudējumu nav. Civilā infrastruktūra nav cietusi, cilvēki nav cietuši; drons nokrita un eksplodēja atklātā vietā,” laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Valdis Jukšs.
Kā iepriekš norādīja brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, sākotnēji nebija pierādījumu tam, ka drons būtu mērķtiecīgi virzīts uz Latviju. Vienlaikus Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka, visticamāk, tas bijis Ukrainas drons, kas saistīts ar koordinētu operāciju pret mērķiem Krievijā. Viņš uzsvēra, ka dienestu sadarbība un informācijas apmaiņa notika savlaicīgi, tomēr būtiska problēma joprojām ir pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstība. Attiecīgie iepirkumi un līgumi jau ir noslēgti, taču sistēmu piegādes vēl tiek gaidītas.
Jau nākamajā dienā, 26. martā, notikuma vietā ieradās aizsardzības ministrs Andris Sprūds. “ Šis dronu incidents ir nopietns. Tas līdzīgi kā pārējās Baltijas kaimiņvalstīs pārbauda mūsu aizsardzības spējas un sabiedrības noturību. Cilvēku drošība ir mūsu prioritāte. Mēs nepārtraukti stiprinām spējas, tostarp arī pretgaisa aizsardzību. Mēs esam izvietojuši akustiskās sistēmas uz robežas, kā arī pretgaisa aizsardzības mobilās kaujas vienības. Manā uzdevumā diennakts tumšajā laikā ir slēgta arī gaisa telpa pie robežas. Bet mēs nevaram izslēgt šādu incidentu atkārtošanos, tādēļ ir jāstiprina gan augsta militārā modrība, gan sabiedrības noturība. Esmu sasaucis nozares institūciju atbildīgos dienestus par izvērtējumu un uzlabojumiem. Incidents ir Krievijas agresijas rezultāts, un Ukrainai ir tiesības aizstāvēties. Savukārt mūsu pienākums ir rūpēties par Latvijas sabiedrības drošību, turpināt atbalstīt Ukrainu un aizsargāt Latviju,” uzsvēra aizsardzības ministrs A. Sprūds, ierodoties notikuma vietā.
Bezpilota lidaparāta nokrišanas vietā Krāslavas novadā sākotnējās izmeklēšanas darbības ir pabeigtas. Valsts policija notikuma vietā ir fiksējusi un izņēmusi bezpilota lidaparāta atlūzas. Turpinās izmeklēšana uzsāktajā kriminālprocesā, un tiks lemts par procesa turpmāko institucionālo piekritību.
Šis gadījums ir tiešas Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sekas. Zināms, ka Krievija pretuzbrukumu atvairīšanai izmanto elektroniskās karadarbības līdzekļus, kas var ietekmēt Ukrainas dronu lidojuma trajektoriju.
Ņemot vērā situāciju, iedzīvotāji aicināti saglabāt modrību un, pamanot aizdomīgus objektus vai bezpilota lidaparātus, nekavējoties ziņot Valsts policijai, zvanot 112.
Komentāri