Pēc tik ļoti aukstas un sniegotas ziemas beidzot strauji atnācis pavasaris: spoži spīd saule, jau gandrīz nokusis sniegs, atsedzot zemi, mostas daba. Arī laucinieki un Daugavpils apkaimju iedzīvotāji, modušies no ziemas pussnaudas, nesēž rokas klēpī salikuši: audzē dēstus, remontē siltumnīcas un, protams, plāno — kādas lauksaimniecības kultūras un cik daudz stādīs savā saimniecībā, kā arī -- ko izdevīgāk audzēt.
Varbūt labāk nopirkt veikalā?
Lauku darbi vairs nav aiz kalniem. Taču vēl ir laiks apsvērt, vai ir vērts audzēt dārzeņus un zaļumus, kurus, kā rāda pēdējo gadu pieredze, bieži vien vienkāršāk ir nopirkt lielveikalos un citās tirdzniecības vietās. Tomēr tautā izlolotais teiciens — “savs ir savs” — joprojām ir galvenais dārzkopju arguments par labu tam, ka savā piemājas dārziņā nekādas “ķīmijas no malas” noteikti nebūs, izņemot pašu izmantotos mēslojumus.
Tagad sēklas kartupeļus Latvijā bez riska var iegādāties dažādās pirkšanas un pārdošanas vietnēs internetā. Piemēram, Dobeles novadā tos var nopirkt vairumā par 10 centiem kilogramā. Liepājā un apkārtnē šķirne “Vineta” maksā ap 20 centiem kilogramā, bet Daugavpilī un apkaimē par 1 kilogramu šķirnes “Laura” kartupeļu mazumtirdzniecībā jāmaksā ap 45 centiem. Taču arī tas vēl nav viss — Pierīgā šķirne “Twister” mazumtirdzniecībā maksā ap 60 centiem kilogramā. Daži uzņēmumi piedāvā arī nestandarta kartupeļus par 5 centiem kilogramā — visdrīzāk tie ir lopbarības tupeņi.
Daudz ko varam izdarīt paši
Ir saimnieki, kuri pērk tomātu, paprikas un pat gurķu dēstus, taču katru pavasari tie izmaksā arvien dārgāk un daudziem vairs nav pa kabatai. Piemēram, pagājušajā gadā desmit tomātu stādi maksāja ap 8 eiro. Ņemot vērā pašreizējās cenas, izskatās, ka šogad tie būs vēl dārgāki. Tas nozīmē, ka 30 tomātu stādi varētu izmaksāt gandrīz 30 eiro. Vai tas ir tā vērts? It īpaši, ja stādus var izaudzēt paši — tam nav vajadzīgas īpašas zināšanas, drīzāk uzņēmība un nedaudz zināšanu, toties ietaupījums ir acīmredzams.
Tāpēc jau tagad daudzi pilsētnieki un laucinieki uz palodzēm un citās saulainās vietās salikuši kastītes, kasetes un podiņus, kuros audzē dēstus.
Tradīcijas un eksperimenti
Mūspusē ir aizrautīgi un uzņēmīgi zemnieki — eksperimentētāji, kuri audzē Latgalei netradicionālas kultūras: dažādas garšaugus un sīpolu šķirnes, tostarp ziemas sīpolus, kā arī arbūzus un melones.
Saimniecības “Romāni” (Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasts) īpašnieku Ņinas un Genādija Jegorovu dārzā aug ne tikai unikālas pundurābeles, bumbieres, citi augļu koki un vīnogulāji. Gados, kad ir labvēlīgi laikapstākļi, viņi ievāc arī bagātīgu garšīgu un sulīgu meloņu un arbūzu ražu. Turklāt lauksaimnieki pastāvīgi eksperimentē, audzējot dažādas kartupeļu šķirnes.
Viensētas „Jugaņina” (Vecsalienas pagasts) īpašnieks Ivans Maļavka kartupeļus jau ir audzējis zem salmiem. Reiz viņš nolēma tos iestādīt pirms ziemas, cerot, ka agrā pavasarī, tiklīdz nokusīs sniegs, kartupeļi sadīgs un jau maijā jaunos tupeņus varēs celt galdā. “Taču mans risks neattaisnojās. Kartupeļi aukstumu neizturēja un aizgāja bojā. Varbūt vajadzīga sala izturīga šķirne? Turpināšu eksperimentēt!” sacīja I. Maļavka.
Tomēr vairākums dārzkopju paliek uzticīgi “klasiskajām” metodēm, vienlaikus izmantojot dažus gudrus paņēmienus. Salienas pagastā, nelielajā Šlapaku ciemā, saimniecībā “Rozes” dzīvo Andris Rukmans kopā ar māti Viju: „Nav svarīgi, vai tas būs izdevīgi vai ne, vai gūšu peļņu vai cietīšu zaudējumus, bet arī šogad noteikti stādīšu visas mūsu tradicionālās kultūras,” teica Andris.
Andris savā siltumnīcā izaudzē varenus tomātus -- no katra krūma novāc pāris kilogramus vai pat vairāk. Lieliskās ražas noslēpums esot pavisam vienkāršs: stādot dēstus, katrā dobītē viņš ieliek divas nelielas reņģītes.
Garšaugi izdevīgāki par redīsiem
Daugavpils iedzīvotājs, savulaik pazīstams peldētājs un PSRS sporta meistars, 76 gadus vecais Aleksandrs Taraikovičs līdz muflonu audzēšanai vēl nav ticis, taču katru gadu audzē ārstnieciskos augus, dekoratīvos krūmus un garšaugus: irbenes, smiltsērkšķus, izopu, kliņģerītes, baziliku, lavandu, piparmētru, melisu, fenheli un daudzus citus: “Šie augi ir gan vērtīgāki, gan dārgāki un arī daudz noderīgāki cilvēku veselībai nekā, piemēram, lētie redīsi, dilles vai gurķi, bez kuriem, atšķirībā no dabas zālēm, var iztikt, jo dažos dārzeņos lielākoties ir ūdens. Jau senatnē dziednieki ārstēja ar zālītēm un dažādiem uzlējumiem, un viņi labi zināja, ko dara. Tā ir vesela zinātne, un es esmu tās sekotājs,” sacīja A. Taraikovičs. Jāpiebilst, ka šos augus viņš audzē jau vairāk nekā pusgadsimtu.
Daudzgadīgie ārstniecības augi aug paši no sevis, bet citu augu sēklas Aleksandrs iesēj podiņos un tur mājās, līdz iestājas siltāks laiks. Pēc tam audzē siltumnīcā vai atklātā laukā: “Katru gadu ievācu labu ražu, lielāko daļu izdāļāju draugiem un paziņām, pats arī lietoju. Ar to es neko nenopelnu, toties esmu palīdzējis daudziem cilvēkiem. Kāpēc gan aizņemt dārzu ar mazvērtīgiem dārzeņiem?” piebilst A. Taraikovičs.
Jūsu izvēle un… risks
Sēklas, kas iepakotas parastos papīra maisiņos, parasti ir vislētākās, tāpēc pircēji bieži vien pievērš tām vislielāko uzmanību. Taču šāds iepakojums nespēj pietiekami pasargāt sēklas no mitruma vai temperatūras svārstībām, tāpēc pastāv risks iegādāties nekvalitatīvu preci. Šādas sēklas var nebūt augstākās kvalitātes un tām var būt zemāka dīgtspēja. Lētajos iepakojumos parasti tiek pārdotas mūsu reģionam raksturīgu, tradicionālu augu vai puķu sēklas, kas nav īpaši jutīgas pret apkārtējās vides ietekmi, tāpēc to aizsardzība nav tik būtiska.
Speciālisti uzskata, ka kvalitatīvākas parasti ir sēklas, kas iesaiņotas hermētiskā iepakojumā, taču arī to cena ir augstāka. Tomēr arī tas negarantē brīnumainu dīgtspēju — tā var atšķirties atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un citiem faktoriem.
Dārgākas par ekoloģiskajām sēklām var būt tikai retas vai īpašas sēklas, kuras iegūst pavisam nelielos daudzumos. Jo retāks augs, jo dārgākas ir tā sēklas. Piemēram, Latvijā ir selekcionētas daudzas vietējās dārzeņu šķirnes, kuras gandrīz netiek reklamētas un tās nevar iegādāties kurš katrs interesents.
Pērkot sēklas, noteikti jāpievērš uzmanība arī to daudzumam iepakojumā. Parasti sēklu skaitu norāda gramos, taču daži ražotāji svara vietā izmanto dažādas “vienības”, kas pircējus samulsina.
Ir arī viens noteikums: ja pērkat sēklas savām vajadzībām, nevajadzētu pārāk aizrauties ar lielākiem un lētākiem iepakojumiem, jo sēklu dīgtspēja ar katru gadu pakāpeniski samazinās.
Komentāri