No 25. līdz 27. martam norisinājās “Vides dienas Latgalē 2026”. Europe Direct Latgale centrs rīkoja vairākus pasākumus, uz kuriem tika aicināti vides aizsardzības jomas eksperti, tostarp klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Trīs dienu laikā dažādu iestāžu eksperti skolās novadīja 54 izglītojošas nodarbības, kas bija veltītas aktuāliem vides aizsardzības jautājumiem, jo īpaši ūdens resursu nozīmei un to ilgtspējīgai pārvaldībai, klimata pārmaiņām, atkritumu apsaimniekošanai, bioloģiskajai daudzveidībai, radiācijas drošībai, mežu apsaimniekošanai un citiem aktuāliem ekoloģijas jautājumiem.
Klimata un enerģētikas ministrijas vadītājs Kaspars Melnis ne tikai pārrunāja šīs tēmas ar dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, bet arī apmeklēja Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolu -- liceju un Daugavpils Valsts ģimnāziju, kā arī Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu. Kasparam Melnim tika uzdots ļoti daudz jautājumu, turklāt par visdažādākajām tēmām, tostarp arī par politisko darbību.
— Vai patiešām ir svarīgi runāt ar bērniem un pusaudžiem, stāstīt viņiem par to, kas būtisks notiek valstī, tostarp par vides aizsardzības jautājumiem?
— Pilnīgi noteikti jā. Es teiktu, ka ar jauniešiem ne tikai jārunā par svarīgām lietām, man ir ļoti svarīgi uzzināt viņu viedokli — kas jaunajai paaudzei ir aktuāls, kādi jautājumi tai ir svarīgi, kuriem man kā politiķim būtu jāpievērš uzmanība.
Jo tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc es tiekos ar jauniešiem: nākotnē viņi būs tie cilvēki, kuri veidos savas kopienas, ģimenes, uzņēmumus un darba vidi šeit, Latvijā.
Man pašam ir svarīgi saprast jauniešus, viņu domas un uzskatus, un galvenokārt to, ka arī viņi ietekmē politiskos procesus. Es vienmēr aicinu jauniešus būt aktīviem, iesaistīties politikā, izmēģināt sevi, izprast, kā darbojas sistēma, kā arī diskutēt par politiskām tēmām. Ļoti bieži mēs domājam, ka jau visu zinām, bet realitātē izrādās, ka jauniešiem daudz svarīgāks ir kas cits.
— Šoreiz tiešām bija ļoti daudz jautājumu…
— Jautājumu nekad nevar būt par daudz. Gluži pretēji — tie patiešām mēdz būt visdažādākie. Īpaši patīkami ir tad, kad jautā par personīgo pieredzi, piemēram, kā es pats nonācu politikā.
Vienmēr gadās jautājums, kas pārsteidz. Šodien mani pārsteidza jautājums par to, vai Bebrenē varētu tikt uzbūvēta atomelektrostacija. Tas bija interesants un provokatīvs jautājums.
Jaunieši sarunās sprieda arī no iedzīvotāju skatpunkta, uzskatot, ka Bebrenē būtu vajadzīga atomelektrostacija. Viņi teica -- jā, to savā starpā esot apsprieduši. Protams, tajā visā bija humora deva, taču tas liecina, ka šī tēma jauniešiem ir aktuāla. Es atbildēju, ka mēs uz to skatāmies nopietni: tehnoloģijas ir jaunas un nākotnē varētu ienākt arī Latvijā.
Taču tas noteikti nenotiks tuvāko divdesmit gadu laikā, jo šobrīd, lai gan tehnoloģija pastāv, lielākā problēma ir tās izmaksas, -- tā ir ļoti dārga.
Izvērtās interesanta diskusija ar jauniešiem ar provokatīviem jautājumiem. Piemēram: ja atomenerģija būtu dārgāka par vidējo tirgus cenu, vai mēs būtu gatavi to subsidēt, piemaksāt, lai mums būtu atomenerģija, lai gan par to nāktos maksāt mums visiem?
Protams, arī jauniešiem bija dažādi viedokļi: kāds bija gatavs piemaksāt, kāds — nē. Domāju, ka vairākums nonāca pie secinājuma -- kā sabiedrība mēs to nevaram atļauties. Tas mums būtu pārāk dārgi, ja ņem vērā pašreizējos izdevumus, lai vēl subsidētu kādu enerģijas veidu. Protams, tai ir savi plusi, taču mēs orientējamies uz to, ko reāli spējam atbalstīt.
Mēs tomēr balstāmies uz tirgu, uz atjaunīgajiem energoresursiem, kurus uzņēmēji var attīstīt bez valsts atbalsta, bez subsīdijām, un kuri ir gatavi daļu ienākumu atdot atpakaļ kopienai. Šāda enerģija ir gatava nest labumu no katra megavata.
Piemēram, 2,5 tūkstoši vietējo iedzīvotāju pašvaldībā saņem daļu šo līdzekļu. Katru gadu, un konkrēti to jau redzam projektā “La Flora”, kas tiks uzsākts šogad, runa ir par simtiem tūkstošu eiro ik gadu, kas nāks par labu pašvaldībai un iedzīvotājiem.
Šos līdzekļus var novirzīt ceļu, infrastruktūras un skolu attīstībai — tie ir papildu ieņēmumi. Un tas ir ļoti svarīgi pašvaldībām, īpaši to izglītības fondam.
Šo papildu līdzekļu plūsmu nedrīkst novērtēt par zemu — tās ir mūsu reālās iespējas. Taču ir jautājums -- cik aktīvi mēs tās izmantosim. Pie mums ir apmēram astoņdesmit tā sauktie ietekmes uz vidi novērtējumi (IVN), taču tajos kopumā tiek izvērtēts, vai projektu vispār iespējams īstenot un kādā apjomā.
Eiropas statistika liecina, ka no tiem IVN, kas ir pabeigti, attīstās aptuveni viens vai divi projekti uz katriem desmit līdz piecpadsmit novērtējumiem. Latvijā no šiem astoņdesmit IVN reāli attīstās, ja paveicas, pieci vai seši projekti.
Tāpēc var teikt, ka nebūs tā, ka viss tiks realizēts uzreiz. Kāpēc es par to esmu tik pārliecināts? Tāpēc, ka mums ir projekti, kuru IVN pabeigts jau 2013. gadā, bet tie joprojām stāv atvilktnē un netiek attīstīti.
Tāda ir otra realitāte — tik daudz vēja enerģijas projektu, kā sākumā šķiet, nebūs.
Un es domāju, ka pēc vairākiem gadiem tie projekti, kas tomēr tiks attīstīti, pateicoties vēja enerģijai, radīs iespējas siltumnīcu, datu centru un cementa rūpnīcu attīstībai, jo vēja projekts dod impulsu arī pārējiem projektiem. Tās ir darba vietas cilvēkiem. Un es noteikti ieteiktu visiem, īpaši jauniešiem, ja ir interese, sekot līdzi šādām iespējām.
— Jums tika jautāts, kā no Latgales nonācāt politikā?
— Tas ir iespējams, un šis ir viens no pozitīvajiem piemēriem. Ar savu piemēru gribu parādīt jauniešiem, ka tas ir reāli. Ja 12. klasē man kāds jautātu, ar ko nodarbošos nākotnē, diez vai es būtu atbildējis ko tādu — man toreiz tik lielu mērķu nebija. Svarīgākais bija mācīties.
Man ir liels prieks, ka spēju, varbūt, īpaši neiedziļinoties politikā, iegūt izglītību. Es pabeidzu Rīgas Tehnisko universitāti, mācījos par inženieri, un toreiz neviens īpaši par politiku nedomāja.
Tas, ka ieguvu šādu izglītību, man tagad ļoti palīdz politikā. Lūk, vienkāršs piemērs: tu proti lasīt rasējumus, saproti, kur kas atrodas, kur ir ceļš, kur objekts — tas viss attīsta loģisko domāšanu.
Es jauniešiem varu droši teikt, ka jebkuras zināšanas dzīvē noderēs. Tu nezini, kad, bet viss noderēs. Nav tādu zināšanu, kas būtu liekas. Tās vienmēr kādreiz dzīvē noder, un tas ir ļoti svarīgi.
Politikā un dzīvē iespējas bieži rodas tikai vienu vai divas reizes, un ir jāprot tās izmantot.
— Netika apieta arī straujā degvielas cenu kāpuma tēma… Vai mūsu valdībai ir plāns?
— Es varu paskaidrot no savas puses. Pirmkārt, īstermiņā situāciju var daļēji koriģēt. Mēs valdībā jau esam pieņēmuši lēmumu par akcīzes samazināšanu, kas, cerams, dos efektu. Es saprotu, ka uzreiz ir grūti novērtēt, cik liela būs ietekme, taču esmu pārliecināts, ka nākotnē valdībā pie šī jautājuma atgriezīsimies un skatīsimies, ko vēl var izdarīt. Akcīzes samazināšana ir tikai pirmais solis. Mēs vērtēsim, vai iespējams samazināt vēl kādus citus nodokļus, pārskatīt degvielas izmaksas, izmantot degvielas rezerves un mazināt izdevumus. Šeit ir svarīgi visu rūpīgi analizēt un plānot.
Otrkārt, ir ilgtermiņa perspektīva. Mēs, enerģētiķi, jau no paša sākuma uzskatām, ka nepieciešams attīstīt pašiem savus enerģijas avotus. Jāattīsta tāda energonesēja ražošana, ko spējam saražot Latvijā. Šajā ziņā mums ir ar ko lepoties — ir, ko pārstrādāt un ražot pašiem.
Turklāt ikviens var sajust efektu savā ikdienā — tie, kas brauc ar elektroautomobiļiem, redz, kā tas ietekmē degvielas cenu un ikdienas mobilitātes paradumus. Arī tas ir ilgtermiņa efekts. Mēs varam īstenot atbalsta programmas gan jaunu, gan lietotu elektroauto iegādei, īpaši liekot uzsvaru uz ģimenēm ar bērniem.
Šogad mums būs arī lielāks akcents uz vasarā plānotajiem darbiem, lai atbalstītu programmas pārvadātājiem. Mērķis — dot iespēju iegādāties ar biometānu darbināmu transportu. Arī biometāna joma šogad attīstās — to iespējams ražot no atkritumiem un izmantot enerģijas ražošanai. Iegūtos kilovatus vai megavatus mēs izmantojam fosilo resursu vietā, ko citādi iepirktu no citiem. Tas ir labs piemērs tam, ka Latvija iet pareizajā virzienā.
Mēs salīdzinājām 2022. gada martu ar šī gada martu un redzam, ka elektroenerģijas cenas ir ievērojami zemākas. Tas noticis arī pateicoties saules paneļiem, kas dod savu ieguldījumu. Ja paneļu nebūtu, cenas būtu ievērojami augstākas — aptuveni 2022. gada līmenī, kad tās pārsniedza 106 eiro par megavatstundu.
Iemesls ir tas, ka mēs attīstām savus enerģijas avotus — saules paneļi ir sasnieguši noteiktu līmeni, un tagad nākamais solis būs vējš. Kopējā ģenerācijas portfelī, kad ziemā pieaug patēriņš un ir augsti slodzes pīķi, saules enerģija vasarā dod savu pienesumu, savukārt vēja enerģija rudenī un vējainās dienās palīdz uzturēt kopējo līdzsvaru.
Tas, kas šogad vēl dos būtisku pienesumu, ir akumulatoru tehnoloģijas.
— Paldies par sarunu.
Publicitātes foto
Komentāri