Pēdējos mēnešos pasauli arvien biežāk satricina ziņas par notikumiem, kas risinās Eiropā, ASV un, protams, Tuvajos Austrumos. To visu papildina šausminošas ziņas no Ukrainas, kur jau piekto gadu turpinās karš. Kas notiek pasaulē un kā tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju ikdienu -- par to sarunā ar Latvijas Republikas ārlietu ministri Baibu Braži.
– Kā jūs raksturotu pašreizējo ģeopolitisko situāciju pasaulē un kādiem galvenajiem riskiem šobrīd jāpievērš uzmanība?
– Pašlaik situācija pasaulē, protams, ir ļoti saspringta. No vienas puses, to izraisa Krievijas agresijas karš Ukrainā. No otras puses — sarežģītā krīzes situācija Tuvajos Austrumos, kas saistīta ar Irānas nevēlēšanos sadarboties ar starptautisko sabiedrību, kā arī ar teroristisku grupējumu, piemēram, “Hamās”, “Hizbullāh” un citu, atbalstīšanu, ar notikumiem, kas risinājās 2023. gada 7. oktobrī Izraēlā, un to sekām vairāk nekā pēc diviem gadiem.
Problēma joprojām ir arī Irānas atteikšanās sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un inspektoru nepielaišana kodolobjektiem un savas tautas protestu nežēlīga apspiešana. Tas viss ir darbību un lēmumu kopums, kas pastiprināja cits citu un noveda pie pašreizējām krīzēm.
Turklāt ir situācijas, kas mūsu sabiedrībai ir mazāk pamanāmas, bet arī svarīgas — piemēram, iekšējā situācija Āfrikā un Sahāras reģionā, kur darbojas teroristiskas grupas, kas cenšas pārņemt lielas teritorijas un izveidot islāma kalifātu.
Līdz ar to spriedze patiešām ir augsta. Un tam visam pievienojas tehnoloģiju ietekme, kas rada nepārtrauktas informācijas klātbūtnes efektu: ziņas acumirklī nonāk mūsu mobilajās ierīcēs un apziņā, kas būtiski ietekmē cilvēkus un rada papildu psiholoģisku un emocionālu spriedzi.
Tas ir arī viens no procesiem, kas mums jāapzinās: tas izraisa cilvēkos ievērojamu trauksmi un bailes, sajūtu, ka “viss ir slikti” un “viss iet uz galu” utt.
Šādos apstākļos, protams, mūsu valsts institūciju, tostarp aizsardzības struktūru, uzdevums ir ļoti skaidri saprast, kādas ir mūsu intereses un vērtības, un rīkoties saskaņā ar tām.
Mēs to darām, izvērtējot jebkuru situāciju un jebkuru lēmumu pēc trim kritērijiem.
Pirmais — kā tas ietekmē mūsu drošību, mūsu intereses un mūsu izvēli. Otrais — kā tas ietekmē mūsu ekonomikas attīstību. Un trešais — kā tas ietekmē mūsu cilvēkus. Tie nav pakāpieni, bet trīs vienlīdz nozīmīgi aspekti, kurus mēs ņemam vērā, pieņemot lēmumus. Neatkarīgi no tā, vai tas ir atbalsts Ukrainai, balsošana starptautiskajās organizācijās, valdības lēmumi vai jebkura cita rīcība — viss tiek vērtēts caur sabiedrības interešu prizmu.
Mēs cenšamies saglabāt vēsu prātu un mierīgi to skaidrot cilvēkiem. Mēs regulāri uzsveram: no militārās drošības viedokļa mūsu situācija ir droša.
Mums ir sabiedrotie, un mēs atrodamies kolektīvās drošības sistēmā, kas aizsargā mūsu robežas. Vienlaikus Krievija joprojām ir valsts, no kuras izriet draudi, jo pašreizējais režīms pārkāpj starptautiskos principus un normas un īsteno agresīvu politiku pret citām valstīm.
Nu jau piektajā kara gadā mēs redzam plaša mēroga agresiju un necilvēcīgu rīcību, tāpēc mums nedrīkst būt nekādu ilūziju.
Jā, runa ir par pašreizējo režīmu un tā iespējām, tāpēc mūsu pašu drošības un aizsardzības stiprināšana, NATO un sabiedroto klātbūtne šeit ir ārkārtīgi svarīga. Latvija ir dalībvalsts NATO -- vienā no spēcīgākajām aizsardzības aliansēm pasaulē. Ciešā sadarbībā ar ASV, Kanādu un citiem sabiedrotajiem tas veido mūsu atbildes pamatu un drošības nodrošināšanu. Mēs ar to nodarbojamies katru dienu — mierīgi, ar vēsu prātu un stingru apņēmību.
– Lai gan Tuvie Austrumi ģeogrāfiski ir tālu, situācija šajā reģionā ietekmē arī mūsu dzīvi. Cik ilgi tas var turpināties?
– Pašlaik gan ASV, gan starptautiskā sabiedrība cenšas panākt situācijas noregulējumu. Kā tiek norādīts, ASV ir spējušas dot nopietnu triecienu Irānas vadībai, kas uzturēja un īstenoja šo režīmu. Šobrīd novērojams relatīvs klusums: aktīvu uzbrukumu nav, taču spriedze saglabājas.
Mēs redzam arī ietekmi, piemēram, uz Hormuza šaurumu un tā blokādi, kas atspoguļojas pasaules ekonomikā. No otras puses, ir svarīgi saprast, ka Eiropā iespējamas sekas -- naftas un degvielas, kā arī gāzes deficīts. Piemēram, Latvijai apmēram 80% sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tiek piegādāti no ASV, bet pārējā daļa — no Norvēģijas. Galvenie ilgtermiņa līgumi Dienvideiropā ir saistīti ar Alžīriju un citām valstīm.
Šāda piegāžu struktūra mūs ietekmē mazāk nekā Āziju, kur ietekme ir daudz spēcīgāka. Tas atspoguļojas arī minerālmēslu cenās, jo to ražošanā tiek izmantota gāze. Šīs sekas saglabāsies arī turpmāk.
Vienlaikus redzam, ka degvielas cenas kopumā ir stabilizējušās: tās nedaudz pieaug un pēc tam samazinās, un valsts veic pasākumus, lai izlīdzinātu svārstības un nepieļautu strauju cenu kāpumu. Pakāpeniski tas ietekmēs inflāciju un citus ekonomiskos procesus.
Tādējādi Eiropas Savienībā kopumā darbojas mehānismi šo procesu regulēšanai. 23. aprīlī Ministru prezidente Evika Siliņa piedalījās Eiropas Savienības līderu sanāksmē, kas turpinājās līdz vēlam vakaram.
Runa ir par risinājumu meklēšanu, jo, no otras puses, nevar ignorēt atjaunīgās enerģijas attīstību. Tā zināmā mērā samazina atkarību no tiem enerģijas avotiem, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana stiprina enerģētisko neatkarību.
Latvijā pašlaik vairāk nekā pusi enerģijas saražo hidroelektrostacijas. Tāpat diezgan aktīvi attīstās saules paneļu parki. Nepieciešams palielināt vēja enerģijas īpatsvaru, kā arī stiprināt saikni ar citām reģionālajām energosistēmām — kopumā tas jau dod pozitīvu efektu.
– Kā jūs vērtējat dezinformācijas izplatību pēdējā laikā, īpaši Krievijas medijos?
– Dezinformācija no Krievijas nav nekas jauns. Es pat teiktu, ka vārds “dezinformācija” šajā gadījumā ir pārāk maigs apzīmējums. Bieži vien runa ir par atklātiem meliem.
Klasisks nesens piemērs — Krievijas ārlietu ministra Lavrova paziņojumi, kurš atkal apgalvoja, ka Baltijas valstis it kā atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas dronu uzbrukumiem. Tie ir meli.
Mēs to jau esam publiski atspēkojuši — kopā ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, kā arī oficiālajos diplomātiskajos kanālos. Ar to ir jārēķinās: tā ir pastāvīga Krievijas rīcība, kas vērsta pret mums.
Turklāt pastāv organizētas dezinformācijas kampaņas, kas tiek izplatītas mūsu sabiedrībā — caur vietējiem informācijas resursiem, sociālajiem tīkliem un izmantojot aizspriedumus. Tās var izpausties dažādi. No vienas puses — tie ir apzināti mēģinājumi mazināt atbalstu Ukrainai. Tā ir viena pastāvīga dezinformācijas kampaņu līnija. No otras puses — tiek virzīta ideja, ka aizsardzības jomā mēs it kā “neko nevaram izdarīt” un tamlīdzīgi.
Kopumā mūsu cilvēki ir saprātīgi, un to ir svarīgi uzsvērt. Es vēlos pateikties žurnālistiem: lielā mērā viņi cenšas izvērtēt informāciju un sniegt pārbaudītu faktu kopumu, lai aina būtu pēc iespējas precīzāka.
Tipiska Krievijas taktika ir apšaubīt valsti kā tādu: Latviju kā valsti, tās institūcijas — valdību, parlamentu, prezidentu, drošības dienestus. Mērķis ir radīt iespaidu, ka valsts it kā nespēj neko efektīvi paveikt.
Vēl viens pastāvīgs elements ir sabiedrības šķelšana: iekšēju konfliktu radīšana dažādos jautājumos, lai cilvēkiem būtu grūtāk atrast kopīgu valodu un panākt vienošanos.
Tas atšķir pašreizējo periodu no iepriekšējiem valsts attīstības posmiem — 1990. un 2000. gadiem. Tehnoloģiju attīstība un sociālo tīklu ietekme ir padarījusi situāciju ievērojami sarežģītāku.
Informācijas “burbuļi”, kuros dažādas sabiedrības grupas var dzīvot gadiem, nesaskaroties ar alternatīvu viedokli, un sociālo tīklu algoritmi to vēl pastiprina, nepārtraukti piedāvājot līdzīgu saturu — tā ir nopietna problēma.
Šajā kontekstā svarīga loma ir gan sabiedriskās domas līderiem, gan ekspertiem, kuriem jādalās ar informāciju un tā jāizskaidro, kā arī kvalitatīvai žurnālistikai.
Es teiktu, ka ir ļoti svarīgi, lai daļa žurnālistu prastu pasniegt informāciju tādu, kāda tā ir, nevis aprobežotos tikai ar sociālajiem tīkliem, kur virsraksti bieži tiek veidoti speciāli klikšķu iegūšanai, jo tas dod reklāmas ienākumus, un tādējādi zūd paša materiāla būtība.
– Kā valsts institūcijas cīnās ar dezinformāciju un kā tiek aizsargāta sabiedrība?
– Es domāju, ka tā ir savstarpēji saistīta sistēma. Tas nav vienvirziena process, kur valsts institūcijas vienkārši “aizsargā sabiedrību”. Arī sabiedrībai jābūt pietiekami organizētai.
Mēs redzam, ka nevalstiskās organizācijas, dažādas interešu grupas un atsevišķi eksperti dažādos jautājumos spēj sniegt faktus un analītiski pamatotu informāciju. Tas viss ir savstarpēja mijiedarbība, nevis vienpusējs process. Un tā vairs nav situācija, kāda bija 90. gadu sākumā, kad, piemēram, noteiktā laikā vakarā visi skatījās vienu televīzijas programmu, kas bija galvenais informācijas avots visai valstij. Tāds pasaules modelis vairs neatgriezīsies.
Tāpēc ir svarīgi, no vienas puses, lai valsts institūcijas būtu maksimāli atklātas un caurspīdīgas savā darbībā. Latvija šajā ziņā ir unikāla valsts. Mūsu MK sēdes tiek translētas tiešsaistē, un ieinteresētās grupas un puses var sniegt priekšlikumus un pieteikties debatēm. Šāds caurspīdīgums nav pat ļoti daudzās rietumu valstīs.
No otras puses, svarīgi to darīt apzināti: valsts institūcijām, kā arī katram deputātam un katram ministram tas ir sava veida pienākums — spēt izskaidrot, kas tiek darīts un kāpēc, lai cilvēki saprastu notiekošo. Es uzskatu, ka šajā jomā jau ir panākti būtiski uzlabojumi.
Protams, nepieciešams savlaicīgi sekot līdzi un izprast Krievijas ietekmes kampaņas, jo tās ir bijušas, ir un būs.
Runa nav par viedokļu atšķirībām. Viedokļu dažādība -- tas ir normāli: pat ģimenē var būt atšķirīgi uzskati — vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām. Šeit runa ir par to, ka Krievija veic apzinātu dezinformācijas darbību, kas ir daļa no nekonvencionālā kara koncepcijas.
Ja sabiedrība tiek sašķelta, tad lēmumu pieņemšana kļūst daudz sarežģītāka. Šādi piemēri ir labi izpētīti — gan NATO pētījumos, gan Nacionālo bruņoto spēku materiālos, kuros analizētas Krievijas dezinformācijas kampaņas.
No otras puses, mēs arī rūpīgi sekojam līdzi tam, kas notiek Krievijā, kādi procesi tur norisinās — tas ir viens no indikatoriem, kas ļauj labāk saprast iespējamos plānus un signālus. Tādējādi svarīga ir proaktīva rīcība un spēja skaidrot notiekošo.
Vienlaikus svarīga ir arī sabiedrības aktīva līdzdalība, interese, ekspertu iesaiste un kvalitatīva žurnālistika valstī. Un vēl viens būtisks aspekts — ikvienam no mums jāapzinās, ka Krievijas mērķis ir ietekmēt un iedarboties. Šis ir vēlēšanu gads, un tā kopumā ir prioritāte. Iekļūšana mūsu prātos būtu ļoti izdevīga Kremlim, un mēs to nedrīkstam pieļaut.
– Vai dezinformācija šobrīd ir viens no lielākajiem draudiem Latvijas drošībai?
– Jā, neapšaubāmi. Es teiktu, ka tās ir ietekmes operācijas. Un te atkal svarīgs ir tehnoloģiju faktors, tostarp mākslīgā intelekta izmantošana, dažādas kampaņas, tai skaitā dziļviltojumi (deepfake), kā arī dažādu informatīvo naratīvu izplatīšanas paātrināšana un mērogošana, izmantojot lietotnes un platformas. Tas, bez šaubām, ir ļoti nopietns izaicinājums.
Un, kā jau minēju, tā ir nekonvencionālā kara daļa — nevis tieša militāra konfrontācija, bet elements Krievijas nekonvencionālā kara koncepcijā, kas vērsts uz ietekmi un iedarbību. Jo tas ir daudz lētāk un vienkāršāk nekā karot pa īstam.
Šāda prakse Krievijā pastāv jau sen — faktiski kopš pirmajiem gadiem pēc revolūcijas, kad veidojās dažādu dienestu un struktūru sistēma, un tā bija daļa no viņu pieejas. Sākotnēji tas vairāk bija vērsts uz šķelšanos emigrantu kopienās, bet vēlāk pārtapa plaša mēroga industrializētā ietekmes sistēmā — tostarp tāpēc, ka tas ir lētāk.
Ir daudz vienkāršāk mēģināt ietekmēt informatīvi nekā sākt militāru uzbrukumu, kas ir dārgi, neprognozējami un riskanti — ko mēs faktiski arī redzam no Krievijas agresijas kara Ukrainā.
Ukrainā pat pēc vairāk nekā četriem kara gadiem Krievija nav spējusi pilnībā ieņemt valsti un kontrolē tikai apmēram 19% Ukrainas teritorijas. Vienlaikus tā ir cietusi milzīgus zaudējumus — apmēram 1,3 miljoni cilvēku krituši un smagi ievainoti karadarbības laikā.
Tādējādi militārā komponente ir neprognozējama, bet no izmaksu un efektivitātes viedokļa dezinformācijas kampaņas izskatās ievērojami lētākas un var dot noteiktu efektu. Tāpēc no viņu skatpunkta izdevīgāk ir ieguldīt tieši šādos ietekmes instrumentos.
Mūsu uzdevums ir to apzināties un nepieļaut, ka “Kremlis iekļūst mūsu prātos”.
– Kā Latvija sadarbojas ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai mazinātu dezinformācijas ietekmi?
– Viens no svarīgākajiem soļiem bija NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveide Rīgā. Tā uzdevums ir padziļināti pētīt šādas tendences un sniegt faktoloģisku, analītisku bāzi, uz kuras pamata var rīkoties. Šī informācija tiek nodota arī sabiedrotajiem, lai viņi to varētu izmantot savās valstīs.
Tādējādi viens līmenis ir praktiskā sadarbība NATO ietvaros. Otrs — aktīva sadarbība ar citām valstīm, lai savlaicīgi identificētu Krievijas dezinformācijas kampaņas. Ir svarīgi saprast, ka dažādās valstīs šīs kampaņas var izpausties atšķirīgi un skart dažādas tēmas, taču to ietekmes metodes bieži ir līdzīgas.
Šajā jomā ir diezgan plaša sadarbība — gan Eiropas Savienības, gan NATO ietvaros, ar sabiedrotajiem, līdzīgi domājošām valstīm un partneriem.
Ļoti nozīmīga loma ir žurnālistu, pētnieku un faktu pārbaudītāju atbalstam. Manuprāt, tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo kvalitatīvi, uz faktiem balstīti viedokļi un pētījumi, kas balstās analīzē un faktu skaidrošanā sabiedrībai, ir neaizstājama vērtība. Pastāv gan nacionālās atbalsta programmas, gan Eiropas Savienības programmas.
Turklāt mēs aktīvi aicinām ārvalstu žurnālistus uz Latviju, organizējam diskusijas ar viņiem, esam atvērti un gatavi sadarboties.
Tikpat būtiska ir privāta sektora iesaiste – sociālo mediju platformām jādara vairāk naida runas, dezinformācijas, kaitniecisku algoritmu apkarošanā.
Tādējādi tas ir darbs visos līmeņos — ne tikai valsts institūciju sadarbība, bet arī pētnieku, žurnālistu, dažādu ekspertu grupu mijiedarbība, informācijas apmaiņa un, kas ir ļoti svarīgi, proaktīva komunikācija, kā arī privātā sektora sadarbība.
– Paldies par saturīgo sarunu.
Pieaugot ģeopolitiskajai spriedzei un strauji attīstoties digitālajām tehnoloģijām, dezinformācija ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem. Ziņu, viedokļu un “faktu” gūzma ik dienu gāžas pār cilvēku galvām, un arvien grūtāk kļūst atšķirt patiesību no atklātiem meliem.
Kā jau uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže, pašlaik informatīvā telpa vairs nav tikai viedokļu apmaiņas vide, bet arī ietekmes instruments. Mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas spēj veidot sabiedrības noskaņojumu, graut uzticēšanos valsts institūcijām un šķelt sabiedrību. Īpaši aktīvi šādas metodes tiek izmantotas politiskās aktivitātes periodos — piemēram, vēlēšanu laikā, kad sabiedriskā doma ir īpaši ietekmējama.
Speciālisti uzsver: viedokļu dažādība ir normāla demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa. Taču apzināta nepatiesas informācijas izplatīšana nav vārda brīvība, bet gan manipulācijas instruments.
Šādos apstākļos īpaši svarīgi ir veidot apzināta informācijas patēriņa kultūru. Vienkārši ieradumi — avota pārbaude, vairāku viedokļu salīdzināšana, uzmanība pret detaļām — var būtiski mazināt dezinformācijas ietekmi.
Cīņa ar meliem informatīvajā telpā nav vienreizēja kampaņa, bet nepārtraukts process, kas prasa valsts, mediju un sabiedrības kopīgus centienus. Un no tā, cik veiksmīgi spēsim iemācīties atšķirt patiesību no izdomājuma, daudzējādā ziņā ir atkarīga mūsdienu pasaules stabilitāte un drošība.
Komentāri